Valsts ik gadu tērē simtiem tūkstošu latu, lai mazturīgajiem valsts iedzīvotājiem nodrošinātu juridisko palīdzību, taču aizvien vairāk palīdzības saņēmēju nesadarbojas ar juristu vai pat pazūd vispār un nepiedalās lietas izskatīšanā.
Lai izvairītos no gadījumiem, kad juristam jāmaksā par paveiktu, bet nevienam nevajadzīgu darbu, juridiskās palīdzības saņēmējam ar likumu noteiks pienākumus.
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne paskaidroja, ka līdz šim juridiskās palīdzības saņēmējiem bijušas tikai tiesības, bet ne pienākumi, kas veicinājis situāciju, kurā palīdzības saņēmējs var atļauties nesadarboties ar juristu. Piemēram, valsts par nodrošināto juridisko palīdzību aizvadītajā un 2010. gadā samaksājusi vairāk nekā pusmiljonu latu. Pēc I. Čepānes teiktā, daļa no šīs naudas samaksāta par juridisko palīdzību, kuru tās pieprasītājs nemaz nav izmantojis.
Tādēļ Tieslietu ministrijas sagatavotajos likuma grozījumos noteikts, ka palīdzības saņēmējam ir pienākums līdzdarboties juridiskās palīdzības saņemšanas procesā, piemēram, laikus un prasītajā apjomā iesniedzot Juridiskās palīdzības administrācijai vai juridiskās palīdzības sniedzējam nepieciešamo informāciju un dokumentus. Līdz šim likums tikai noteica, ka juridiskās palīdzības saņēmējam ir laikus jāpieprasa palīdzība un tas nedrīkst mānīties, sakot, ka nespēj nodrošināt juridisko aizstāvību pats.
Izmantojot izdevību, ka likums atvērts labojumiem, procesā iesaistījies arī tiesībsargs Juris Jansons, kurš uzskata, ka juridisko palīdzību valstij vajadzētu nodrošināt arī gadījumos, kad maznodrošināts cilvēks nolēmis vērsties Satversmes tiesā (ST).
Ombuds norāda, ka pieteikums Satversmes tiesai un process tajā ir uzskatāms par sarežģītu personai bez juridiskās sagatavotības. Savukārt nespēja kvalificēti noformēt prasību liedz cilvēkam saņemt Satversmē garantēto tiesību aizsardzību tiesā. Saskaņā ar ST apkopoto statistiku aptuveni 36% gadījumu tiesa atsakās ierosināt lietu nepietiekama juridiskā pamatojuma dēļ. Turklāt arī ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris atzinis, ka juridiski kvalitatīvāks pieteikums veicinātu personas tiesību ātrāku aizsardzību.
Šo viedokli aizstāv arī Latvijas Zvērinātu advokātu padome un Juridiskās palīdzības administrācija, kas vērš uzmanību uz faktu, ka pašreizējās likuma normas liedz personai tiesības saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību tiesvedībai Satversmes tiesā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kas ir pretrunā ar Satversmē noteikto vienlīdzības principu.
Citādi domā I. Čepāne. Viņa atzīst, ka tiesāšanās Satversmes tiesā ir sarežģīta un prasa ļoti specifiskas zināšanas, taču tas valstij varētu izmaksāt pārāk dārgi. Viņa neizslēdz iespēju, ka juridiskā palīdzība kādreiz tiks nodrošināta arī šajos gadījumos, taču tam nepieciešama plašāka diskusija. «Šis ir diskutējams jautājums, jo, ja kāds vēlas iesniegt konstitucionālo sūdzību, tam vajag ļoti kvalificētu un dārgu palīdzību,» norādīja tiesību eksperte.
Rādīt reklāmu
