Pagājušajā nedēļā finanšu ministrs Andris Vilks kopīgi ar labklājības ministri Ilzi Viņķeli iepazīstināja valdības sociālos un sadarbības partnerus ar koalīcijas izpratni par sociālās nevienlīdzības samazināšanu.
Tika paziņoti plāni no 2014. gada pirmā janvāra paaugstināt minimālo algu, vienlaikus palielinot neapliekamo minimumu, un palielināt atvieglojumus par apgādībā esošām personām.
Finanšu ministrs Andris Vilks deklarēja: «Šobrīd mūsu valstī nevar būt lielākas prioritātes kā sociālās nevienlīdzības samazināšana. Jau šogad politiķiem, sociālajiem partneriem un sabiedrībai ir jāspēj savstarpēji vienoties, lai atrastu labāko risinājumu, palielinot ar nodokļiem neapliekamo minimumu, atvieglojumus par apgādībā esošajām personām un minimālo algu. Ir skaidri redzams, ka makroekonomikas līmenī mēs pārliecinoši virzāmies uz izaugsmi, bet svarīgi, lai arī ikkatrs Latvijas iedzīvotājs to spētu izjust, it īpaši iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem un strādājošas ģimenes ar bērniem.» Finanšu ministrija piedāvā no 2014. gada 1. janvāra minimālo algu palielināt līdz 225 latiem, bet neapliekamo minimumu mazākajām algām palielināt līdz 84 latiem. Iespējams, ka par 18 latiem mēnesī varētu palielināties atvieglojumi par apgādībā esošām personām. Vienlaikus iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 2014. gadā varētu tikt samazināta no 24% līdz 22%.
Novērtēsim, kādas sekas būtu valdības politikai.
Ja neapliekamais minimums tiktu palielināts, nepalielinot minimālo algu, tad tas ļautu palielināt (vidēji par 8,3 latiem mēnesī uz rokas) strādājošo algu, nepalielinot ražošanas izmaksas. Tikai, samazinot neapliekamo minimumu, viss, ko saņems iedzīvotāji uz rokas – 8,3 latus mēnesī uz katru strādājošo –, nozīmē, ka par gandrīz tādu pašu summu būs mazāki pašvaldību ienākumi. Par sešiem latiem mēnesī uz katru strādājošo pašvaldībām būs jāsamazina apkures pabalsti un izglītības finansējums! Neapliekamā minimuma palielināšana, nemainot pašvaldību finansējuma modeli, nozīmē palielināt sociālo nevienlīdzību, nevis to samazināt! Visnabadzīgākās ļaužu daļas ienākumi, ko pašlaik kompensē pašvaldības, samazinātos.
Vienkārša minimālas algas celšana ir pozitīva tiem strādājošajiem, kuru ienākumi ir atkarīgi no minimālās algas lieluma. Minimālās algas saņēmējs (kuram nav apgādājamo) pēc minimālās algas un neapliekamā minimuma palielinājuma no 2014. gada 1. janvāra mēnesī uz rokas saņemtu vidēji par 25,2 latiem jeb 17% vairāk. Taču tā nav iepriecinoša ziņa uzņēmējiem, jo, Vilka un Viņķeles piedāvātajā variantā darbaspēka izmaksas pieaugs par 15%.
Taču vienmēr minimālās algas palielināšana izraisa iekasēto nodokļu masas pieaugumu. Latvijas sociālo maksājumu un nodokļu aprēķina īpatnību dēļ 25 latu minimālās algas pieaugums sociālo iemaksu summu palielinās par 9,5 latiem, par 5,3 latiem palielinās iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus. Ja visa nauda tiks iztērēta patēriņam, tā dos nekavējoties arī 3,5 latu PVN ieņēmumus. Palielinot minimuma lielumu par 25 latiem, konsolidētā kopbudžeta ienākumi pieaugs par 18 latiem.
Kādas sekas izraisīs vienlaicīga minimuma samazināšana un minimālās algas palielināšana?
Valsts konsolidētā kopbudžeta papildu ieņēmumi no vienas minimālās algas mēnesī papildus dos 18 latus, tostarp papildus iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi – 5,3 latus.
Savukārt neapliekamā minimuma palielinājums samazinās iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus par 8,3 latiem uz vienu strādājošo mēnesī.
Tātad kopējās reformas efekts būs šāds: tas palielinās valsts kopbudžeta ienākumus, būtiski samazinot pašvaldību ieņēmumus. Finanšu un labklājības ministru piedāvātais risinājums ir finanšu varas koncentrācijas priekšlikums. Pašvaldībām tiek uzkrautas papildu funkcijas, vienlaikus samazinot to finansējumu! Pašvaldību iedzīvotāji – mēs visi būsim lielākie zaudētāji no šādas labdarības. Priekšlikums ir koalīcijas dzīres uz pašvaldību pagrimuma rēķina, vienlaikus nesamazinot darbaspēka izmaksu slogu uzņēmējiem.
Rādīt reklāmu
