Tiešām, kāda jauna, neparasta ideja! Par to taču nekad nav ne runāts, ne domāts, un te pēkšņi – bāc, valdība augustā nolēma atbalstīt izglītības ministra Kārļa Šadurska piedāvātos grozījumus likumā, kas paredz, ka mazākumtautību skolās eksāmeni (9. klasēs) tiks kārtoti valsts valodā – latviski.

Ministrija grozījumus pamatoja ar pieaugošo tendenci mazākumtautību izglītojamo vidū izvēlēties kārtot eksāmenus latviešu valodā. Izrādās, nekā neparasta šajā faktā nav, taču biedrs Ādamsons acīmredzami nav informēts par šo tendenci. Bet tas ir piedodams, ja biedrs elpo Kremļa informatīvo gaisu.

Toties cik paredzami primitīvi un demagoģiski šis pats biedrs pretnostata mazākumtautību kultūru un raksturu pamatnācijas - latviešu - kultūrai un raksturam. Un visiem taču skaidrs, ka runa ir par krieviski runājošo mazākumtautību. Bet nav saprotams, kālab mums vienmēr - vienmēr! - jāzemojas un jāpiekāpjas tiem, kuri nevēlas saprast, ka viņi atrodas Latvijā (nevis Kislodriščinskā), kāpēc mums allaž jāatvainojas tiem, kuri nav vīžojuši iemācīties latviešu valodu, šos pietiekami garos gadus dzīvojot Latvijā? Sak, piedodiet, atvainojiet, nebijām pietiekami centīgi integrētāji, ak, kā mums tagad izpirkt savu vainu?

Tad varbūt atgādināt etniski satrauktajam biedram Ādamsonam, ka nevienai mazākumtautībai nav liegts attīstīt savu kultūru, iekļaujot tajā arī tautas raksturu? Varbūt biedram būs jaunatklājums, ka latviešu valoda mazākumtautību skolās tiek mācīta jau izsenis un lielākā daļa cittautu jauniešu pārvalda valsts valodu ne sliktāk kā paši latvieši? Vai arī es kļūdos un latviešu valoda mazākumtautību skolās netiek mācīta? Tad gan Ādamsona satraukumam ir pamats. Savukārt mazākumtautību skolu vadītājiem pēc šādiem secinājumiem var rasties ne mazums nepatikšanu, jo latviešu valoda skolās bija jāmāca... Kā tad īsti ir, biedri Ādamson?

Protams, biedrs taču nedrīkst iet šķērsām ar savas partijas galvenajām nostādnēm, un latvieši katrā ziņā jāuztaisa par rusofobiem, jo viņi, raugi, «demonstrē absolūtu neizpratni». Kā tad, mēs nezinām un līdz ar to necienām Bulgakovu, Jeseņinu un desmitiem citu rakstnieku, mums nav ne jausmas par izcilajiem krievu kinorežisoriem, māksliniekiem un aktieriem. Tāda ir mūsu «neizpratne». Bet - ak, jā, mēs taču runājam par kultūru, nevis par bara agresīvajām izpausmēm, ar kurām savā rakstā mums visiem draud biedrs Ādamsons. «Pastāv iespēja, ka gan paši jaunieši, gan viņu vecāki vai vienkārši domubiedri mēģinās risināt problēmu ar dūrēm. Latvijā tautai gan kopumā ir grūti saņemties uz kādu lielāku protestu, taču, ja tomēr saņemas, tad pēc tam atceramies ilgi - piemēram, kā gadījumā ar 13. janvāra notikumiem Vecrīgā. Turklāt nedomāju, ka ar vienu grautiņu vai protestu neapmierinātības vilnis krievvalodīgo sabiedrībā nomierināsies - cilvēki, kuru karjeras iespējas un iztikas līdzekļi tiks apdraudēti valdības neapdomāto lēmumu dēļ, cīnīsies par iztiku zogot un laupot,» viņš spriedelē. Pārtulkošu: ja mazākumtautību (krieviski runājošajās) skolās tiks realizēta pakāpeniska pāreja uz latviešu valodu, tad gaidiet - notiks laupīšanas un grautiņi. Interesanti, vai topošie devītklasnieki, kuriem nākamgad jākārto eksāmeni valsts valodā, jau ir sagatavojuši bozes, kinžalus un ķēdes - kā viņus netieši mudina darīt revolucionārais krievvalodīgo aizstāvis? Manuprāt, Ādamsona izteicieni ir aicinājums uz masu nemieriem, un par to vajadzētu painteresēties Drošības policijai.

Lai uzlietu kādu degšķidruma spainīti vispārējās etniskās bezatbildības ugunskuram, Ādamsons beigās piebilst, ka «Latvijā naids pret krievvalodīgajiem ar katru gadu sasniedz arvien jaunas virsotnes». Tiešām? Kur tās redzamas? Kur ir šīs komunisma smailes un kepkas? Ja biedrs Ādamsons turpinās nest naida smiltiņas un kraut čupiņā, tad beigu beigās kādu getliņu arī uzbīdīs. Bet ministram Šadurskim jānovēl nepaklupt uz Ādamsona iecerētās čupas. Tāpat jau reti notiek labas lietas Izglītības ministrijā. Šoreiz varētu izdoties.

Elita Veidemane/NRA.lv