Šogad 15. maijā aprit astoņdesmitā gadskārta, kopš Kārlis Ulmanis 1934.
gadā īstenoja valsts apvērsumu, apturēja Satversmes darbību, atlaida
Saeimu un aizliedza politiskās partijas un aizdomīgās nevalstiskās
organizācijas.
Ulmaņa 15. maija apvērsums notika bez neviena šāviena, nebija neviena upura. Nekādu stihisku nemieru, protestu, dumpju vai demonstrāciju.
Tā laika Ministru prezidenta vietnieks Marģeris Skujenieks 1934. gada 23. maijā Latvijas radiofonā vienkāršos vārdos paskaidroja apvērsuma organizētāju motīvus, norādot, ka apvērsuma cēloņi bija valdību bezspēks, politisko partiju virskundzība, politiska tirgošanās, valsts skaldīšana un sabrukums visdažādākajās dzīves nozarēs. Uzskaitīsim tikai galvenos no Marģera Skujenieka norādītajiem apvērsuma motīviem:
1. «Visas Eiropas tautas pēdējā laikā pārdzīvo ne vien smagu saimniecisku, bet arī garīgu, morālisku krīzi.»
2. «Sastādot koalīcijas valdību, partijas uzstādīja prasības, kas neskāra plašākas iedzīvotāju masas, bet atnesa labumu tikai šaurām grupām un pat tikai atsevišķām personām.»
3. «Sastādot valdību, atsevišķām partijām pēc tā sauc. «atslēgas» bija tiesības uz zināmu pārstāvību. Un šo tiesību izmantoja arī tad, kad tam nebija cilvēku, kuri būtu spējīgi ministru amatus pildīt.»
4. «Partiju virskundzība dezorganizēja arī ierēdniecību un visu valsts aparātu, jo pie valdības sastādīšanas vienmēr uzstādīja prasības, lai zināmus amatus ieņem partiju cilvēki, lai gan tie nebija spējīgi lietderīgi pildīt tos pienākumus, kādus viņiem uzlika dienests.»
5. «Politisko tirgošanos parlamenta aprindās aizstāvēja un uzskatīja par itin dabisku parādību, kaut gan tautas domājošā daļa novērsās no tā ar īgnumu. Jo mēs, latvieši, pēc savas dabas neesam tirgotāji – mēs gribam skaidrību un noteiktību, lai nenotiktu zema, netī-
ra politiska pirkšana un pārdošana.»
6. «Bieži arī pašā koalīcijā radās cilvēki, kas teica: «Jūsu priekšlikumi ir labi un lietderīgi, bet mēs balsosim par tiem tikai tad, ja jūs pildīsiet mūsu prasības.» Un gala iznākums bija tāds, ka saimnieciskā dzīvē mēs mīdījāmies uz vietas.»
7. «Līdzšinējie novērojumi rādīja, ka katra nākošā Saeima sava sastāva ziņā ir mazvērtīgāka un darba nespējīgāka par iepriekšējo.»
Šīs atziņas nav par šodienu. Tās nav par Reformu partijas īstenoto politisko cirku pēdējo divu gadu laikā, tās nav par šodien dažādās vīzijās redzamo morālo pagrimumu. Šīs atziņas ir par situāciju, kāda bija 1934. gada sākumā.
Marģeris Skujenieks uzskaitīja daļu no tiem argumentiem, kas pārliecināja pat visprogresīvākos demokrātus pieslieties Ulmaņa apvērsumam, jo Satversmes un valsts reformēšana esošās sistēmas ietvaros bija neiespējama. Gan Marģera Skujenieka, gan Kārļa Ulmaņa novērtējumā Satversmes lielākā problēma bija ideālas pārvaldes konstrukcijas – daudzpartiju demokrāti-jas – uzspiešana zemei, kurai nav izkoptu un daudzpartiju demokrāti-jas tradīciju. Manuprāt, 1934. gada apvērsums notika bez lielas pretestības nevis tāpēc, ka latvieši nevēlētos demokrātiju, bet tāpēc, ka tiešām bija vēlēšanās, pirmkārt, mainīt satrunējušo sistēmu un, otrkārt, pieņemt ļoti būtiskus un vajadzīgus lēmumus, kad tā laika globālās krīzes laikā (Lielā depresija) bija operatīvi jārisina svarīgi saimnieciski jautājumi.
Marģeris Skujenieks savu uzrunu 1934. gada maijā noslēdza, nospraužot savu galveno mērķi: «Mums jārada tāda Satversme un iekārtas, kas atbilstu mūsu zemes īpatnējiem apstākļiem, tautas vēsturei, tradīcijām un īpatnējam raksturam.»
Kārļa Ulmaņa valdība jaunu Satversmi pieņemt nepaguva – sākās Otrais pasaules karš.
Vai 1934. gads var atkārtoties mūsdienās? Apstākļi ir tik līdzīgi, ka gadījumā, ja Latvijā būtu Kārļa Ulmaņa līmeņa līderis, tad tauta pat priecātos, ka tiek aizmēzti politiskie klauni un valsts izzadzēji.
Lai apvērsuma cēloņi neveidotos, Latvijai ir jāreformē esošā pārvaldes forma par tādu demokrātijas modeli, kas ir atbilstošs mūsu mentalitātei. Visticamāk, ka Satversmei ir vajadzīga nevis jauna deklaratīva preambula, bet gan jauni deputātu ievēlēšanas principi – mažoritāra vēlēšanu sistēma, kurā ikviens deputāts būtu atbildīgs konkrēta novada vai teritorijas vēlētājiem.
Rādīt reklāmu
