09. aprīlis, Ceturtdiena
Vārda dienas: Valērija, Žubīte
Sākuma lapa » Redakcijas viedoklis » Jātiek vaļā no atkarības radītiem kompleksiem
Jātiek vaļā no atkarības radītiem kompleksiem
26. marts 2020, 11:35
Valsts drošības dienesta šī gada martā klajā laisto publisko pārskatu par 2019. gadu ir interesanti lasīt. Un es te nekādā ziņā negribu iebilst VDD viedoklim. Tik vien kā vēlos akcentēt pāris savas domas saistībā ar atsevišķām pārskata tēzēm.

Piemēram, es uzskatu, ka pašas Latvijas valsts varas vājums, tās nespēja visos gados kopš neatkarības atgūšanas kā pienākas apjēgt savu ģeopolitisko novietojumu un situāciju, tikt vaļā no atkarības savulaik radītiem kompleksiem, turklāt - pakļaušanās ārējiem stereotipiem un pienācīgs savas stājas trūkums gan attiecībās ar Eiropu, gan ar Krieviju ir iemesls tam, ka attiecības starp kaimiņvalstīm ir saspīlētākas, nekā varētu būt, un riski - lielāki, nekā varētu būt. Un - vai tad nav pašsaprotami tas, ka mūsu valsts novietojums kā tāds nosaka to, ka mēs turpināsim atrasties Krievijas interešu lokā.

Bet - mēs taču esam NATO un ES robežvalsts. Tad kāpēc mēs šo, manā uztverē milzīgo potenciālu (NATO un ES) izmantojam pamatā plakātu un visādu instrukciju paklausīgas izpildes līmenī. Jā, Latvijā ir atsevišķi NATO un ES struktūru elementi, bet uzskatīt to par perfekti un efektīvi tajā telpā, kurā pastāv NATO un arī ES, integrētu sistēmu es pagaidām neņemtos. Domājot tieši par mūsu faktiskās drošības reālajām garantijām, ja nu tiešām gadās kāda nopietna krīze un konflikts.

Vienlaikus man nenāk ne prātā kaut kādā mērā polemizēt par VDD pretizlūkošanas, spiegošanas izskaušanas u. tml. pasākumiem. Kāpēc gan cepties par to, kas ir šādu dienestu darba pamats un misija? Ārvalstu specdienestu intereses Latvijā vērtētas un atklātas visai uzskatāmi. Sākot ar to, ka stratēģiskās izlūkošanas līmenī ārvalstu specdienestus interesēja «NATO partnervalstu klātbūtne mūsu valsts teritorijā (eFP, no angļu valodas - Ennhanced Forward Presence); nacionālās drošības un valsts aizsardzības politika, kā arī aktuālās likumdošanas iniciatīvas šajā jomā...», un beidzot ar «valsts pašvaldību amatpersonu vājībām, to atkarībām, iesaisti prettiesiskās darbībās, kā arī citas diskreditējošas ziņas, ko var izmantot personas vervēšanai».

Otrkārt, manā uztverē patlaban tomēr, varbūt pat vēl svarīgāk, nekā ņemties ar Krieviju, mums visiem kaut vai mīļā miera labad, ja ne kaut cik profesionālas attieksmes un reālas rīcības dēļ, būtu vēlams saņemt aptverošu, atbilstošu problēmas pilnīgam (medicīniskam, ģeogrāfiskam utt.) apjomam tieši Latvijas (!) drošības dienesta vērtējumu par tā sauktā koronavīrusa ietekmi un tā metastāzēm visplašākajā sabiedrībā. Protams, ņemot vērā arī starptautisko kontekstu. Turklāt - katrā ziņā atklāti un nesaudzīgi tieši drošībniekiem būtu jāvērtē gan mūsu pašmāju, gan pārējās pasaules politiķu spekulācijas ar šo būšanu. Jo man šķiet, ka politiskās (un diemžēl arī mediju) vides ap šo problēmu saceltā publiskā histērija ir tik pārlieka, ka var provocēt arī ar mūsu visu drošību saistītus noskaņojumus un izpausmes.

Treškārt, neskarot to, kas pārskatā sacīts par pašvaldībām, es tomēr gribētu piebilst, ka, manuprāt, arī valsts varas administratīvi teritoriālās reformas, manā uztverē tā sauktās reformas, īstenošanas paņēmieni itin daudzos gadījumos vedina mani domāt, ka tiek bezmaz apzināti vairots to vai citu teritoriju apdraudējums. Ko valsts drošībai dod, kā to vairo tas, ka cilvēki bez pamata un pamatojuma, pret savu gribu tiek atsvešināti no savām ierastajām dzīves vietām, no sava tradicionālā sadzīves loka, iespējas pilnvērtīgi kopā ar sev zināmiem ļaudīm radīt un baudīt, cik tik iespējams bagātu kultūras dzīvi! Ko valsts drošībai dod, piemēram, pierobežas iztukšošana no skolām un bērniem? Pārskatā es atbildi uz šiem jautājumiem neatradu.

Ceturtkārt, cik esmu lasījis un vērtējis publiski pieejamo informāciju, tiktāl ar pretterorisma draudu apzināšanu un arī ar šajā jomā definētajiem sadarbības mehānismiem man Latvijā pagaidām darbs šķiet visai pavirši un nesistēmiski organizēts.

Lai cik dīvaini liktos, es par draudu valsts drošībai uzskatu arī politisko partiju piesaisti valsts finansējumam (mūsu visu naudai). Jo es te itin daudzās situācijās nesaskatu skaidru un reālu politisko spēku apliecinājumu tam, ka šī valsts (mūsu) nauda tiešām nāks par labu valstij.

Es katrā gadījumā gribu redzēt tam konkrētu katras politiskās partijas pamatojumu. Es gribu būt pārliecināts par to, ko Valsts drošības dienests definē kā savu misiju - nosargāt Latvijas neatkarību.

Viktors Avotiņš / nra.lv 




Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats