Intervija ar Latvijas Televīzijas ģenerāldirektoru Ivaru Belti: par
jaunumiem LTV, par sociālo tīklu melnajiem suņiem, kas nokož un saplosa,
par to, vai vecgada raidījums jau ir gatavs.
– Kā jūs izjūtat reitingus – tie LTV aug, krīt?
– No 2008. gada, kad sākās krīze, reklāmas ieņēmumi nogāzās par kādiem 50%, un loģiski, ka visas televīzijas samazināja investīcijas saturā. Tas pats notika ar drukātajiem medijiem. Un Latvijā veidotajos TV kanālos īstenībā arī nebija, ko redzēt. Tad parādījās daudzi ārzemju kanāli, un to skatīšanās daļa strauji pieauga. Kopš tā laika Latvijas Televīzija vēl nav īsti attapusies un reitingi joprojām ir lejupejoši. Vasarā mums gandrīz izdevās kritumu apstādināt, reitings gan pagaidām atpaliek no pērnā gada rādītājiem. Ceru, ka šoruden mums izdosies to pārvērst pozitīvā tendencē, un tas, es ceru, skatītājiem dos ticību, ka LTV var kaut ko izdarīt. Vēl pirms pieciem mēnešiem mūsu žurnālisti bija saskumuši, nebija arī paškritikas – ne pilītes, bet nu viss ir sācis mainīties. Mēs ceram sajust skatītāju pieaugumu uz gada beigām.
– Par gada beigām runājot... Pērnā gada 31. decembra vecgada vakara raidījums izsauca neaprakstāmu skandālu, jo, skatītājuprāt, tas bija nekvalitatīvs, sasteigts un bezgaumīgs. Pēc tam, analizējot notikušo, tika izteikts viens konkrēts secinājums: vecgada vakara raidījumu jāsāk gatavot laikus – jau pavasarī, nevis oktobra beigās. Ņemot vērā pērnā gada kļūdas, šā vecgada raidījums jau ir gatavs?
– Nē, tas vēl nav gatavs. Taču tam jau ir rezervēta nauda, ir konkurss, ir iniciatīvas, un notiek darbs. Man patīk, ka par šo raidījumu ir milzīgs satraukums – kaut arī šis TV vakars tradicionāli ir jaudīgs, tajā var pamatīgi izvērsties, tomēr producenti uz to nemetas ar lielu entuziasmu, jo ir bažas, ka par to var dabūt pa galvu. Tātad ir paškritika! Tagad notiek producentu apvienošanās, lai šo pasākumu paceltu pienācīgā līmenī. Mums patlaban ir sajūta, kādam vajadzētu būt vecgada vakaram: ar sabiedrībā atpazīstamām sejām, ar sirsnību un mājīgumu, ar mūziku un jokiem. Šis nav bijis vienkāršs gads mūsu dzīvē, un vecā gada pavadīšanai jābūt emocionālai. Un mana atbildība ir tā, ka veco gadu līdz pulksten divpadsmitiem ir jāaizvada ar cieņu un godu. Mums visiem no 1. janvāra sāksies pilnīgi jauns posms, kas saistīts ar eiro, un, domājot par vecgada un jaungada uzrunām, es būtu ļoti priecīgs, ja mums izdotos valstsvīru uzrunas padarīt pietiekami emocionālas, tādas, kuras paliktu atmiņā ar cilvēciskumu un sirsnību.
Rādīt reklāmu
