Etniskais dalījums nav populārs ne Latvijas medijos, ne politikas, ne ekonomikas jomās, un latviešu rakstnieki, atspoguļojot nacionālo savdabību un Latvijas vēstures notikumus 20. gs. beigās un 21. gs. sākumā, ieguvuši vairākas starptautiskas literatūras balvas.
Šādu vīziju ne pārāk tālai nākotnei uzbūrusi Izglītības un zinātnes ministrija un Zatlera Reformu partija (ZRP), un tās realizēšanai dzīvē ministrija izstrādājusi sabiedrības saliedēšanas plānu. Interesanti, ka šis plāns izstrādāts jau pērn, bet sabiedrība ar to iepazīstināta tikai tagad – dažas dienas pirms sabiedriskās domas uzkaitējušā referenduma par krievu valodu kā otru valsts valodu. Tas vedina domāt, ka, atrunājot koalīcijas partnerus no plašas referenduma mērķu izskaidrošanas kampaņas, ZRP, domājot par situācijas atdzesēšanu un vēlētāju balsu piesaistīšanu, piedurknē tomēr atstājusi kādu trumpi.
«Zatlera Reformu partija jau no paša sākuma par vienu no galvenajiem mērķiem noteikusi saliedētību, šādu plānu mēs izstrādātu pat tad, ja darbotos Zemkopības ministrijā,» teica izglītības ministrs Roberts Ķīlis.
Ministrs, iepazīstinot ar plānu, norādīja, ka esošajās ieilgušajās problēmās vainojams uzticēšanās trūkums valstij un līdzcilvēkiem. Tāpēc par instrumentu vīzijas sasniegšanai izvēlēta izglītība, jo, mācoties un apgūstot valodas, sportojot kopā, cilvēki iepazīstot cits citu, kā rezultātā attīstās savstarpēja cieņa un uzticēšanās. Arī izpratni par sabiedrību un valsti, prasmes ietekmēt savu un valsts dzīvi cilvēks iegūst skolā, raksta
NRA.lv.
Starpkultūru izglītības elementus paredzēts integrēt gan pirmsskolu izglītības programmās, ieviešot esošo labo praksi, gan latviešu un mazākumtautību skolās, profesionālās un augstākās izglītības iestādēs. Paredzēts ieviest starpkultūru kompetences apguves pasākumus mūžizglītībā un nodrošināt arī attiecīgu materiālu pieejamību. Īpašs atbalsts domāts arī mazākumtautību un latviešu pārstāvēto biedrību un nodibinājumu kopīgām iniciatīvām pieaugušo un neformālajā izglītībā. Neraugoties uz to, ka visi pasākumi būs orientēti, lai veicinātu latviešu valodas apguvi un saglabātu to kā vienīgo valsts valodu, paredzēts panākt, ka Latvijā brīvi ir pieejamas mācības un studijas arī lielākajās pasaules valodās, piemēram, hindu un ķīniešu. Iecerēts arī veidot naturalizācijas partnerības starp valsti un iedzīvotāju nepilsoni, lai stimulētu tā vēlmi iegūt pilsonību.
Lai sekotu un laikus izvērtētu plāna punktu izpildes rezultātus, ministrija apņēmusies regulāri apkopot statistikas datus, lai, pamanot kādu nepilnību, varētu ieviest izmaiņas.
Paredzēts, ka pēc plāna izpildes piekļuve valsts un pašvaldību pakalpojumiem mazākuma grupu pārstāvjiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām būs kļuvusi vienlīdzīgāka.
«Plānā iekļautas lietas, kas līdz šim nav īstenotas,» teica R. Ķīlis un norādīja, ka Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais sabiedrības saliedētības plāns tapis, konsultējoties ar Kultūras ministriju. Plānā iekļauti dažādi pasākumi 2012.–2014. gadam.
Programmas realizācijai nepieciešamos līdzekļus ministrija plāno tērēt no esošā budžeta vai to veikt par Eiropas Savienības naudu. Piemēram, starpkultūru izglītības ieviešanai latviešu un mazākumtautību skolās būtu nepieciešami 38 tūkstoši latu.
Rādīt reklāmu
