Pagājušajā nedēļā finanšu ministrs Andris Vilks pauda savu vīziju par labklājības pieauguma iespējām Latvijā.
Pāreja uz eiro vajadzīga, jo tikai šādi ir iespējams iedrošināt ārvalstu investorus sākt ieguldīt Latvijas ekonomikā un radīt jaunus biznesus un jaunas darba vietas, lai pāreja uz eiro pārtaptu labklājības pieauguma veiksmes stāstā.
Eiro ir vajadzīgs, lai iedrošinātu investorus. Latvijas galvenā problēma ir tā, ka mūsu koalīcijai citas labklājības iegūšanas receptes vienkārši nemaz nav. Nav! – tas nozīmē, lai pāreja uz eiro pārtaptu veiksmes stāstā, vissvarīgākā ir Latvijas reputācija kā investoriem labvēlīga zeme. Ir svarīgi, lai investori zinātu, ka Latvija respektē visas investīciju aizsardzības saistības, ka Latvijas likumdevēji, valdība un izpildvara neplāno investoriem nepatīkamus pārsteigumus. Ja Latvijas reputācija tiks bojāta, tad pēc eiro ienākšanas var nesekot solītais labklājības pieaugums.
Tāpēc pārsteidz, ka atsevišķi vadošās koalīcijas politiķi ir izdomājuši, ka šis ir īstais brīdis, lai nodemonstrētu visai pasaulei, ka mēs uzmetam lielos investorus. Jāparāda Eiropai, ka Latvijas politiķi, kad vien ienāks prātā, atcels ar investoriem slēgtos līgumus un vienpusēji pārtrauks pildīt garantijas, kuras Latvijas valdība devusi vienam no... Vācijas lielākajiem investoriem.
Kādas investīcijas var gaidīt Latvijas ekonomika pēc eiro ieviešanas, ja mēs iegūsim slavu kā zeme, kas nepilda investoriem dotās garantijas?
1997. gada 2. aprīlī Latvijas valdība noslēdza privatizācijas līgumu ar Krievijas Gazprom un Vācijas konsorciju Ruhrgas un PreussenElectra (mūsdienās E. ON Energie), garantējot monopolu investoriem nākamos 20 gadus. Laikā, kad tika slēgts Latvijas gāzes privatizācijas līgums, mūsu starptautiskās pozīcijas nebija tik stipras kā tagad. Mēs nebijām nedz NATO, nedz ES dalībvalsts. Latvijas gāzes privatizācijas līgums, no šodienas viedokļa, nav uzskatāms par godīgu un taisnīgu. Tikai tolaik KNAB nebija nodibināts un valdība ar savām rokām vai ar Privatizācijas aģentūras starpniecību slēdza vēl blēdīgākus privatizācijas līgumus.
Latvijas sabiedrība un bizness ar sakostiem zobiem izturēja 16 gadu, pildot privatizācijas līguma nosacījumus. Pa šo laiku jebkura minimāla atkāpe no līguma tiks izmantota neiegūtās peļņas piedziņai ar starptautisku šķīrējtiesu palīdzību. 2003. gada vasarā par kavēšanos paaugstināt tarifu rūpnieciskiem lietotājiem Stokholmas starptautiskās arbitrāžas šķīrējtiesa nolēma no Latvijas valsts par labu a/s Latvijas gāze piedzīt 6,9 miljonus latu, kā arī uzdeva Latvijas valstij segt kavējuma naudu par aizkavēto samaksu un tiesu izdevumus, kopā vairāk nekā astoņus miljonus latu.
Situācija atgādina cietumnieku, kas ir notiesāts uz divdesmit gadiem un jau nodeldējis 16 gadu no piespriestā termiņa. Līdz brīvībai palikuši tikai četri gadi! Šajā brīdī kaut kādi labsirži cietumnieku sāk aģitēt: nekavējoties bēdz, bēdz, bēdz. Nebrīdinot, ka sods par bēgšanu būs daudz bargāks nekā izvēle godīgi izciest atlikušo soda laiku.
Tieši tā ir jāuztver tie politiskie avantūristi, kuri klaji melo par Eiropas Komisijas obligātajām prasībām vienpusēji lauzt LG privatizācijas līgumā garantēto monopola termiņu, lai it kā liberalizētu tirgu.
Gāzes monopola termiņš noslēdzas 2017. gadā. Lauzt šo līgumu pirms termiņa ir kaitniecība pret Latvijas valsti, jo rada risku, ka pilnīgi visa neiegūtā Latvijas gāzes peļņa būs jāsamaksā investoriem. Stokholmas starptautiskās arbitrāžas šķīrējtiesas precedents jau ir. Turklāt šādi nav iespējams radīt Latvijā brīva tirgus apstākļus. Latvija kopā ar Igauniju un Lietuvu bija un ir izolēta enerģētikas sala Eiropas Savienībā. Kamēr nav izveidots gāzes starpsavienojums starp Latviju un Zviedriju, atcelt monopolu nav jēgas. Vienīgais arguments par labu monopola nosacījumu maiņai būtu sašķidrinātās gāzes termināļa pabeigšana Latvijas teritorijā līdz 2017. gadam. Tikai šāds terminālis vēl nav pat tehniskā projektā, un, cik mums zināms, tad Latvijā tāds celts netiks. Gāzes monopola atcelšana ir vajadzīga Latvijas ģeogrāfiskajiem konkurentiem, tiem pašiem, kuri prata nepieļaut gāzes termināļa celtniecību Latvijā. Tikai, uzceļot gāzes termināli bez Latvijas atbalsta, terminālis radīs zaudējumus. Tagad alkatīgajiem gāzēs termināļa ieguvējiem ir vajadzīgi Latvijas gāzes cauruļvadi, lai viņu investīcijas gāzes terminālī atmaksātos. Latvija tiek piesieta divreiz. Pirmo reizi, kad mums, par spīti vislabākajam ģeogrāfiskajam novietojumam, atteica ES finansējumu gāzes terminālim, un mēs tiekam piesmieti otrreiz, kad citu valstu interešu komerclobiji politiķu izskatā mēģina mums uzkraut tiesāšanās izdevumus ar gāzes gigantiem Vācijā un Krievijā, lai paši varētu peldēties peļņā.
Latvijas valdībai un Saeimai ir jāprot pateikt nē!
2017. gadā noslēdzas gāzes monopols. Mēs sāksim sarunas no baltas lapas. Konsekventa visu saistību ievērošana pret gāzes sektora investoriem ir labs pamats, lai Latvija panāktu daudz taisnīgākus un izdevīgākus nosacījumus gāzes sektorā pēc 2017. gada. To nevar panākt ar vienpusējiem ultimātiem.
Rādīt reklāmu
