29. maijs, Piektdiena
Vārda dienas: Maksis, Raivis, Raivo
Sākuma lapa » Redakcijas viedoklis » Paši galvenākie baļķa nesēji
Paši galvenākie baļķa nesēji
14. aprīlis 2020, 10:45
«Jaunie konservatīvie panāk to, ka dīkstāves pabalstu varēs saņemt arī strādājošie pensionāri.» Šāda virsraksta ziņa, protams, ar partijas līdera Jāņa Bordāna foto, rotā gan JKP mājaslapu, gan tiek izplatīta sociālajos tīklos.«Jaunie konservatīvie panāk to, ka dīkstāves pabalstu varēs saņemt arī strādājošie pensionāri.» Šāda virsraksta ziņa, protams, ar partijas līdera Jāņa Bordāna foto, rotā gan JKP mājaslapu, gan tiek izplatīta sociālajos tīklos.

Paldies partijai un vadonim - kas cits vēl šajā buržuāziskajā valdībā panāks taisnīgumu, tiesiskumu un trūcīgo ļaužu aizstāvību! Ak, jā, arī lēmums par 20% piemaksu mediķiem, kur kā par Veselības ministriju (VM) atbildīgā Attīstībai/Par! gribētu iezīmēt savu artavu, ziņojot, ka «AP! ar partneriem vienojas par piemaksām mediķiem», nez vai būtu pieņemts bez JKP svētības. «JKP atbalsta 10 miljonu eiro novirzīšanu Covid-19 seku novēršanā iesaistīto veselības aprūpes darbinieku piemaksām,» vēsta JKP, piebilstot, ka tūlīt šo priekšlikumu koalīcijai piedāvās izskatīt JKP valdes loceklis Gatis Eglītis. Eh, būtu zinājis par pandēmiju un tās doto iespēju tik daudz gozēties medijos un sniegt pamācības, kā dzīvot, atgādināt par JKP neaizvietojamo lomu nācijas glābšanā, Bordāna valdības veidošanas sarunu ultimāts, visdrīzāk, būtu VM vadīšana. Bet arī viņa paša valdības piedāvājumā JKP necīnījās par šo politiski toksisko ministriju, kuru viņš bija plānojis ieskapēt AP!

Paskatām Jaunās Vienotības (JV) mājaslapu un partijas facebook kontu! Lai gan JV vada valdību un Finanšu ministriju, kas saskaņo krīzes atbalsta apmēru un konkrētus instrumentus, neatradu nevienu ierakstu, kur virsrakstā būtu frāzes: «JV panāk», «JV ievieš» u.tml. Ir premjera Krišjāņa Kariņa, finanšu ministra Jāņa Reira runas, intervijas, bet virsraksti vēsta: «Valdība apstiprina vienotu likumu par atbalstu uzņēmējdarbībai un darba ņēmējiem», «Valdība lemj par atbalstu...», «Uzņēmējiem būs pieejams atbalsts...». Šī šķietami sīkā nianse tomēr parāda lielu atšķirību starp sīkmanīgu uzmanības pievēršanu savai personai un vēlmi informēt sabiedrību par lietas būtību, atšķirību starp puiciskumu un briedumu, prioritāti menedžēt krīzi un izmantot to savtīgi. Jā, Nacionālā apvienība ar kultūras ministra Naura Puntuļa ģīmetni ilustrē ziņu «Nelielas autoratlīdzības saņemšana nav šķērslis dīkstāves pabalsta noformēšanai» vai pēc līdzīgas matricas kā AP! raksta: «NA ar koalīcijas partneriem vienojas par atbalsta nodrošināšanu pašnodarbinātajiem.» Protams, visas partijas kaut kā cenšas iezīmēties arī krīzes lēmumos, bet savas neaizvietojamības uzsvēršana un pirmā vārda tiesību paģērēšana kopējos lēmumos citām partijām nav tik slimīga.

Tāpat kā ārkārtējās situācijas laikā ir vajadzīga varas un sabiedrības sadarbība, ne mazāk būtiska ir koalīcijas partiju kopdarbība. Nevar teikt, ka tās nav, jo veiksmīgāk vai ne tik veiksmīgi, agrāk vai vēlāk krīzes menedžments notiek. Taču, ja atsevišķas partijas šajā Ļeņina baļķa nešanā gribēs izcelt savu īpašo lomu un plātīties ar populistiskiem rosinājumiem, sausais atlikums būs vien ātri izpļeparēts atbalsts.

Par to liek aizdomāties arī jauninājuma saturs - dīkstāves atbalstu nodrošināt arī strādājošajiem pensionāriem. Nav žēl, lai saņem! Malači, ka pensionāri nevis čīkst par zemo pensiju, bet strādā, cik var! Iepriekšējās ekonomiskās krīzes valdības lēmums atņemt daļu pensijas strādājošajiem pensionāriem Satversmes tiesā tika atzīts kā prettiesisks, taču tā bija jau nopelnītā atņemšana, bet te ir runa par pabalsta piešķiršanu. Iepriekš valdības pārstāvji skandēja, ka «dīkstāves pabalsts nav ienākumu aizvietotājs, bet atbalsts krīzes brīdī». Tādēļ ieviesti gan pabalsta griesti, gan ierobežojumi tā saņemšanai strādājošajiem, kuri dīkstāves periodā guvuši ienākumus no saimnieciskās darbības. Konsekventi būtu arī dīkstāves pabalsts pretendentiem, kuri gūst nelielus blakus ieņēmumus no saimnieciskās darbības (un tā var būt arī tāda, kurā ir tikai «trīs un vairāk darījumi gadā vai pieci un vairāk darījumi trijos gados»), tāpat kā strādājošie pensionāri varētu saņemt dīkstāves pabalstu, nepārsniedzot abu ienākumu kopsummu 700 eiro. Un - kāpēc tiek diskriminēta daļa bērnu, 50 eiro par apgādājamo piedāvājot tikai dīkstāves pabalsta saņēmējiem, nevis arī, piemēram, darbu zaudējušajiem, kuri arī nesaņems algas ekvivalentu, bet, atkarībā no darba stāža, 50-65% no vidējās iemaksu algas. Kāpēc to nesaņems tie bērni, kuru vecāki strādā privātajā sektorā uzņēmumā, kurš vēl ķepurojas, bet ienākumu apjoms ir būtiski sarucis? Kāpēc vispār to nevarētu saņemt faktiski par katru bērnu, jo, esot visu dienu mājās, mācoties vai neapmeklējot bērnudārzu, bērns prasa daudz lielāku uzmanību arī no attālināti strādājošajiem vecākiem, kuri šādi varbūt vairs paveic tikai daļu darba?

Atbalsta lāčādā ir daudz blusu, un, ja katra partija gribēs palobēt kādu savu potenciālo politisko atbalstītāju mērķgrupu, jau tā caurais deķis tiks saraustīts gabalos, paēdušie būs varbūt paēdušāki un nepaēdušos sapratīs arvien mazāk. Un nez vai pēc tam, kad būs jāveic budžeta konsolidācija, lai atdotu pāris mēnešos noēstos četrus miljardus eiro, JKP ierakstus rotās Bordāna bilde ar virsrakstiem «JKP panāk pensiju indeksāciju ar negatīvu koeficientu», «JKP panāk 100 miljonu eiro samazinājumu izglītības sektoram», «JKP uzstāj uz publiskajā sektorā strādājošo algu samazināšanu»...

Baiba Lulle / nra.lv 




Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats