Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.
- Izskatās, ka optimisma ēra noslēgusies. Latvijā Centrālās statistikas pārvaldes veiktā darbaspēka apsekojuma rezultāti liecina, ka Latvijā strādājošo skaits ir samazinājies par vairāk nekā 2%, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu. Nacionālā attīstības plāna prognozes 2014. gadam netiks izpildītas.– Lattelecom šādos apstākļos darbojas jau lielāko daļu no pēdējiem desmit gadiem. 2006. un 2007. gadā, kad tikko sāku strādāt uzņēmumā, tad, runājot par uzņēmuma perspektīvām, vairums ekspertu izteica prognozes, ka nākamos desmit gadus uzņēmums neizturēs. Laikā, kad notika mobilo telefonu izplešanās, nebija saprotams, kas nākotnē lietos fiksētos telefonus? Biznesa attīstība visu laiku bija apstākļos, kad ir liels spiediens no citiem piedāvājumiem, taču tieši tas bija galvenais, kas stimulēja meklēt jaunus virzienus un jaunas idejas, ar ko varētu aizstāt samazinājumu. Zināšanas un prasmes mums ir pietiekami lielas, tāpēc stratēģiskie lēmumi, kas tika pieņemti 2005.–2007. gadā par iešanu ārpus tradicionālā telekomunikāciju operatora biznesa, uzsākot investīcijas optisko kabeļu tīklā, attīstot digitālo televīziju un piedāvājot integrētos pakalpojumus korporatīvajiem klientiem (datu centri, datu pārraides u. c.), kompensēja gan balss pārraides klientu kritumu, gan ienākumu kritumu. Tātad ieņēmumi no jaunajiem biznesiem kompensēja ienākumu samazinājumu no tradicionālā biznesa. Tā tas turpinās arī šogad, kad Lattelecom apgrozījums būs pagājušā gada līmenī, bet peļņa augstāka.
Atbilstoši Top 101 veiktajam uzņēmumu vērtības aprēķinam, Lattelecom kopējā vērtība ir pieaugusi – Lattelecom gada laikā šeit pakāpies pa divām vietām uz augšu, uzņēmuma vērtība pieaugusi par 30% jeb 100 miljoniem eiro! Uzņēmuma vērtību nosaka biznesa modelis un finanšu rādītāji. Vērtības pieaugumam palīdzēja kopējas tendences Eiropā, paredzot, ka agrāk vai vēlāk Latvijas telekomunikāciju tirgū ir jānotiek konsolidācijai, bet, galvenais, Lattelecom nomainīja biznesa modeli. Tikai vienkāršiem tīkla operatoriem uzņēmuma vērtība ir zemāka. Mēs tīkla operatora funkcijas papildinājām ar pakalpojumiem korporatīvajiem klientiem un tādiem pakalpojumiem kā TV, tādiem, kuriem pamatā ir saturs. Šādam modelim jau ir augstāka uzņēmuma vērtība, un līdz ar to arī Lattelecom novērtējums ir augstāks. Un, protams, uzņēmuma vērtību ietekmēja pieaugošie finanšu rādītāji, kas ir noteicošais uzņēmuma vērtības faktors.
– Pēdējos gados lielā mērā, pateicoties ES politikai, izdevumi par sakariem ir samazinājušies. Latvijā samazinās iedzīvotāju skaits, kas nozīmē, ka vienīgais reālais uzņēmumu rādītāju uzlabošanas virziens ilgtermiņā ir izdevumu samazināšana, kas visbiežāk ir panākama ar apvienošanos.– Eiropas telekomunikāciju biznesam ir kopīga problēma. Eiropā ir 28 nodalīti tirgi, kuros darbojas 600 nozīmīga līmeņa telekomunikāciju uzņēmumu. Salīdzinājumam Ķīnas telekomunikāciju sektorā darbojas trīs lieli, bet ASV četri lieli uzņēmumi. Eiropā tik liels uzņēmumu daudzums nevar darboties tikpat efektīvi kā ASV vai Ķīnā, jo ir jārēķinās ar nemainīgo izmaksu bāzi. Apvienošanās un konsolidācijas procesi notiek. Eiropā apvienošanās procesi telekomunikāciju nozarē ir sākušies un tie uzņem strauju tempu, piemēram, Igaunijas fiksēto sakaru, interneta un televīzijas pakalpojumu sniedzējs Elion ir apvienots ar Igaunijas lielāko mobilo sakaru operatoru EMT.
Līdzīgs process sācies Lielbritānijā, kur telekomunikāciju līderis BT sācis sarunas par tā mobilo sakaru uzņēmuma O2 atpirkšanu no Spānijas telekomunikāciju kompānijas Telefonica. 2002. gadā BT nodalīja mobilo sakaru struktūrvienību, 2005. gadā to pārdeva, bet tagad izskata attīstības modeli, integrējot vienotā uzņēmumā arī mobilo sakaru operatoru.
Pati jaunākā ziņa ir Telia Sonera paziņojums par kopuzņēmuma veidošanu Dānijā ar otru Ziemeļvalstu telekomunikāciju koncernu Telenor.
Eiropā līdz šim bija tikai divi lielie fiksētā tīkla operatori, kuriem nebija sava mobilā biznesa, bet, kad BT darījums īstenosies, tad paliks tikai viens uzņēmums – Lattelecom. Šādu attīstības ievirzi mēs jau prognozējām, un, par cik Lattelecom pieder 23% no LMT kapitāla daļām, jau 2013. gada martā Lattelecom padome izteica priekšlikumu apvienot abus uzņēmumus. Abu uzņēmumu padomes apstiprināja, ka apvienošanas sinerģija būtu aptuveni 70 miljoni eiro. Uzņēmumu vērtības pieaugums būtu 255 miljoni eiro, un papildus tam akcionāri saņemtu vienreizēju maksājumu 153 miljonus eiro. Tāds būtu Latvijas ieguvums, sekojot pasaules tendencēm.
– Lēmums tika atlikts.– Apvienošanās jautājumu šā gada janvārī skatīja tobrīd demisionējusī Valda Dombrovska valdība, un tika nolemts atlikt lēmuma pieņemšanu uz pēcvēlēšanu laiku. Arī tagad valdību vairāk nodarbina valsts budžeta izveidošana, bet kādā brīdi pie šā jautājuma būs jāatgriežas. Akcionāri ir divi, un tagad tiek gaidīts Latvijas valdības lēmums. Sekas no kavēšanās ar apvienošanās jautājumu var būt abu uzņēmumu pozīciju pasliktināšanās, jo ir indikācijas, ka Latvijas tirgū var notikt citu tirgus dalībnieku apvienošanās, kuriem šāda procedūra būtu vienkāršāka un īsāka.
Rādīt reklāmu
