Par skolēnu sagatavošanu eksakto studiju apguvei un absolventu
profesionālo nākotni Neatkarīgās intervija ar Rīgas Tehniskās
universitātes (RTU) rektoru Leonīdu Ribicki.
– Valsts turpina samazināt budžeta vietu skaitu sociālajās zinātnēs, palielināt eksaktajās, lai gan dažkārt augstskolas tajās nespēj aizpildīt budžeta vietas. Vai RTU ir programmas, kur uz budžeta vietām nākas lūgties studētgribētājus, izsludināt papildu uzņemšanu?– To izsludinām katru gadu, uzņemšana ir līdz 1. septembrim, līdz kuram budžeta vietas aizpildās. Mēs pat uzņemam papildus studentus budžetā uz augstskolas rēķina, lai aizvietotu pavasarī atskaitītos studentus. Šobrīd uz 2192 budžeta studiju vietām pieteikušies 2529 reflektanti, kas RTU studiju programmas ir izvēlējušies par savu pirmo prioritāti.
– Kāds ir reflektantu sagatavotības līmenis? Vidusskolu centralizētajos eksāmenos (CE) šogad sliktākie rezultāti uzrādīti vēsturē un matemātikā, arī ķīmijā, bioloģijā un fizikā CE vidēji nokārtoti sliktāk nekā pērn.– Valsts noteiktais 5% slieksnis no zināšanu apjoma, lai iegūtu pozitīvu vērtējumu CE, ir pārāk zems, tas jāpaaugstina. Pietiek atrisināt vienu uzdevumu, un eksāmens ir ieskaitīts. Augstskolā zemākais pozitīvais vērtējums ir 4 no 10 ballēm vai 40% no apjoma. Jaunieši, it īpaši eksaktajās zinātnēs, nav labi sagatavoti studijām. Pirmajā kursā septembrī veicam pārbaudi matemātikā, lai tiem, kam ir vājas zināšanas, piedāvātu bezmaksas papildu nodarbības, lai viņi var sekot līdzi studijām. To darām jau gadiem, jo vidusskolēnu zināšanu līmenis nav apmierinošs.
– Valsts izglītības satura centrs aplēsis – ja šī barjera būtu 10%, eksāmenu nenokārtojušo skaits desmitkāršotos. Vai, paceļot šo slieksni, jūs saņemtu labāk sagatavotus reflektantus?– Nemainot attieksmi un neieguldot papildu līdzekļus fizikas, ķīmijas, bioloģijas, matemātikas apmācībā skolās, nekas labāks nebūs. Tomēr jaunieši grib beigt vidusskolu un, ja paaugstinās prasību līmeni eksāmenos, cerams, sasparosies. Ir bijuši projekti fizikas kabinetu iekārtošanai skolās, bet ar to ir par maz.
– Domājat, ka līdzīgu efektu varētu dot arī fizikas un ķīmijas obligātā CE ieviešana?– Esmu pārliecināts, ka, šos eksāmenus ieviešot kā obligātus, jaunieši būs spiesti tos mācīties un pēc tam teiks paldies! Pat, ja jaunietis studēs jurisprudenci, fizikas un ķīmijas zināšanas viņam noderēs dzīvē. Tagad, ja bērns nav mācījies šos priekšmetus pilnā apjomā, viņam vispār nav iespēju studēt tehnoloģiskajās universitātēs, medicīnas studijās. Kāpēc atņemt bērnam iespējas?
– Kāpēc, redzot absolventu pārprodukciju sociālajām zinātnēs, RTU, kas specializējas vairāk tehniskajās studijās, vēl veidojat jaunu estudiju tehnoloģiju un humanitāro zinātņu fakultāti citastarp ar pedagoģijas, psiholoģijas, politoloģijas, komunikāciju studiju kursiem? Turklāt laikā, kad valstī daudz runā par augstskolu specializēšanos, studiju dublēšanās novēršanu?– Tur ir tehniskā tulkošana, estudiju tehnoloģijas u.tml., tās viens no mērķiem arī būs radīt interneta apmācības līdzekļus, ko var studēt attālināti. Tā ir pasaules tendence. Visā fakultātē ir tikai trīs RTU budžeta vietas, valsts budžeta vietas nav nevienas. Līdz šim tās bija trīs atsevišķas struktūrvienības – Valodu institūts, Humanitārais institūts, kurā ir arī sporta katedra, un Tālmācības studiju centrs. Struktūrvienību zinātniskās darbības novērtējums nebija augsts, tāpēc tās apvienojām, lai paaugstinātu zinātnisko potenciālu.
– Tas ir augstskolas komercprojekts?– Tieši tā. Un arī papildinājums mūsu pamatfakultātēm inženierzinātņu jomā, kas nodrošina starpdisciplināro attīstību. Tehnoloģijas, dažādas zinātnes nozares kopā ar humanitāro jomu nodrošina jauna biznesa sākumu. Tā dara daudzās universitātēs.
– Kādas, jūsuprāt, ir primāri veicamās reformas augstākajā izglītībā, par kurām daudz pēdējos gados runāts, bet maz darīts? Kā reāli novērst, piemēram, to pašu studiju programmu dublēšanos?– Latvijā ir sešas universitātes un daudzas dažāda līmeņa specializētas augstskolas, privātās augstskolas, kur augstākā izglītība ir bizness. Mums kaimiņos ir valstis, kuru lēmumu rezultātā privātās augstskolas palikušas ļoti nedaudz, – to var izdarīt arī Latvijā.
– Domājat, vajadzētu likvidēt privātās augstskolas vai būtiski samazināt to skaitu?– Cik to ir Igaunijā? Viena! Un mums? To var izdarīt politiski, ja ir tāda vēlme, bet ir jāievēro brīvā tirgus likumi.
– Kāpēc to vajag?– Kāpēc mēs nevaram dot visiem mūsu cilvēkiem iespēju konkurēt Eiropā, pasaulē? Dažiem Latvijā augstākā izglītība ir biznesa projekts. Mums ir jāinvestē mūsu jaunatnē, jādod iespēja iegūt valsts apmaksātu augstāko izglītību visiem, kas ir spējīgi to iegūt! Kāpēc Igaunija, kur ir teju divreiz mazāk iedzīvotāju, to var atļauties, bet mēs ne? Zviedrijā, Somijā, Dānijā nav jāmaksā par augstāko izglītību!
– Tad būtu būtiski jāpalielina budžeta vietu skaits, finansējums augstākajai izglītībai?– Būtiski ne, pietiek, ja no 50 miljoniem eiro palielinātu līdz kādiem 200 miljoniem – tā nav liela nauda! 2009. gadā augstskolu budžets tika drastiski samazināts un joprojām palicis šajā līmenī.
RTU kopējais budžeta vietu skaits 2014. gadā ir 7079 un, salīdzinot ar pagājušo gadu, mazāk par 37 vietām. Esam izpildījuši prasību par 30% samazināt budžeta vietu skaitu sociālajās zinātnēs, bet tās ir divas trīs reizes lētākas nekā, piemēram, būvniecības vai mašīnbūves studijas. Inženierzinātnēs budžeta vietu skaits tika palielināts tikai par 2%. Valdība turklāt pilnībā nesedz vienas studiju vietas izmaksas, bet tikai 85% no pašu noteiktajām studējošā izmaksām. RTU jānopelna pašai klāt, lai garantētu kvalitāti.
Rādīt reklāmu
