Vienā brīdī, kad reformistiem bija izdevies pār-liecināt daļu
sabiedrības, ka bijušais izglītības ministrs Roberts Ķīlis ir izglītības
nozares ģēnijs, viedais Roberts iekāpa televīzijas ekrānā un sāka
kaunināt Latvijas augstskolas par to, ka tās atpaliekot no pasaules
līmeņa.
Rektoru algas tika publiskotas, dodot mājienu, ka tie ir liekēži, kas peldas latos un kuru bagātības līmeni vidējam darbarūķim nesasniegt, pat vergojot Skotijas pļavās. Rektoriem algas ir pārāk lielas, bet Latvijas augstskolas netiek iekļautas pasaules universitāšu reitingu augšgalā! Ministrs bolīja acis un kliedza, ka Latvijas jaunieši un viņu vecāki pieprasa kvalitatīvu augstākā līmeņa izglītību, nevis tos nekvalitatīvos mēslus, kurus uzdod par izglītību augstskolu lobiji. Tad sekoja skaļa epopeja ar skaitliskiem vērtējumiem, no kuriem izrietēja, ka Malnavas koledžas līmenis ir virs Latvijas Universitātes un pat virs Tehniskās universitātes līmeņa.
Šo spilgtā Kīļa reformu laika epizodi atcerējos, kad augusta sākumā kāda Latvijas Televīzija reklamēja ziņu sižetu – TV ziņās varēs uzzināt, kuras Latvijas Universitātes studiju programmas ir tik sliktas, ka tās jaunieši nevēlas studēt pat bez maksas. Patiešām, pēc stāvokļa uz 7. augustu Latvijas Universitātē vēl bija pieejamas 78 valsts budžeta finansētas studiju vietas. Kā citus gadus ir visai grūti piepildīt studiju vietas skolotāju specialitātēs, pat tad, ja tās ir valsts budžeta finansētas. Tā nav pirmā reize. Tas ir normāli. Kamēr izglītības nozarē saimniekos reformistu reformatori, kas nespēj pat saplānot skolotāju algu lielumu valsts budžetā, jauniešu vēlme kļūt par skolotājiem nekļūs lielāka.
Taču šogad valsts budžeta finansētas studiju vietas nebija aizpildītas tādās akadēmiskā bakalaura studiju programmās kā Fizika, Ķīmija, Matemātika un Baltu filoloģija!!!
Lai kādus pekstiņus stāstītu Roberts Ķīlis, gan būdams ministrs, gan izglītības ministra padomnieka statusā, bet Latvijas Universitātē dabaszinātņu pasniegšana ir pasaules augstākajā līmenī. Ja izmantojam tādu rādītāju kā mācībspēku publikācijas zinātniskos žurnālos, tad fizikas, matemātikas, ķīmijas, bioloģijas, ģeogrāfijas un zemes zinātņu virzieni ir līderis Latvijā un pēc šā rādītāja neatpaliek pat no tām pasaules labākajām augstskolām, kuras saņem desmitiem reižu lielāku finansējumu zinātnei nekā LU.
Taču tieši šajos studiju virzienos daudzi Latvijas «jaunieši nevēlas studēt pat bez maksas».
Roberts Ķīlis blefoja un vazāja sabiedrību aiz deguna. Liela daļa Latvijas jauniešu nemaz nevēlas studēt specialitātēs, kurās ir pasaules līmeņa kvalitāte, kurās ir visaugstākais zinātnes un docētāju līmenis. Šādu kvalitāti viņiem nemaz nevajag! Ķīmija ir jāmācās! Lielai daļai jauniešu priekšstatus par studēšanu jau sen veido Holivudas filmu ievirze (kaut vai, piemēram, filma, kas ir šīs nedēļas Rīgas kinoteātru repertuārā – Ar ko pārgulēt). Labā studiju vietā studijas ir nepārtraukta ballīte trīs četru gadu garumā, kuru nedaudz apgrūtina daži obligātie semināri, referāti un eksāmeni. Studijas (ballīte) noslēdzas ar diplomu, kurā ir ierakstīta skanīga specialitāte, kas garantē darba vietu kādā ofisā. Tiem, kam ir šāds mērķis, ar dabaszinātnēm, bet vēl jo vairāk ar fiziku, ķīmiju vai matemātiku, nav pa ceļam. Šeit studijas nav nepārtraukts tusis ar izpriecu elementiem.
Turklāt valdība nākamā gada budžetā neplāno iedalīt naudu zinātnei un jau no nākamā gada otrās puses tie, kas pirms vairākiem gadiem izvēlējās nevis izpriecas, bet patiesas studijas, paliks bez algas. Pie šādas valdības un šādiem izglītības ministriem tikai patiesi fanātiķi izvēlēsies studēt fundamentālās zinātnes.
Morāle no šīs vasaras jauniešu izvēles ir vienkārša. Roberta Ķīļa anarhijas laikmets komplektā ar demogrāfisko situāciju ir devis iznīcinošu triecienu Latvijas augstākās izglītības sistēmai. Jau tuvākajos gados bez tieša valsts atbalsta nebūs iespējams uzturēt pašreizējo dabaszinātņu, inženierzinātņu un pat baltu filoloģijas zinātnisko līmeni. Latvijas izglītības sistēmai ir vajadzīga nevis anarhija, bet gan valsts programma, atbalstot un popularizējot specialitātes, kas ir pamats Latvijas zinātnei un tautsaimniecībai.
Rādīt reklāmu
