Ekspresintervija ar Pāvilu Raudoni, Rīga TV24 sabiedrisko attiecību direktoru, un Rūdolfu Ēķi, Rīga TV24 programmu direktoru.
Pāvils Raudonis: – Tas, kas tagad notiek Ukrainā, sākās daudz agrāk un citur – cilvēku galvā. Kādreiz tas bija neiespējami – kaut kur ierodas karavīri bez atšķirības zīmēm un uzsāk karadarbību. Arī tagad tas ir principā neiespējami. Bet šīm darbībām ir informatīvs atbalsts, tas ir Maskavas propagandas nospiedošs pārsvars. Mūsu problēma ir tāda, ka Latvijas iedzīvotāji joprojām tiek pakļauti Kremļa propagandas un dezinformācijas plūsmai. Rezultāts ir redzams: mēs smagi zaudējam šajā propagandas kaujā. Lūk, uz žurnālu Rīgas Viļņi kāda «Ome» atsūtīja vēstuli, kurā teikts: «Žēl, ka šovs Iesaukts armijā ir jau iepriekš safilmēts. Varētu viņus aizvest uz slimnīcu, kur guļ sakropļotie ukraiņi, kas savu veselību ziedoja, lai Ukrainas oligarhi varētu nopelnīt. Būtu priekšstats par ieroču nodarīto postu.»
– Interesanti, kādu TV kanālu skatās šī sieviete?P.R.: – Varu pateikt, kāpēc omes skatās šādus kanālus. Visbiežāk šādiem cilvēkiem ir Lattelecom maksas pakete, viņi noklikšķina pulti un... skatās Kremļa propagandas kanālus, kas tur ir vairumā. Taču, ja viņa gribētu nokļūt līdz mūsu kanālam – Rīga TV24 –, viņai jāaizklikšķinās līdz 118. kanālu iedaļai. Bet pirms tam viņa redz citu – Kremļa angažētu – kanālu, kurā diktors stāsta par notriekto Malaizijas lidmašīnu, kurā pirms tam sasēdināti līķi... Un seni cilvēki teiks, ka tas, kas izskanējis televizorā, ir taisnība. Uzklikšķina nākamo kanālu: tur runā par to, ka sliktie ukraiņi nelaiž iekšā labās Krievijas «humāno palīdzību». Ja kaut kas Ukrainā notiek, tad tas katrā ziņā ir «oligarhu interesēs». Un tā visu laiku. Tāpēc jau «Ome» tā raksta: viņas smadzenes ir pilnībā izskalotas. Medijos notiek cīņa par cilvēku sirdīm un prātiem. Atmodas laikos viss bija vienkārši: tur – tautfrontieši, tur – komunisti. Tagad... Tagad ir demokrātija, visi var runāt visu. Tie kanāli, kuri šeit ir brīvā veidā redzami un kuriem tiek dota prioritāte, diemžēl nav patiesības pusē, un rezultāts ir redzams – cilvēki iet bojā, un ir apdraudēts miers visā Eiropā. Un satraucošākais ir tas, ka informatīvā kara robeža iet caur mūsu valsti. Trīs Baltijas valstis ir visvairāk ievainojamās.
– Vai nebūtu pareizāk mūsu TV kanālus pludināt pa visu valsti? Ir daudzas vietas Latvijā, kur mūsu televīziju neredz. Toties redz Krievijas kanālus.P.R.: – Tā jau ir tā mūsu sāpe. Ir komerctelevīzijas, arī mūsējā tāda ir, bet ir televīzijas, kas pilda valsts pasūtījumu. Un arī mēs esam starp tām.
– Kāds ir šis valsts pasūtījums?Rūdolfs Ēķis: – Viens no valsts pasūtījuma raidījumiem ir Globuss, kur stāstām par notikumiem ārzemēs, tostarp par Ukrainu. Mums dienā ir trīs tiešraides, kurās stāstām par dažādiem notikumiem. Ir arī Preses klubs par medijos rakstīto. Mēs vēlējāmies iegūt valsts pasūtījumu šīm trim tiešraidēm, un NEPLP (Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome) to akceptēja. Domāju, ka mums jābūt kanālu saraksta priekšgalā, jo mēs raidām to, kas cilvēkus patiešām interesē – nevis samontētu, bet dzīvajā.
– Vai pierobežā jūs redz?R.Ē.: – Mēs esam visā Latvijas apraidē. Mūs var redzēt pusotra miljona cilvēku.
P.R.: – Tas nav nekāds joks – šis informatīvais karš. Un Ukraina zaudē tieši tāpēc, ka tās informācijas nesēji ir vārgi.
– Krievija patlaban uzvar tāpēc, ka propagandā tiek ieguldīta milzīga nauda.P.R.: – Protams, mums nekad nebūs tik daudz naudas kā Krievijai.
– Ar ko informatīvais karš ir bīstamāks par tradicionālo?P.R.: – Ar to, ka tas saindē cilvēku prātus. Kaujā uzvar nevis tas, kuram lielāks šaujamais vai smagāks tanks, bet gan tas, kuram ir gribasspēks un pārliecība aizstāvēt savas idejas. Kāpēc Ukraina zaudēja Krimu? Tāpēc, ka Krimas cilvēki bija krievu propagandas apstrādāti. Krimā trūkst dzeramā ūdens. Nu un tad – saka krievi. Toties jums tagad dzīve ir labāka, viņi turpina, mēs jūs no fašistiem izglābām.
– Kāds ir jūsu televīzijas skatītāju profils? Jaunieši, vidējā paaudze?R.Ē.: – Ejam uz to, ka vidējais vecums ir no 15 līdz 50.
– Ārkārtīgi plašs vidējais vecums. Internetā jūsu telekanālu, protams, visvairāk skatās jaunieši? Ar ko viņus piesaistāt?P.R.: – Jāpiebilst, ka tagad cīņa nenotiek par vecāko skatītāju prātiem un sirdīm, bet gan par jauniešiem – viņi ir svarīgākie.
R.Ē.: – Mūsu televīzija ir interaktīva. Tā ir dzīvā satura televīzija – cilvēki var ienākt iekšā, iesaistīties. Drīz veidosim arī humora šovu. Rādīsim mūzikas grupas. Viss būs jauniešiem atbilstoši. Jaunieši veido raidījumus savējiem.
– Latviešiem ir humora izjūta?P.R.: – Mēģināsim pierādīt, ka ir. Atceries Edgaru Liepiņu? Vai tad viņš nebija īsts humorists?
– Protams, bija. Liepiņa humors bija labsirdīgs un asprātīgs. Šodienas humora šovi ir bezgaumīgi un novadējušies. Viens otrs humora šovmenis mēģina atkārtot pirms gadiem panākumus guvušu humora raidījumu. Bet sanāk pliekani.P.R.: – Divreiz vienā upē neiekāpsi. Un mēs arī netaisāmies to darīt. Tagad galvenais ir izdarīt visu, lai Latvija uzvarētu informatīvajā karā. Jo tas ir ļoti svarīgi.
Rādīt reklāmu
