Cīņa rit ne tikai par neizlēmušajiem, bet arī par izlēmušo pārvilināšanu, kas ir visai cerīgi, jo Latvijas vēlētājs savās politiskajās izvēlēs nav tik stabils kā virknē Rietumu demokrātiju. Latvijas vēlētājs ir staigātājs, mazākā ļaunuma meklētājs, ar pietiekami augstu pienākuma apziņu attiecībā uz dalību vēlēšanās, bet krietni zemāku piedāvājuma izpētē. Vilšanos daudziem sagādās premjera amata kandidātu Aivara Lemberga, Nila Ušakova, Roberta Zīles neatrašana vēlēšanu listē, arī Ingunas Sudrabas neatrašana listēs ārpus Rīgas, jo daudziem nav skaidrības par vēlēšanu sistēmas niansēm, 2009. gadā likvidēto lokomotīvju sistēmu ar kandidātu dalību vairākos vēlēšanu apgabalos un to, kā var būt premjera kandidāts, nestartējot vēlēšanās. Vēl pirms pāris nedēļām šķita, ka Saeimas tīkotāji vien liegi murrā kā britu karaliene pēc negatīvā Skotijas neatkarības referenduma, bet tas bijis klusums pirms vētras, lai arī ne tās spēcīgākās.

Iepriekš valstī valdošie izmantoja konjunktūru un radīja sev izdevīgākus aģitācijas likuma nosacījumus, kamēr Rīgā valdošā Saskaņa&Co iedarbināja savas sviras – saistošos noteikumus par aģitācijas izvietošanu vēsturiskajā centrā un citviet. Nu pienākusi Saskaņas kārta atdarīt Vienotībai: Rīgas būvvalde likusi novākt tai plakātus, kas Rīgas vēsturiskajā centrā un citās aizsargātās teritorijās neatbilst noteikumiem, jo esot par lielu.

Smalkāka kampaņas lieta ir atklāsmes par iespējami negodīgām, neētiskām vai pat koruptīvām kandidātu darbībām. Skandalozākais ir politiķu un biznesmeņu kopīgais brauciens uz Gruziju ar bankas Citadele pircēju pārstāvjiem, kas uz izskanējušās informācijas fona par bankas atdošanu par sviestmaizi vēlētājus dara bažīgus par Vienotības reklāmās skandēto «strādāšanas» veidu. Skandālam uz astes uzsēdusies Saskaņa, kas aicina cilvēkus mītiņot un vākt parakstus apturēt bankas pārdošanu, KNAB veikt izmeklēšanu, kamēr koalīcijas partneri cenšas izvairīties no skaidras pozīcijas, lavierējot starp Vienotības un vēlētāju dusmu potenciālu. Citadele ir jūtīgs temats, ņemot vērā to, kādu maksu teju ikviens sabiedrības loceklis samaksājis par Pareksa bankas glābšanu. Iespējams, tas pabrucinājis Vienotības reitingu, bet arī reitingi iekļaujami kampaņu arsenālā.

Savu džokeru pēdējā brīdī izvilkusi ZZS – pēc vairākkārtējiem noliegumiem un triju citu premjera kandidātu eksponēšanas tomēr «pierunājusi» Aivaru Lembergu. Neraugoties uz kriminālprocesiem, viņa individuālais reitings joprojām ir augsts, un premjeru debatēs viņš savā stilā varēs atļauties vairāk uzbraucienus konkurentiem, tostarp koalīcijas partneriem, nekā valdībā esošie ZZS ministri – līdzšinējie premjera kandidāti, kurus saista koalīcijas neuzbrukšanas pakts. Tostarp Laimdotai Straujumai, kura TV debatēs izskatās nepārliecinoši un nervozi – ar lielu faktu bagāžu, bet nespēju to pārvērst vidējam klausītājam saprotamā pozīcijā un emocionālā vēstījumā. Nav brīnums, ka Vienotība jau bruģē atkāpšanās ceļu, Straujumai izsakot vēlmi premjera krēslā redzēt partijā pēkšņi iestājušos eirokomisāru Andri Piebalgu.

Priekšvēlēšanu aģitācijā iesaistījies arī raidījums Nekā personīga, izrokot dīvainas izcelsmes ierakstu par, iespējams, Ingunas Sudrabas lidojumu uz Maskavu privātā lidmašīnā pirms vairākiem gadiem kopā ar Aleksandru Rogožinu, kura dēls par spiegošanu izraidīts no Latvijas. Kā pieļauj pietiek.com, «Nekā personīga rīcībā nezināmie drošībnieki, kas veikuši filmēšanu lidostā, pēc savas vai augstākstāvošu personu iniciatīvas ir nodevuši ierakstus». Tas nozīmētu, ka aģitācijā kādas partijas interesēs tiek iesaistīti drošības dienesti, kas gan šajā valstī vairs nav pārsteigums.

Tā kā Vienotība ir galvenais konkurentu mērķis, zem sitiena pakļuvusi pat nekandidējošā Straujumas preses sekretāre Džeina Tamuļeviča, kurai ļoti līdzīga būtne, lai neteiktu vairāk, redzama pornosaita woodman casting darba intervijā, ko Vienotības feikreklāmā YouTube ievietojis kāds «Modris Auss».

Līdz vēlēšanām palikusi vēl nedēļa, iespējami vēl dažādi skandāli un skandāliņi. Pīļu dīķi atdzīvinoši, bet – ka nepāršauj pār strīpu un neuzdzen politikas ķēķis pretīgumu un nevēlēšanos vispār balsot!

Baiba Lulle / NRA.lv