Šis gads ir nozīmīgs Latvijas vēsturē ar to, ka valdība pirmo reizi ir izveidojusi un uztur jaunu ideoloģisku kampaņu.
Līdz šim Latvijā 20 gadus tika celts «kapitālisms ar necilvēcīgu seju». Vienīgā dzīves panākumu mēraukla kļuva peļņa, vienīgā uzņēmējdarbības jēga kļuva peļņa. Lai to panāktu, Latvijā ir noraidītas jebkuras regulācijas (un pašregulācijas) un ir pilnīga brīvība cenu noteikšanā – jo var cenas celt, izmantojot jebkuru ieganstu. Vienīgais izņēmums Eiropas Savienības iespaidā tika pieļauts monopoliem, bet Latvijas monopolu uzraugi, salīdzinot ar ES institūcijām, kas nekautrējas saukt pie kārtības pat globālos gigantus, tiklīdz ir mazākais pamats aizdomām par monopolstāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, demonstrē apbrīnojamu bezdarbību.
Līdz šim viss bija vienkārši – ikviens drīkstēja celt cenas ar jebkuru pamatojumu. Bodītes (supermārketa) īpašnieks no rīta ir izkāpis no gultas ar kreiso kāju – Latvijā tas ir normāls un likumīgs pamats cenas pacelšanai kaut vai par 200%. Vakar nolija lietus. Lietussargiem paceļam cenas par 500%, un neviens neko nedrīkst iebilst. Bija laiks, kad pieklājīga apģērba iegāde Latvijā bija dārgāka par lidmašīnas biļetes izmaksām turp un atpakaļ uz Berlīni un tieši tāda paša apģērba cenu Berlīnē. Tad tas patiešām ierobežoja cenu kāpumu. Gudrie un iztapīgie banku analītiķi to izskaidroja ar elegantu stāstu par pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvara punktu. Protams, Latvijas cenu leiputrijai zināms šoks bija 2009. gada krīze, kad cilvēkiem galīgi aptrūkās naudas. Tolaik kā milzu labdarība tika pasniegta peļņas normas samazināšana. Bija laiks, kad, patiešām, Bangladešā iepirktu T kreklu, kura vairumcena Āzijā bija 50 eiro centi gabalā, varēja tik ierasto 5 latu vietā nopirkt pat par 2 latiem. Šāds alkatības samazinājums tika nosaukts par sociāli atbildīgu biznesu, un uzreiz uzņēmēji sauca pēc atbalsta un nodokļu atlaidēm.
Taču, pārejot uz eiro, bija jāiežēlina Latvijas iedzīvotāji, un tika nolemts radīt jaunu ideoloģiju, ka vienīgais arguments, ar kuru nedrīkst pamatot cenu palielināšanu, ir eiro ieviešana. Tā kā likumdošana šādu izņēmumu neparedz, bija jāvēršas pie ražotāju un tirgotāju sirdsapziņas. Kā paraugs, nopūšot putekļus no padomju laika brošūrām, tika aizlienēts PSRS laika tituls «sociālistiskā darba varonis», kas modernajā variantā skanētu «kapitālistiskā darba varonis», bet, lai nesmīdinātu vecāko paaudzi ar tik bālu parodiju, titula nosaukumam tika cits jēdziens – «godīgs eiro ieviesējs». Šis tituls uzreiz kļuva par jaunu mārketinga instrumentu. Pieskrūvē plāksnīti, un visi lohi ticēs, ka šajā bodītē cenas netiks celtas. Vienīgi Latvijas nepateicīgā un tirgus ekonomikas metodes nesaprotošā publika sāka atmaskot «godīgos ieviesējus», publiskojot viņu mahinācijas ar cenām. Ja atmaskojumi nerimsies, tad laikam jau visai drīz viens vai divi uzņēmumi tiks sodīti ar Latvijas krimināltiesībās augstāko sodu – viņiem liks noskrūvēt pagodinošo plāksnīti un viņi no godīga ieviesēja tiks pārkvalificēti par godīgiem eiro neieviesējiem.
Laikam ar to būs par maz, tāpēc es ierosinu jau laikus ieviest jaunu titulu – «negodīgs eiro ieviesējs», kuru piešķirt visiem, kas aicina citus neizmantot eiro kā argumentu cenu celšanai, bet paši rada apstākļus, lai ražotāji un tirgotāji būtu spiesti cenas paaugstināt. Pēc šādas definīcijas jau ir pirmais kandidāts, kuru nominēt jaunajam titulam – tā ir valdošā koalīcija. Veidojot budžetu, ir ieplānots pacelt (vai ieviest) akcīzes nodokli «neveselīgiem produktiem», uzspiest sociālo nodokli no autoratlīdzības utt.
Koalīcijas idejas par 2014. gada valsts budžeta nodokļu reformu nozīmē piespiest daudzus (no kuriem liela daļa pirms tam deklarēja vēlmi būt par «godīgu eiro ieviesēju») būtiski pacelt cenas. Koalīcija eiro ieviešanas laikā pieprasa no uzņēmējiem būtisku cenu palielinājumu. Ja valdība šīs idejas akceptēs, tad zem Ministru kabineta plāksnes ir jāpieskrūvē nosaukums «negodīgs eiro ieviesējs». Bet masu informācijas līdzekļos šāds tituls ir jānorāda zem ikviena Ministru prezidenta un ministru attēla.
Ja Latvijas valdība vēlas būt «godīgs eiro ieviesējs», tad tai ir jānoraida visi 2014. gada valsts budžeta pavadošo likumu grozījumi, kuru rezultātā tieši vai netieši kāps preču un pakalpojumu cenas.
Rādīt reklāmu
