Satīriķis Mihails ZADORNOVS nesen atzinīgi izteicās par Krimas jauno
statusu, bet skeptiski par leģionāru gājienu 16. martā. Saeima saņēma
ierosinājumu atņemt viņam uzturēšanās atļauju. Intervijā Neatkarīgajai
Mihails Zadornovs stāsta par sevi, Ukrainu, Krieviju un latviešiem.
– Dažiem Latvijā jūsu kļuvis par daudz. Un tas viss dēļ vārdiem…– Parasti es mēdzu teikt, ko domāju. Un man jau ir bijusi liegta iebraukšana Ēģiptē. Uz gadu. Lai arī es tur iebraukt negrasījos. Esmu divkārt nelaižams Amerikā. Tādu rezultātu, manuprāt, nav sasniedzis neviens. Deviņdesmito gadu sākumā man mēģināja atņemt Lietuvas vīzu. Pirms kādiem četriem mēnešiem man liedza Moldovas vīzu. No tā es secinu, ka šajās valstīs nav vārda brīvības. Tāpēc, ka visvairāk esmu kritizējis Krievijas varu. Personiski biedrus Putinu, Medvedevu un partiju Vienotā Krievija. Ja mani kaut kur vajadzētu nelaist, tad tikai Krievijā.
– Tomēr daļa latviešu jūs nupat pielipināja oficiālajai Krievijai.– Savulaik dzejnieku Jevgeņiju Jevtušenko sauca gan par padomju, gan pretpadomju dzejnieku. Nevarēja saprast… Bet dzejnieks raksta tā, kā viņam liek sirds, nevis Amerikas konstitūcija. Konstitūciju pasaulē daudz, bet Dieva likums – viens. Rakstniekiem jājūt Dieva likums, nevis konstitūcija.
– Kāda jums no Dieva likuma augstumiem šķiet mūsu varas reakcija?– Es nevainoju Latvijas varu par to, ka tā var liegt man uzturēšanās atļauju. Ne vara to rosināja. Pavasaris. Šizofrēnija. Viens no šizofrēniķiem uzrakstīja vēstuli Saeimai. Tur šī vēstule ir jāizskata. Runā, ka reiz es šim cilvēkam neesmu palīdzējis. Es viņu neatceros. Taču esmu redzējis vēstules kopiju. Pat ar manu latviešu valodu diezgan, lai saprastu, ka viņš nav savā prātā.
Labi pateica Latvijas ārlietu ministrs: kādēļ mums jāreklamē Krievijas mākslinieki? Otrkārt, mums taču jātiecas būt demokrātiskai valstij. Lai arī man viņš adresēja nepatīkamus vārdus. Taču – tas ir viņa viedoklis. Es to cienu.
Es runāju par politiskām tēmām, un palaikam nevar saprast – vai to teica satīriķis vai politikas apskatnieks. Es uzskatu, ka Latvijas vara rīkojas tā, kā rīkojas, tāpēc, ka Latvija ir Eiropas Savienībā. Un, ja vara uz mani dusmojas, tātad man ir taisnība. ES – tie nav dubultstandarti, tie ir pieckārt un seškārt standarti. Tikai reti kurš to zina. Kas Latvijā nācis no ES, tas ir bez tikuma. Latvija ES vajadzīga tikai tad, kad tā ecējas ar Krieviju. Es tagad tā saku, aizstāvēdams latviešus. Latviešu veči allaž bijuši zemnieki un lieliski vīrieši. Man to teikušas latviešu sievietes. Taču viņi spiesti kļūt par eirogejiem un turēties pie politkorektuma. Tāpēc, ka šodien tāda politika.
Latvija ir mana dzimtene. Nu labi, atņems man uzturēšanās atļauju. Dzimtene paliks sirdī. Saskaņā ar Dieva likumu tas ir svarīgāk. Svarīgāk par atzīmi pasē. Es pats varu atdot to atļauju. Esmu atbraucis šurp, lai pārdotu nekustamo īpašumu.
– Lai arī jūs spējat kaitināt kā skabarga pakaļā, manā uztverē kopumā tomēr esat veselīga skabarga. Negribas jūs te pazaudēt.– Es pats arī negribu braukt no šejienes projām. Te ir manu vecāku kapi. Vecmāmiņu kapi. Es būšu sāpināts, ja mani neapglabās Latvijā. Taču, ja man atņems uzturēšanās atļauju, es netiesāšos. Es nekad neesmu bijis tiesā. Es uzskatu – ja mani apvaino, man jāgāž pa purnu.
Tiesājas geji. Ja cilvēks ir gejs, viņam nav auras. Tāpēc viņi, lai tiktu ievēroti, tērpjas tik spīdīgi. Viņiem ir pelēcīga, saplosīta aura. Es, ja vēlos, redzu starojumu. Taču cenšos neskatīties. Jo pēc tam ir smagi dzīvot. Tāpēc, ka redzu, kā cilvēki pārstāj starot. Un kur? Eiropā. Tāpēc, ka ES valdītāji piarē plusu par mīnusu, mīnusu par plusu. Viņiem nav dzimtenes. Viņi ir tirgoņi. ES valda tirgoņi. Par mūsdienu demokrātiju šodien iestājas vai nu meļi, vai nekompetentie. Vai nu nelieši, vai mazizglītotie. Eiropā nav starojuma. Tas ir pasaules gals, kad cilvēki pārstāj starot.
Latvieši staro uz zemes. Tad, kad viņi ir darbarūķi. Latviešu ierēdņi nestaro gandrīz nemaz. Viņi savu starojumu zaudē.
– Kāpēc jūs uzbraucāt mūsu leģionāriem? 16. marts ir piemiņas, atceres diena…– Tad nevajag to saistīt ar SS.
– Ar ideoloģiju un politiku spekulē ļaudis notikuma perimetrā. Bet tie, kas godīgi karojuši, ir piemiņas vērti. Gan uzvarētāji, gan zaudētāji.– Jūs sakāt, ko es. Bet, atvainojiet, karš notika mūsu zemē. Krievu zemē. Nabaga Latvija nonāk te vienās, te otrās rokās. Tāpēc, ka viņa tā nolikta. Bet – vai tad mēs gājām uz Vāciju? Viņi atnāca pie mums.
Šodien Krievijai ir viens nopietns trūkums. Krievijas cilvēks uztur futbola klubu Chelsea, bet mums nav televīzijas kanāla, kurš raidītu Eiropai. Tas mums nepieciešams, lai tiktu rādīta patiesība. Citādi pat Maltā uzskata, ka Hitleru uzvarēja Amerika. Es jau sen saku: piespiediet Abramoviču pārdot Chelsea un nopirkt telekanālu.
Krima! Kā zeme tā ir? Latvijā ir trakie, kuri domā, ka krievi tūlīt ienāks Latvijā. Pilnīgas blēņas! Latvija nekad nav bijusi krievu zeme. Latvija bija Krievijas impērijas kolonija, bet ne krievu zeme. Krima – tā ir krievu zeme. Tur 90% runā krievu valodā. Pat 5% tatāru runā tikai krieviski. Kam vairāk kapu Krimā? Krieviem. Kurš aizstāvēja Krimu? Krievijas armija. Kurš to veidoja par kultūrzemi? Krima bija skitu teritorija. Bet skiti – tā ir mūsu cilts. Ukraiņi uzskata, ka nākuši no skitiem, bet, dārgie ukraiņi, skiti mita telpā līdz Tālajiem Austrumiem. Tatāri dzīvo Krimā kopš XIII gadsimta. Kopš XIII gadsimta tā ir viņu zeme, un viņus pienākas ļoti cienīt. Šodien Krimā tatāru valoda ir valsts valoda. Arī krievu un ukraiņu.
Hruščovs uzdāvināja Krimu Ukrainai. Pēc Staļina nāves. Hruščovs bija Staļina labā roka. Saskaņā ar viņa rīkojumu Ukrainā tika izsūtīti vai nošauti ļoti daudz cilvēku. Kad viņš kļuva par ģenerālsekretāru, gribēja kaut kā nolūgties ukraiņus par saviem grēkiem un… uzdāvināja Krimu. Tas bija absolūti neleģitīms solis. To neviens nezina. Es redzēju amerikāņu televīzijas pārraidi, kurā rādīja Pleskavas divīzijas mācības pirms trim gadiem, bet teica, ka tā krievi tagad ienāk Krimā. Tie ir meli. ES nevar saprast, kā 90% vēlētāju tur par kaut ko nobalsoja. Tāpēc, ka tāda standarta citās valstīs nav. Taču tas tika paveikts godīgi.
Dzimta atkal apvienojās. Krievu valodā vārdiem «dzimta» un «dzimtene» ir viena sakne. Tirgoņu tautu valodās tā nav. Latvieši to saprot. Viņiem dzimta un dzimtene ir viens. Un arī mums – viens.
– Krima tika Krievijai. Bet kas notiks Ukrainā?– Manuprāt, būs nelaime. Liela nelaime.
– Asiņaina [intervija notika 12. aprīlī]?– Tā liekas. Amerikāņi Krimu nogulēja. Nu viņi vairs ko tādu nepieļaus. Viņi visvisādi uzturēs Ukrainā jukas, nekārtības, apjukumu… Viņi sponsorē «labējo sektoru», bet tā ir fašistiska organizācija. Par to arī ES pārraidēs neviens neizsakās. Galvenais, protams, ir tikt, cik tik iespējams, tuvāk Krievijas robežām.
Pirms pieciem gadiem es, starp citu, teicu, ka «arābu pavasaris» nozīmē – tikt tuvāk Krievijai.Krievija – pasaules apcirknis. Madlēna Olbraita savulaik teica: tas nav godīgi, ka Krievijai tādas iegulas. Jāatņem. Un Birmarks sacīja: ja gribat uzvarēt Krieviju, sanaidojiet to ar Ukrainu. Es domāju, ka labi tas nebeigsies. Būs spēcīgas sadursmes.
Taču man pa prātam tas, ka Krievija pārstājusi klausīt Amerikas norādēm, kā tas bija deviņdesmitajos gados. Lai mums ir grūti. Lai ievieš sankcijas. Dieva dēļ! Starp citu… Par sankcijām. Amerika vai katru dienu izdomā Krievijai kādu jaunu stiķi, bet Maskavas restorānos ar katru dienu arvien vairāk amerikāņu. Sēž, skaļi šņauc degunu… Viens svilpo tualetē. Iznāca, es viņam saku: kas svilpo tualetē, tam alga trīsdesmit otrajā datumā. Viņš padomāja: «Nav trīsdesmit otrā…» Es: «Jums nav, bet pie mums četrus mēnešus gadā.» Viņš: «Jums Krievijā viss ne tā.»
– Kā Ukraina atbalsosies pasaulē?– Būs aukstais karš. Tas jau ir sācies.
– Bet karstais?– Ja tur tiešām līs krievu asinis, Krievija nevarēs neaizstāvēt. Tas nozīmē karu. Šausmīgu karu. Es uzskatu, ka Amerikai un ES šodien, cik vien tās spēj, jāborē jaunajai Ukrainas varai: nekādu asiņu, nekādu triecienu, vienojieties, veidojiet galu galā Ukrainas federāciju. ASV ir federācija. Krievija – federācija. Krievija negrasās karot par Ukrainas dienvidaustrumiem. Krievijai nav līdzekļu, lai tos pabarotu.
Kāpēc amerikāņiem nepielec, ka tas būs pēdējais karš. Viņiem ir iespēja mūs iznīcināt, bet viņiem nav iespēju mūs uzvarēt. Nav iespēju pašiem palikt dzīviem. Es gribu aicināt ES un Ameriku savaldīt vājprātīgos Ukrainā. Taču man nav kur to pateikt. Lai gan – es sniedzu interviju Latvijā. Latvijas uzdevums ir iespaidot situāciju tā, lai Ukrainā nebūtu asiņu. Lai viņi paši tur visu izšķir. Ja tur nebūs upuru, Krievija neiejauksies.
– Bet Latvija? «Baltijas valstis nākamās rindā…»– Nē. Diemžēl nevaru jūs iepriecināt. Tās ir tikai bailes. Amerikāņi izkopuši lielisku iebaidīšanas sistēmu. Arābi tos vairs nesatrauc. Tagad kārta Krievijai. Viņi vienmēr izdomās sev ienaidnieku. Bet – Latvijai ir ienaidnieks. Īsts. Tirgoņu kapitālisms. Tam vajag noieta tirgus. Krievija šim noieta tirgum nepakļaujas. Tāpēc tā ir tirgoņu ienaidniece. Patlaban – Rietumu.
Jūs to novērtējiet ar skaidru galvu. Jums vajadzētu atjaunot zvejniecību, zemkopību, lopkopību… Es savulaik latviski kliedzu: «Lai dzīvo piena un gaļas rūpniecība!» Un dzejolīti zināju: «Ja manu darbu likums sargā, es zinu stundā bargā – nav uzvarama mana dzimtene!» Nav uzvarama mana dzimtene! – lūk, ko es gribu, lai latvieši domā par sevi.
– Vai «krievu pasaule» var kļūt bīstama?– Tā var kļūt bīstama tad, kad sāks iznīcināt mūsu dzimtu. Citādi tā nav bīstama nevienam. Krievu pasaule – tā ir krievu valoda un krievu kultūra. Kam tās bīstamas? Tas ir mīts, kurš izdomāts, lai mūs paverdzinātu. Tā nav taisnība. Impērija patiesi bija. Jo vairāk – teikšu, ka Katrīna II bija tik spēcīga, lai varētu pateikt Anglijai: ja jūs atļausieties Amerikas, neatkarīgas valsts blokādi, mēs ar jums karosim. Anglija noņēma blokādi. Šodien, kad Amerika iedzer par neatkarību, pirmo glāzi tai pienāktos pacelt par Katrīnu un Krieviju, kura Amerikai izlīdzēja. Aleksandrs II sūtīja naudu Linkolnam verdzības piebeigšanai. Abus nogalināja.
– Jūs sakāt, ka pusei Krievijas ierēdņu pienāktos sēdēt, kritizējat Kremli, taču bijāt starp tiem kultūras darbiniekiem, kuri atbalstīja Putina politiku Krimā.– Es neesmu pazīstams ne ar Putinu, ne ar Medvedevu. Bet domāju, ka Krievija vēl pirms pieciem gadiem bija daudz sliktākā stāvoklī nekā padomju laikos. Tagad pamazām ir sākusies kaut kāda kustība. Pirmkārt, atkal notiek savas dzimtas apjēga. Mainās izglītības sistēma. Katru dienu iesēdina kādu oligarhu. Atgriezusies interese par vēsturi. Ir labi momenti. Taču es šā vai tā nepazīšos ar varu, nestāšos Vienotajā Krievijā un neprasīšos Kremlī. Bet par Krimu es parakstījos.
– Kā jūs uztverat tos, kuri parakstījās pret?– Tas ir viņu viedoklis. Taču arī šajā būšanā neiztika bez smieklīgā. Josifs Kobzons Doņeckā iedziedāja himnu. Un parakstījās par Krimu. Doņeckas vara uzskatīja, ka jāpārdzied. Un tas jādara Andrejam Makarevičam. Latviešiem es gribu sacīt – arī jūs nezināt visu patiesību. Tāpēc pasmiesimies par to, kas darās, kopā. Man saka – mēs jūs nelaidīsim. Nu nelaidiet! Smiešos viens pats.
– Bet kur ir robeža starp angažētību un pilsonisku pozīciju?– Ja tu saņem naudu, tā ir angažētība. Bet, ja tu to zaudē, esi pilsonis. Es, pateicoties savai nostājai, piķi vienmēr zaudēju.
– Vai mūsdienu Krievijas (Latvijas) intelektuālā elite spēj pabarot varu ar kaut ko derīgu, atveseļojošu?– Spēj. Sevišķi, ja Latvija un Krievija sadraudzēsies ekonomiski. Tāpēc, ka mēs, viens Maskavas Krilatskas rajons, apēdīsim visu, ko jūs saražosiet. Šprotes es neēdīšu, bet sieru gan. Un pienu dzeršu. Labi, negribat vest uz Maskavu, moskaļiem, vediet uz Pēterpili. Puiši, atvediet mums visu savu gaļas un piena produkciju. Gribat, es parūpēšos? Aizsūtīšu prezidenta administrācijai vēstuli, lai sāk pirkt Latvijas produktus bez divkāršas aplikšanas muitā. Un jūs saņemsiet nevis Eiropas kredītus, bet fantastisku peļņu.
Ak, jā…. Jums neļaus Amerika. Eiropa neļaus. Jums neļaus ķert zivis. Toties spaisu pie jums tirgo legāli. Krievijā nelegāli.
– Kā jūs uztverat TV kanālu atslēgšanu?– Jums vārda brīvība ir uz papīra. Jūs par Krieviju melojat. Piemēram, vai tad Krievija aizliedz gejus? Mūsu likums aizliedz propagandu. Pie mums vecs pediņš nevar kā Holandē ienākt skolā un stāstīt, kā kļūt par laimīgu pediņu. Bet – esi. Patīk – esi. Krievijai ir citi trūkumi. Tie nāk no mežonīgā kapitālisma. No tā, ka spekulanti iedzīvojas uz vienkāršās tautas rēķina. Taču par to jūs šodien nerunājat.
Tiesa, man te jāprecizē, ka arī galvenajos Krievijas kanālos vārda brīvības nav. No mana koncerta Pirmais kanāls rādīs minūtes trīsdesmit, Otrais – astoņas sekundes.
Atslēgšana – tas nav pareizi. Tās ir ierēdņu vai producentu bailes. Iepakotas smadzenes izkalpojas cita citas priekšā. Gan ES, gan Krievijā. Man tas ir pretīgi.
Rādīt reklāmu
