Saeimā līdz 2. lasījumam nonācis un kārtējās kaislības uzjundījis
jaunais Veselības aprūpes finansēšanas likums, kas veselības aprūpes
pakalpojumu pieejamību vai maksu par tiem diferencē atkarībā no pacienta
iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) nomaksas.
Ģimenes ārstu organizācijas un vairāki cilvēktiesību eksperti te redz virkni problēmu un šaubās par jaunās kārtības pienesumu veselības aprūpes sistēmai, pakalpojumu pieejamībai pretēji veselības ministrei Ingrīdai Circenei, kura iepriekš arī intervijā Neatkarīgajai apgalvoja, ka «likums ir pacientu interesēs» un ar vēlmi «uzlabot pieejamību» un «konkrēti ģimenes ārstu iebildumi» neesot saņemti.
Intervija ar Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāju Paulu Princi.
Neatkarīgā: – Jūsu vadītā asociācija, kā arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija aicinājusi likuma virzību apturēt, jo tas diskriminējot lielu daļu Latvijas iedzīvotāju. Kur redzat diskrimināciju?Pauls Princis: – Vairāki eksperti, tostarp tiesībsargs Juris Jansons, konstitucionālo tiesību eksperts Egils Levits, norādījuši, ka šis koncepts ir antikonstitucionāls. Levita kungs norāda uz trim punktiem. Līdzekļu sadalīšana mazliet netaisnīgāk trūcīgajiem un mazliet labāk strādājošajiem ir pretrunā ar sociāli atbildīgas valsts pamatprincipu. Levita kungs norāda arī uz Satversmes 91. pantu par cilvēku vienlīdzību, sakot, ka nekāda nevienlīdzība, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus, nedrīkst būt. To pašu saka arī ANO augstā cilvēktiesību komisāre. Veselības ministre Ingrīda Circene tomēr mazliet melo, sakot, ka komisāre šo konceptu ir atbalstījusi. Komisāre norāda, ka nekāda diskriminācija veselības pakalpojumu saņemšanā no sociālā viedokļa nedrīkst būt – ja kaut vienam cilvēkam Latvijā šis koncepts liedz piekļūt ģimenes ārstam un saņemt nepieciešamo veselības aprūpi, tad tā ir valsts atbildība. Levita kungs runā arī par Satversmes 111. pantu («Valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu»). Šis koncepts nedaudz, bet tomēr neaizsargā veselību, spriežot pēc aplēsēm, apmēram 100 000 iedzīvotāju. Varbūt viņi ir ļaunprātīgi nodokļu nemaksātāji, bet šis nedrīkst būt soda veids. Tā ir konstitucionāli aizliegta un pasaules praksē nepieņemama lieta, sodīšana, nepierādot vainu, tiek apgāzta nevainības prezumpcija, demokrātisko valstu jurisprudence. Jaunākais veselības aizsardzības sistēmas attīstības virziens ir aptvert tajā pēc iespējas lielāku, nevis mazāku iedzīvotāju skaitu.
– Ir tomēr valstis, kur līdzīga sistēma pastāv, bet pēc jūsu teiktā sanāk, ka tā ir pretrunā ar cilvēka pamattiesībām.– Tieši šāda nav ieviesta, varbūt mazliet līdzīgi ir Lietuvā un Igaunijā, bet tur pieejamības rādītājs ir stipri augstāks. Jau pašlaik 14% Latvijas iedzīvotāju naudas trūkuma dēļ nepiekļūst pie veselības aprūpes pakalpojumiem, un, ieviešot šo konceptu, šis rādītājs vēl vairāk pasliktināsies. Salīdzinoši Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs ir nedaudz virs viena procenta! Sociālā nedrošība Latvijā ir daudz smagāka – uz šāda fona šo konceptu vispār nedrīkstēja virzīt!
– Circenes kundze teic tieši pretēji: likums ir pacientu interesēs, uzlabos pakalpojumu pieejamību, naudas izmantošanas efektivitāti, naudas uz iedzīvotāju paliks vairāk.– Tieši tas ir lielākais trūkums, ka šis modelis nekādu reālu pienesumu veselības aprūpes uzlabošanā nedod, vienīgi diskutablu ieguvumu caur to, ka ap 100 000 cilvēku vairs nepiekļūs, piemēram, ģimenes ārstam. Viņi tiek amputēti! Ko viņi darīs? Kas varēs, maksās. Šis faktiski ir maksas pakalpojumu lobijs, jo pat nelegālais nodokļu nemaksātājs nemaksās 28 eiro ik mēnesi vienu gadu, lai pēc pusotra gada saņemtu pakalpojumu. Viņš drīzāk pirks pakalpojumu par augstāko maksu, jo to viņam vajag tūlīt un tas, iespējams, nesanāks dārgāk. Otrs variants – maksāt 960 eiro uzreiz, un ar nākamā mēneša pirmo dienu 30 dienas ir nopirkta valsts apmaksāta veselības aprūpe. Tas ir dārgi. Nelegāļiem izdevīgāk ir samaksāt par konkrēto pakalpojumu. Ministre prognozē, ka pēc diviem gadiem, kad šis koncepts būs stājies spēkā, apmēram 7250 cilvēku sāks maksāt brīvprātīgās iemaksas. 7250 ir tie, kuru dēļ šis koncepts tiek virzīts! Prognozētas 1,7 miljonu latu iemaksas 2014. gadā, tikpat – 2015. gadā. No tiem jāatņem izdevumi koncepta ieviešanai, ko ministre prognozē ap miljonu latu trīs gadu garumā, bet drīzāk vairāk, jo izdevumos nav iekļauti, piemēram, izdevumi komunikācijām ar sabiedrību, ir tikai IT izdevumi.
Ir vēl no sabiedrības paslēpts 2012. gada jūnija Barselonas dokuments. Divas dienas VM pārstāvji bija Barselonā pie Pasaules Veselības organizācijas (PVO) dienesta, kas nodarbojas ar sabiedrības veselības aprūpes sistēmas stiprināšanu dalībvalstīs. Šis dienests saka, ka ir jāveic vismaz 10 svarīgi punkti, lai ieviestu šādu sistēmu, turklāt nav pierādījumu, ka tas ienesīs papildu ieņēmumus. Lai to ieviestu, jābūt veselības aprūpei lielākam finansējumam no IKP, no izdevumu sadaļas veselībai jāatvēl ne mazāk kā 12%, kamēr Latvijai tie ir 7%, turklāt šādam finansējumam jābūt vismaz 3–5 gadus vai ilgāk. Izskatās, ka šis būs Trojas zirgs citas sistēmas ieviešanai – obligātās apdrošināšanas iemaksām papildus jau maksātajiem nodokļiem, bet, tā kā ir vēlēšanu gads, ne Vienotība, ne Circenes kundze atklāti to pateikt negrib.
– Kas jums liek tā domāt?– Citstarp kāda ļoti prominenta, ministri labi zinoša un atbalstoša cilvēka neoficiālā sarunā teiktais.
Rādīt reklāmu
