Raugoties uz pašvaldību priekšvēlēšanu cīņām Ventspilī, rodas sajūta, ka viss tas jau reiz ir bijis un atkārtojas kā farss. Katrās vēlēšanās karagājienā pret pilsētas mēru Aivaru Lembergu ir pulcējušies dižvaroņi, kas bravūrīgi solījuši pārspēt Lembergu, un ikreiz pasākums ir beidzies ar čiku. Tāds pats čiks būs arī šajā reizē, tikai šoreiz tā kalšanā tiks ieguldīts sevišķi daudz zelta dukātu.
Tā sauktie Lemberga oponenti, kam ir visādas intereses Ventspils brīvostā, jau ir virzījuši uz pilsētas domi dažādus personāžus, taču tagad nākuši pie atziņas, ka tie nerullē - pilsētniekos viņiem par maz atpazīstamības, uzticības un harismas. Iepriekšējās kampaņas ir bijušas novēlotas, haotiskas, improvizētas ar cerību, ka domi varēs iekarot ar baurošanu. Tagad viss ir izdomāts teju vai ar zinātnisku pieeju - tiek rūpīgi pētīta sabiedriskā doma, veicot aptaujas, lai uztaustītu, vai nav kādi pilsētas iedzīvotāju vecuma, izglītības, profesiju slāņi, kurus varbūt varētu saaģitēt pret mēru un domes vadību. Aptaujātāji ir metodiski zondējuši pa pilsētas rajoniem un pat pa ielām, meklējot, kādas tur varētu būt ļaužu problēmas un ko varētu piesolīt tādu, ko varbūt dome ir palaidusi garām un nepadarījusi.
Milzīga nauda netiek žēlota arī aģitācijai un propagandai, kas pagaidām taustās un iešūpojas, bet vēlēšanu tuvumā būs iedarbināta ar visiem skaļruņiem. Reizi nedēļā iznāk avīze papīra formātā, kas tiek iemesta katrā pastkastītē, un regulāri tiek papildināts jauns interneta portāls, kas iesākumā var šķist pat tāds kā neitrāls.
Darbam ar masām ir noalgoti sabiedrisko attiecību speciālisti no tādiem kantoriem, kas iepriekš bijuši konkurenti par plānas maizes kumosiem Rīgas biznesā un politikā, bet tagad Ventspilī laikam leknu ganību vismaz līdz vēlēšanām pietiks visiem. Tur būs vismaz trīs brigādes, kurām katrai būs savs uzdevums - viena rūpēsies par melno «pīāru», sacerot domi un mēru apķēzošus tekstus, otra sviedraini strādās, ražojot un izplatot dažādu veidu partijisku informāciju un možus saukļus, trešā kops baltu jaunā pretendenta Ģirta Kristovska tēlu.
Nezin, kā sauksies antilemberga saraksts, bet zināms, ka tur jau mēģina iesaistīt vietējos politiķus no opozīcijas partijām, saraksta priekšgalā liekot Kristovski. Sākotnēji virzītais politiskais jokdaris Artuss Kaimiņš, saprotams, vairs nav lietojams, jo viņš tikai maisītos pa kājām un diskreditētu visu pasākumu, toties Kristovskis ir izrādījies gana derīgs.
Pēc abpusēji siltas interneta pasta sarakstes starp Kristovski un Šveices advokātu Rudolfu Meroni, kurš pārvalda Ventspils tranzītuzņēmumu aktīvus, uzņēmums Ventbunkers pagājušā gada 16. maijā ir noslēdzis līgumu ar Kristovski par konsultatīvo pakalpojumu sniegšanu - Kristovskim trīs gadus maksās 5000 eiro mēnesī. Jau pats sākums ir melīgs, jo ezim skaidrs, ka ne jau konsultācijas ir tas, par ko Kristovskim maksā.
Kristovskis jau vairākus gadus bija tā kā nogājis pagrīdē uz rezerves sliedēm, un viņa tēls jau ir pabalējis. Bet ir cerība, ka tad, kad viņā tiks investēta nauda, senās regālijas atkal mirdzēs visā spožumā. Reiz Kristovskis jau zaudēja Lembergam cīņā par Ventspils mēra krēslu - tālajā 1991. gadā. Pa vidu 2009. gadā viņš centās konkurēt arī ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu. Tā ka, sanāk, šī jau būs trešā neveiksmīgā rāpšanās mēra krēslā, jo, kā smejies, Dievs mīl skaitli trīs. Kopumā gan nevar teikt, ka Kristovska politiķa karjera būtu bijusi neveiksmīga. Ja neņem vērā aplauzienus pašvaldību druvā, visādi citādi viņš ir guvis pat fantastiskus panākumus. Prasmīgi mainot savu partijisko piederību no LTF uz LC, no LC uz TB/LNNK, pēc tam uz Pilsonisko savienību un Vienotību, viņš ir bijis gan iekšlietu, gan ārlietu, gan aizsardzības ministrs un Eiropas Parlamenta deputāts. Tiesa gan, 11. Saeimas vēlēšanās viņš piedzīvoja sāpīgu izgāšanos - saņēma tik daudz svītrojumu, ka atkrita no Vienotības Rīgas apgabala saraksta pi
rmās vietas uz pēdējo. Bet tas jau laikam bija sen un vairs nav taisnība. Tagad viņš ir apņēmības pilns iemiesot «jaunus, svaigus spēkus».
Apžēliņ, cik reižu šādus jaunos «mesijas» jau nav pieredzējis daudzcietušais latvju zemes elektorāts, taču Ventspils gan nav bijusi pilsēta, kurā var iedzīvotājus ar tādiem trikiem paķert uz muļķa.
Pats mīklainākais jautājums, kāpēc Meroni ir vajadzīga māžošanās ar vēlēšanām. Skaidrs taču, ka tik kompleksa un vērienīga krusta kara organizēšana izmaksā nevis tūkstošus, bet miljonus. Kāpēc tā jāšķaidās ar naudu? Varbūt sporta pēc, kā liekot likmes žurku skriešanās sacīkstēs? Laikam jau šim kungam vienkārši naudas ir tik briesmīgi daudz, ka to nav, kur likt. Ģenerālprokuratūra savulaik viņam uzticēja pārvaldīt vairāku Ventspils tranzītuzņēmumu aktīvus, kuri ir it kā arestēti Lemberga īpašumi, bet kas patiesībā ir daudzu dažādu ļaužu manta. Par to, ko Meroni dara ar šo mantu, viņam netiek prasītas atskaites, viņš rīkojas, kā patīk. Ja kaut ko nevar ar naudu, tad var ar lielu naudu. Pamēģinās ar ļoti lielu naudu dabūt nost no amata Lembergu. Nu nesanāks. Bet maza bēda, jo nav jau jāmaksā no paša kabatas.
Māris Krautmanis/NRA.lv
Rādīt reklāmu
