24. augusts, Sestdiena
Vārda dienas: Bērtulis, Boļeslavs
Sākuma lapa » Dienas tēma » Paiders: Kurš sadūries ar gāzes adatu?
Paiders: Kurš sadūries ar gāzes adatu?
Autors: Juris Paiders / NRA.lv / 26. jūnijs 2013, 11:47
9. jūnijā Latvijas sabiedriskās televīzijas (LTV) pārraide De facto iepazīstināja skatītājus ar sensacionālu ziņu: Latvijā ir ieradies investors, kurš sola investēt gāzes sektorā un palīdzēt mūsu enerģētikai «nokāpt no Gazprom adatas».


LTV pārraide De facto un arī Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio vienotais ziņu portāls (www.lsm.lv) ziņoja, ka Latvijā viesojas Norvēģijas un Singapūras kopuzņēmuma BW Ventures ģenerāldirektors Arnfins Unums, lai tiktos ar Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem. Kā ziņoja De facto, BW Ventures ir gatavs ieguldīt naudu sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecībā Latvijā, bet «Latvijas pusei savukārt jāizbūvē caurules līdz Inčukalnam. Šāds risinājums ļautu «nokāpt no Krievijas gāzes adatas»».

Lai tiktu nost no Gazprom adatas, ir vajadzīgs tīrais sīkums – «peldošā barža» maksā 25 miljonus latu. Savukārt, ja baržu noenkuro pie Skultes ostas, tad aizvilkt gāzesvadu līdz Inčukalna gāzes krātuvei ir vēl lētāk. «No turienes līdz Inčukalnam ir apmēram 35 kilometri. Tā kā gāzesvada izbūve maksā apmēram vienu miljonu eiro kilometrā, jārēķinās ar kādiem 25 miljoniem latu izdevumu,» apgalvo sabiedriskās televīzijas pētnieciskās pārraidies autori.

De facto intervēja Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta direktoru Dinu Merirandu, kurš, nesakot ne «jā», ne «nē», izteicās, ka piedāvātais projekts esot «reāls». To uzsver LTV pārraides veidotāji. «Tas ir sava veida alternatīvs plāns, ja kāds no nezināmajiem pavēršas tādā griezumā, ka jēgpilna tirgus alternatīva nav iespējama,» norādīja ministrijas pārstāvis.

Kā norāda ministrijas pārstāvis, Inčukalna–Skultes gāzesvads būtu jābūvē uzņēmumam Latvijas gāze, jo tas ir sistēmas operators. Ekonomikas ministrija cer, ka regulators uzdos Latvijas gāzei būvēt jauno gāzesvadu kā pienākumu. Dins Merirands: «Ir jau dažādas iespējas, lai šādā situācijā nodrošinātu pārvades sistēmas operatora neatkarīgu rīcību, kas to arī nozīmē, ka tas dara ne tikai to, kas patīk īpašniekiem, bet to, kas vajadzīgs tirgum.»

Cik tas ir vienkārši! Pēc pārraides biju tādā kā eiforijā. Investors iztērēs 25 miljonus latu, Latvijas gāze tiks piespiesta aizvilkt gāzesvadu līdz Skultes ostai, un viss. Gazprom monopols beidzies uz visiem laikiem. Latvijas valsts, netērējot neviena santīma, tiek vaļā no monopola, bet jaunie norvēģu investori rada konkurenci, kas gāzes cenas nospiedīs uz leju.

Tad jau sanāk, ka Lietuvas valsti vada pilnīgi plānprātiņi. Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa (SGT) biznesa plānā (Liquefied Natural Gas (LNG) Terminal Business Plan, 2013 February) viņi ir ierakstījuši, ka, lai palaistu savu termināli uz pusi no plānotās jaudas, vajadzīgs 461 miljons eiro.

Turklāt Klaipēdas SGT tiks būvēts Kiaulės Nugara salā, kuras piekrastē tiks noenkurots peldošais gāzes dekompresijas modulis, lai pie tā piestātu sašķidrinātās gāzes tankkuģi. Dekompresijas moduli ar gāzes pārvades sistēmu savienos zemūdens gāzesvads. Lietuvieši rēķina, ka 160 miljoni būs jāiztērē kuģu ceļa un infrastruktūras uzlabojumiem Klaipēdas ostā, lai Kuršu jomas akvatorijā varētu droši piestāt sašķidrinātās gāzes kuģi.

Sašķidrinātā gāze nav akmeņogļu krava. 90% no dabasgāzes veido metāns, kurš sašķidrinās mīnus 162 Celsija grādu temperatūrā. Jebkura noplūde vai avārija darbā ar šķidru metānu ir ar pakāpi augstāku bīstamību, nekā pārvadājot toksiskas un ugunsnedrošas kravas apkārtējās vides temperatūrā. Lēmums par termināļa būvi Kuršu jomā tika pieņemts, jo Kuršu kāpa aizsargā Klaipēdas ostas akvatoriju, novēršot bīstamu viļņošanos, pat lielu vētru laikā. Turklāt būvēt termināli Kiaulės Nugara salā ir daudz lētāk nekā atklātā jūrā, jo nav vajadzīgas investīcijas molu vai viļņlaužu izbūvē. Svarīgi saprast, ka sašķidrinātās gāzes dekompresija nenotiek tik ātri kā naftas pārsūknēšana, tāpēc tai ir vajadzīga viļņu neapdraudēta piestātne ar dekompresijas moduli. Lietuvas valdība izvēlējās vislētāko dekompresijas tehnoloģiju – peldošo moduli. Pērn noslēdzās publiskais iepirkums, kura rezultāti ir atklāti. Par De facto nosaukto summu varētu iepirkt aizvēsturisku dekompresijas moduli, kas ražots 1977. gadā. Jauna peldoša dekompresijas moduļa cena ir aptuveni 250 miljoni eiro, maksājot uzreiz, vai 430 miljoni eiro, pērkot līzingā uz desmit gadiem. Lietuvas valdība izvēlējās moduli pirkt līzingā. Iespējams, ka dāsnie norvēģu investori vai LTV pārraides veidotāji pazaudēja vienu nulli, vērtējot dekompresijas moduļa izmaksas.

Cita starpā, kāda reputācija ir uzņēmumam, kurš dodas uz sarunām ar Ekonomikas ministriju un jau ieguvis sabiedrotos, kas publiski aizstāv Skultes–Inčukalna gāzesvada izbūvi? Kāda ir finanšu un tehnoloģiskā kapacitāte uzņēmumam, kuru Latvijas sabiedriskās televīzijas pārraide De facto pasniedz kā Gazprom monopola gāzēju?

LTV pārraidē par šo uzņēmumu bija skopas ziņas: «Kompānija, kas savulaik veidojusies, saplūstot Norvēģijas kuģniecības flotei un Āzijas World Wide grupai, šādus projektus jau realizējusi Dienvidamerikā un tagad lūkojas Eiropas virzienā.» Patiešām, uzņēmuma mājaslapā (www.bwventures.com) informācijas ir visai maz. Vienīgā konkrētā informācija ir par SGT projektu Dominikā (kas par Dominiku, ja vispār ir Dominikāna?), kas tiekot realizēts kopīgi ar uzņēmumu InterEnergy Holdings. Tas arī viss. Nekādu gada pārskatu, ietekmes uz vidi novērtējumu utt. atrast neizdevās. Nācās vērsties Norvēģijas uzņēmumu reģistrā, lai noskaidrotu, cik jaudīgs ir uzņēmums, kura pārstāvji sola teju vai samalt miltos Krievijas gāzes gigantu? Atbilstoši norvēģu Bronnoysundregistrene informācijai BW Ventures AS ir iespaidīgs uzņēmums. Akciju kapitāls (aksjekapital) ir (uzmanīgi skaitiet nulles) 100 000 norvēģu kronu. Veseli deviņi tūkstoši latu un vēl nedaudz santīmu mūsu naudā!!! 2011. gadā uzņēmums uz pilnu laiku (ansate pa full tid) nodarbināja, padomājiet tikai, veselus sešus darbiniekus. Gazprom jau sāk drebēt! Viņi nāks un satrieks pīšļos globālo gāzes gigantu! Vienīgais, kas drusku apbēdina, uzņēmums 2011. gadu noslēdza ar 13,498 miljonu norvēģu kronu lieliem zaudējumiem (udekket tap), līdz ar to ailē kapitāls (egenkapital) ir ierakstīti tie paši 13 miljoni norvēģu kronu, bet ar mīnusa zīmi.

Jautājumi, kas rodas, iepazīstoties ar Norvēģijas uzņēmumu reģistra informāciju, ir vairāki. Vai Daniela Pavļuta vadītā Ekonomikas ministrija spēj nofiltrēt, ar ko tikties departamenta direktoram? Vai LTV vadībai ir sajēga, ko ēterā laiž sabiedriskās televīzijas pārraižu veidotāji?

Manuprāt, šī ir nemākulīgas un trulas propagandas izpausme. Pašlaik norisinās debates par to, kādus labumus dotu gaidāmā gāzes tirgus liberalizācija un vai vispār kāds vēlas investēt Latvijas gāzes sektorā, kurā gāzes patēriņš gadu no gada samazinās. Šādā laikā ir svarīgi publikai parādīt, ka, lūk, ir starptautiskie investori, kas trauksies uz Latviju, lai investētu gāzes sektorā. Investori iepirks «peldošas baržas» un satrieks Gazprom pīšļos.

Tikai aiz kadra ir palicis jautājums. Kas, un kādas intereses realizējot, organizē šādus propagandas raidījumus?


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: Juris Paiders

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats