Kā liecina Latvijas Bankas dati, izmantojot skaidras naudas iemaksu, bankomātus iemaksāti 418 miljoni, bet komercbanku kasēs - 6,8 miljardi latu, raksta Apollo.lv

Šogad pirmajos sešos mēnešos, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu aizvadītajā gadā, skaidras naudas īpatsvars nav pieaudzis, gluži pretēji – samazinājies. Šogad banku klienti savos kontos ieskaita 15 miljonus latu dienā jeb tie ir 2,7 miljardi latu pusgadā.

Ja tāda pati tendence turpināsies, tad gadā tie būs vidēji 5,4 miljardi latu, kas ir pat vairāk nekā valsts budžeta izdevumi 2010. gadā – kas ir aptuveni 4,4 miljardi latu.

Banku augstskolas profesors Jānis Grasis to sauc par ievērības cienīgu ciparu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka darba ņēmēji algas aizvien biežāk saņem nevis pie grāmatvedes, kā tas ir bijis deviņdesmitajos gados, bet gan savā kontā. «Ņemot vērā visas iespējas, ko piedāvā bankas, skaidras naudas apjomam dabīgi vajadzētu būt mazākam,» sacīja Grasis.

Kur iedzīvotāji iegūst skaidru naudu tik lielā apmērā, komercbanku pārstāvji skaidro dažādi. Taču apgalvot, ka šādi kontos nonāk pelēkās ekonomikas nauda, komercbanku pārstāvji negrib.

Izsekot katram gadījumam nav iespējams un arī neesot vajadzība, pārliecinātas komercbankas.

Citās domās gan par to ir Valsts ieņēmumu dienests, kas jau pirms gada rosinājis veikt izmaiņas likumā, kredītiestādēm uzliekot par pienākumu sniegt informāciju par klientu veiktajām skaidras naudas iemaksām savos kontos, ja vienā reizē ieskaitīts vairāk nekā viens tūkstotis latu.

Taču šis ierosinājums esot iestrēdzis Finanšu ministrijas gaiteņos un pagaidām netiekot cilāts. Tiesa, ja arī likums tiktu pieņemts, nodokļu uzraugošās institūcijas izredzes izsekot naudas plūsmai būtu niecīgas. Jo, kā liecina banku sniegtā informācija, daudz vairāk ir transakciju līdz vienam tūkstotim latu, kad vienā reizē klients iemaksā no 100 līdz 200 latiem.   

Arī tirdzniecības vietās pircēji aizvien biežāk norēķinās ar elektroniskām kartēm, taču uz kopējā fona skaidras naudas īpatsvars esot daudz iespaidīgāks. Saskaņā ar Latvijas Tirgotāju asociācijas datiem mēnesī tie ir aptuveni 190 miljoni latu, gadā – vairāk nekā 2,3 miljardi latu.

Tomēr arī Latvijas tirgotāju asociācijas (LTA) vadītājs neredz paralēles ar nelegālo naudu. «Oficiālas algas ir līdzvērtīgas tam apgrozījumam, kas skaidrā naudā tiek veikts veikalā. Tā kā nevarētu teikt, ka pieaudzis aplokšņu algu skaits,» sacīja LTA vadītājs Henriks Danusēvičs.