Par situāciju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), par
pielaižu došanu valsts noslēpumam, par jauno likumu, kas liek prioritārā
kārtībā izskatīt apsūdzētu amatpersonu lietas, un citām aktualitātēm šī
Neatkarīgās intervija ar Saeimas deputātu Andreju Elksniņu (Saskaņas
centrs).
– Vienotība ar premjeri Laimdotu Straujumu priekšgalā par visu vari cenšas atbrīvot no amata KNAB vadītāju Jaroslavu Streļčenoku. Vai atbalstāt Streļčenoka atbrīvošanu?– Neatbalstu. Jezga sākās ar to, ka Streļčenoks ierosināja pārbaudes lietas – gan par premjeres Laimdotas Straujumas iespējamo atrašanos interešu konfliktā, gan par ekspremjera Valda Dombrovska kredītportfeli. Lai gan patiesībā Streļčenoks nevarēja nereaģēt.
Agrāk, kā to varēja redzēt, piemēram, Dzintara Zaķa vai Arta Kampara gadījumos, ir notikusi Vienotības piesegšana. Kamēr reālā vara KNAB bija Jutai Strīķei, Vienotība jutās droša. Tagad, tuvojoties Saeimas vēlēšanām un Dombrovskim virzoties uz eirokomisāra amatu, Vienotība redz sev pār galvu savelkamies mākoņus. Viņi to uztver ļoti personīgi, tajā skaitā premjera birojs, kurā ir Dombrovska un Solvitas Āboltiņas cilvēki, tāpēc notiek mēģinājumi atbrīvoties no Streļčenoka un atgriezt Strīķei viņas iepriekšējo varu. Tas, ka KNAB ir uzsācis pārbaudes lietu par iespējamiem Dombrovska koruptīviem darījumiem, met lielu ēnu, un ne katrs augsts amatvīrs Eiropas Savienības gaiteņos būs gatavs atbalstīt viņa kandidatūru. Tas apdraud Dombrovska karjeras izaugsmes iespējas Eiropas Savienības amatos. Turklāt pārbaudes lieta nebalstās uz kādām tenkām, bet uz ļoti nopietnām ziņām, ka ekspremjers, iespējams, kukuļa veidā saņēmis kredītbrīvdienas bankā un savai ģimenei nodrošinājis iespēju atbrīvoties no parādiem.
– Dombrovskis pats saka, ka neko sliktu nav darījis.– Dombrovska taisnošanās ir viņa padomnieku sabiedrisko attiecību izgāšanās. Stāstīt, ka viņš nezina, ko dara viņa labā vai kreisā roka, nav pārliecinoši. Stāstīt, ka viņš nezina, ko dara tie cilvēki, kas ir no viņa puses un kas ir piedalījušies lēmumu pieņemšanā un lēmumu veicināšanā, lai Dombrovska ģimenes uzņēmumu kredīti, pārejot no vienas bankas uz otru, nonāk atsevišķā kredītportfelī, izklausās pēc miglas pūšanas acīs. Eiropā šāda veida atrunas vienkārši nesapratīs.
– Kāpēc Satversmes aizsardzības birojs cenšas iedot pielaidi valsts noslēpumam Jutai Strīķei, bet Baibai Brokai no Nacionālās apvienības nedod?– Nacionālā apvienība pašlaik ir iekritusi tajā pašā bedrē, ko savulaik Vienotība jau ir izrakusi Saskaņas centra politiķiem. Savulaik SAB tika izmantots pret mani, tāpat arī Jānim Urbanovičam (Saskaņas centrs) netika dota pielaide. Nacionālās apvienības valde pašlaik paziņo to pašu, ko savulaik mēs, – jau kārtējo reizi apstiprinās –Vienotība izmanto SAB, lai izrēķinātos ar politiskajiem pretiniekiem. Tagad notiek izrēķināšanās ar Nacionālās apvienības pārstāvi, tieslietu ministri, viņai sekos arī Romāns Naudiņš. Tas ir šāviens uz Temīdu, un tas ir ļoti nopietni.
Pašlaik visas spēka struktūras, sākot no Finanšu policijas līdz SAB un daļēji arī KNAB, ir Vienotības pārraudzībā. Amizanti ir tas, ka, lai gan Nacionālā apvienība ir valdošās koalīcijas sastāvā, Vienotība izmanto spēka struktūras arī pret partneriem.
Tā ir nejēdzība! Valsts prezidents Andris Bērziņš kā Nacionālās drošības padomes priekšsēdētājs ir nominējis Laimdotu Straujumu par Ministru prezidenti. Viņa ir izveidojusi valdību. Brokas kandidatūra tika apspriesta arī Ministru prezidentes komandā, šo procesu uzraugot Valsts prezidentam. Par Brokas kandidatūru ir nobalsojuši visi Vienotības biedri un visa koalīcija. Tagad šajos apstākļos, kad viņai ir dots uzticības mandāts no Valsts prezidenta, no Ministru prezidentes, no Saeimas Nacionālās drošības komisijas, piepeši pateikt, ka ministri nevar laist klāt valsts noslēpumiem? Tas ir ne tikai absurds, tas ir nožēlojami.
– Kāds Vienotībai motīvs norakt Broku?– Broka ir labi parādījusi sevi pašvaldību vēlēšanās, iegūstot lielāku vēlētāju atbalstu Rīgā nekā Vienotība ar Sarmīti Ēlerti priekšgalā. Tas skauž.
Broka ir ļoti interesanta sarunu biedre, pozitīvs, jauks cilvēks – absolūts pretstats vienai no Vienotības līderēm Solvitai Āboltiņai. Daudzi vēlētāji, kas meklē politiķi – sievieti, par ko balsot, neatrod to Āboltiņā, bet atrod Brokas personībā. Protams, pielaides nedošanas pamatā var būt Āboltiņas personīgā nepatika pret Broku.
SAB divkosību uzskatāmi parāda tas, ka Āboltiņas draugam Dzintaram Zaķim joprojām ir augstākās kategorijas pielaide valsts noslēpumam kā Nacionālās drošības komisijas loceklim. Tas ir apstākļos, kad cilvēks bija pieķerts izvairāmies no nodokļu nomaksas. Citā valstī viņš sen jau būtu zaudējis uzticību un politikā viņam vairs nebūtu ko darīt. Bija arī publicēta uzlauztā e-pasta sarakste, kurā viņš lobē konkrētu uzņēmumu intereses. Tomēr no SAB puses netika veikti nekādi Zaķa darbību ierobežojoši pasākumi, viņš turpina strādāt komisijā, un viņam ir pielaide.
Tad ir jautājums: «Ko tādu ir izdarījusi Broka?» Pirms tam viņai ir bijusi otrās pakāpes pielaide, ko izdevusi Drošības policija. Broka tika iztaujāta pat mazāk nekā nedēļu pirms pielaides nedošanas, kas norāda uz to, ka procedūra bija formāla un lēmums bija pieņemts jau pirms tās. Tas ir darīts, lai Broku iznīcinātu un salauztu kā politisku sāncensi un personību.
– Bet Strīķei SAB vadītājs Jānis Maizītis pielaidi cenšas iedot. Ģenerālprokurors gan SAB lēmumu par pielaides došanu ir atcēlis.– Maizītis ir politisks intrigants. Es nebalsoju par viņa ievēlēšanu SAB vadītāja amatā. Faktiski viņš ir jaunlaicēnu cilvēks, kurš iepriekš, būdams ģenerālprokurora amatā, lobēja Jauno laiku un darīja visu, ko Einars Repše toreiz lika. Tagad viņš strādā Vienotībā kā Jaunā laika politiskās stafetes kociņa pārņēmējā.
– Palaikam aktualizējas jautājums par jaunu Satversmes preambulu. Vai preambulu vajag?– Neuzskatu, ka jauna preambula valstī kaut ko var mainīt uz labu. Drīzāk tā ir tukša gaisa kulšana pirms gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Bet Vienotība grib izmantot preambulas rakstīšanas procesu, lai biedētu sabiedrību, ka «krievi nāk». Tā ir mākslīgi radīta tēma, ap kuru vingrot priekšvēlēšanu aģitācijā, un nekas vairāk. Jā, ir kaimiņos, piemēram, Igaunijā un Lietuvā, izvērsta preambula, taču tur tās tika pieņemtas līdz ar jaunām konstitūcijām.
– Vai jūs atbalstāt Saeimas deputāta Andreja Judina (Vienotība) likumu radīšanas aktivitātes – piemēram, Kriminālprocesa grozījumus, ar kuriem amatpersonu lietu izskatīšanai tiesā jānotiek prioritārā kārtībā?– Eiropas Cilvēktiesību tiesā ir lieta, kur es tiesājos par pielaides valsts noslēpumam nepiešķiršanu. Šajā ne Latvijas jurisdikcijas tiesā manai lietai nav prioritātes, lai gan es to ļoti gribētu.
Ir viena otra lieta, kurā iesaistītas valsts amatpersonas un kuras tiek novilcinātas. Taču šo grozījumu pamatā, kurus Judins ir iesniedzis un kurus es neatbalstīju, ir vēlme ieriebt Ventspils mēram Aivaram Lembergam un Nacionālās apvienības deputātam Egilam Helmanim. Tas ir, lai saasinātu sabiedrības uzmanību, ka ir tādi Vienotības politiskie oponenti, kuri tiek apsūdzēti. Visiem zināms, ka tiesāšanās notiek gadiem ilgi, bet Judins un Vienotība savukārt grib kārtējo reizi atgādināt, ka cīnās pret oligarhiem, par «tiesiskumu». Lai gan Vienotība pati tagad kontrolē visu korupcijas laukumu, viņi cenšas turpināt veco stāstu par sevi kā galveno korupcijas apkarotāju. Tas ir kā tirgus laukumā, kur zaglis visskaļāk kliedz, lai tiek ķerts zaglis. Tas ir politiski loģisks solis, taču juridiski tas nav pareizi. Daudzi tiesību eksperti – profesori, zinātņu doktori, mācībspēki – jau ir kritiski izteikušies par šo likuma pantu. Šos priekšlikumus neatbalstīja pat Ģenerālprokuratūra, neatbalstīja arī tiesneši, uzskatot to par absolūti muļķīgu ideju. Diemžēl visi argumenti Vienotībai ir kā pīlei ūdens. Viņi veido sabiedrībai par sevi viedokli, ka viņi ir tie labie un pareizie, kaut gan patiesībā tas tikai veicina to, lai paši varētu darīt noziegumus un neuzņemties ne par ko politisko atbildību.
– Kriminālprocesa likumā tika veikti vēl vairāki grozījumi. Kā vērtējat tos?– Ir pieņemti grozījumi, kas nav īpaši izdevušies. Grozījumi samazina lietisko pierādījumu un apsūdzības pierādījumu iztirzāšanu krimināllietā. Rodas iespaids, ka priekšlikumu autoru mērķis ir neveicināt taisnīgas tiesas spriešanu.
Par operatīvajām darbībām, kas veiktas izmeklēšanas laikā, puses netiks informētas, un tiesneši par tām varēs izlasīt kaut kur pie sevis atsevišķā kambarī. Bet tad ir jautājums, kā par pierādījumiem, kas gūti šajās operatīvajās darbībās, tiesnesis varēs ierakstīt spriedumā? Nonākam pie padomju laika troikām, kad «tu esi vainīgs! Un, čau, Rasma!»
– Kā vērtējat pašreizējo situāciju sabiedriskajā medijā? Ir izskanējušas ziņas par sabiedrisko mediju uzrauga Ginta Grūbes iespējamiem interešu konfliktiem. Jūs kā deputāts droši vien esat informēts?– Par to arī uzsākta pārbaudes lieta KNAB – par kādiem uzņēmumiem, kas saņēmuši valsts pasūtījumus un kuros Grūbem, ja nemaldos, ir kapitāla daļas. Jāsagaida, kad KNAB dos kādu atzinumu, vai tur kaut kas ir vai nav, un tad varēs vērtēt.
Sabiedriskais medijs tiek izmantots Vienotības administratīvā resursa reklamēšanai. Tas nenoklāj visu laukumu – gan attiecībā uz latviešiem un krieviem, gan attiecībā uz vienādām iespējām izteikties plašam politiskajam spektram. Joprojām nav izveidots sabiedriskais medijs krievu valodā. Tāpēc sēžam un brīnāmies, kāpēc cilvēki skatās medijus, kuriem apakšā patiesībā ir Krievijas valdība. Neviens nav arī ieinteresēts veidot labas, kvalitatīvas programmas ar nopietniem pētījumiem.
– Vai vajadzēja uz laiku aizvērt Rossija RTR kanālu kā Krievijas kara propagandu?– Neesmu aizvēršanas piekritējs. Vajag nevis aizvērt, bet alternatīvu šai propagandai – kvalitatīvu, spilgtu žurnālistiku. Jo vairāk kaut ko aizver, jo lielāku interesi tas rada par šo propagandu. Nevar aizvērt internetu, nevar aizvērt satelītu šķīvīšus.
– Saskaņas centra pozīcija Ukrainas jautājumā daudziem nav skaidra. Vai esat ar Vladimiru Putinu?– Ļoti patīk atsevišķiem politiķiem, sevišķi no Vienotības un Nacionālās apvienības, iztēlot Saskaņas centru kā briesmoņus un turpināt šķelt sabiedrību krievos un latviešos. Diemžēl Ukrainas iepriekšējā korumpētā vara ir novedusi valsti pie pilsoņu kara, pie asinsizliešanas. Saskaņas centrs ir skaidri formulējis, ka Ukraina ir teritoriāli nedalāma.
– Bet Putins jau ir sagrābis Krimu...– Ukraina ir teritoriāli nedalāma. Mēs neatbalstām neviena – ne Putina, ne ASV – agresiju. Neatbalstām nevienu, kas veicina pilsoņu karu, un tas ir nožēlojami, ka 21. gadsimtā domstarpības ir jārisina, rīdot savā starpā cilvēkus. Tās problēmas, kas radušās Ukrainā, jārisina Ukrainas tautai. Latvijas valstij nav savas nacionālas pozīcijas šajā jautājumā, mēs pūšam tajās stabulēs, kuras mums pienes politiskie partneri Eiropā un ASV.
Rādīt reklāmu
