Viens no Latvijas uzņēmējiem, slēpjot savu vārdu, «kratīja sirdi» par vietējo menedžeru un ārzemnieku atalgojuma atšķirībām vidēji lielā ārvalstu investoriem piederošā uzņēmumā.
Nomainot valdes locekli latvieti ar citas valsts pilsoni, valdes locekļa alga tika pieckāršota un ārzemniekam papildus tika piešķirtas tādas ekstras, kuras nekad netika piedāvātas Latvijas vadītājiem vispār.
Par šo gadījumu apvaicājos saviem kolēģiem zviedru žurnālistiem un lūdzu izskaidrot, vai šāda politika atbilst labas korporatīvās pārvaldes principiem. Atbilde bija strikts nē! Šāda politika atbilst koloniāliem principiem, un attiecīgais investors pret vietējo darbaspēku izturas kā pret mazvērtīgiem kolonijas aborigēniem. Tas nenozīmē, ka algām jābūt vienādām, bet algu politiku nedrīkst veidot, rupji diskriminējot Latvijas pilsoņus, salīdzinot ar citu ES valstu pilsoņiem.
Labi! Lai katrs ārvalstu investors veido savu reputāciju tādu, kādu vēlas. Taču kā var izskaidrot situāciju Latvijā, kad valstij par 99% piederošā uzņēmumā vadītājam ārzemniekam mēnešalga tika nolikta kā 10 valdes locekļiem vēl lielākā Latvijas valstij piederošā uzņēmumā tajā pašā nozarē?
Šāda rīcība ir koloniālisms un ārzemnieku protekcionisms, kuru īsteno valdība, kuras pirmais uzdevums ir aizstāvēt savas valsts pilsoņus.
Latvijas valdības piekoptais ārzemnieku protekcionisms un Latvijas pilsoņu diskriminācija ir tā pātaga, kas aizdzen talantīgākos latviešus uz ārzemēm. Viena no sfērām, kurā latvieši ir guvuši vislielākos panākumus Anglijā, ir biznesa administrācija. Tur neliela uzņēmuma biroja vadītājs ar minimālu atbildību saņem divkārt lielāku algu nekā Latvijas valsts uzņēmuma valdes loceklis, kam jāpārvalda aktīvi pusmiljarda latu apjomā.
Kā var izskaidrot tik nejēdzīgu atalgojumu sistēmu, kad valsts uzņēmuma vadība, kurai jāpārvalda apgrozījums virs simt miljoniem latu, saņem vairākas reizes mazāk nekā viņu kolēģi Baltijas valstīs un desmit reizes mazāk nekā viņu kolēģi Vācijā par darbu mazākā uzņēmumā?
Pamēģināsim saprast, kādām ir jābūt sekām, ja uzņēmuma vadītājiem Latvijā, kuriem jāpieņem lēmumi par investīcijām miljonu simtu lielumā, tiek noteikta alga kā melnstrādniekam Anglijā?
Ikviens godīgs eksperts valsts pārvaldē norādīs, ka ļoti zema atalgojuma noteikšana amatpersonām, kurām jāpieņem lēmumi par desmitu un simtu miljonu lieliem iepirkumiem, ir apzināta ļoti augsta korupcijas riska radīšana.
Pirms trim gadiem tika apzināti izveidota ļoti augsta korupcijas riska sistēma valsts uzņēmumos.
Manuprāt, galvenais motīvs bija izveidot lamatas, izprovocēt valsts uzņēmumu vadītājus uz sānsoļiem. Vienā mirklī uzņēmumu vadībai algas samazināja trīs reizes, neliekoties ne zinis par vadītāju saistību (kredītu) lielumu. Liela daļa valdes locekļu, kas pat krīzē uzrādīja nodokļu maksājumu pieaugumu, uzlaboja uzņēmumu efektivitāti, šādu valdības rīcību uztvēra kā nejēdzīgu un nepamatotu sodu. Normāla vidēja cilvēka rīcība ir iet prom (daudzi aizgāja). Savukārt padomju pieredze izstrādāja psiholoģiski pieņemamu sistēmu: ja valsts netaisnīgi kaut ko atņem, tad ir taisnīgi atņemto atgūt no valsts (ja kolhozs par darbadienu izsniedza tikai vienu kilogramu salmu, tad bija taisnīgi no kolhoza klēts nozagt ģimenes pārtikai vajadzīgos graudus). Pēc būtības valdība mudināja lielo uzņēmumu vadītājus atgūt atņemto atalgojumu ar dažādu shēmu palīdzību.
Manuprāt, Latvijas lielo valsts uzņēmumu vadītāji (kuri izvirzījās Tautas partijas un ZZS ziedu laikā) tolaik vispirms tika aplikti ar noklausīšanās un ieraksta iekārtām, tad viņi tika apzināti iedzīti finanšu sprukās ar ievērojamu algu samazinājumu, un korupcijas mednieki gaidīja, kad būs ķēriens. Ja vadītāji mestos kompensēt algu samazinājumu ar negodīgām korupcijas shēmām, tad tam visam vajadzēja noslēgties ar vērienīgiem arestiem, publiskotiem telefona sarunu ierakstiem ar nosauktiem otkata procentiem utt. Tad ar vienu vēzienu varētu aizslaucīt no valsts sistēmas tos, kas izvirzījās Tautas partijas un ZZS dominances laikā, atbrīvojot vietu jaunāko un gaišāko spēku virzītiem ļaudīm.
Tikai nekas tāds nav noticis. Trīs gadi ir pagājuši, un vienreiz ir jābeidz ņirgāties par Latvijas labākajiem speciālistiem, maksājot angļu ogļu krāvēja algu lielu uzņēmumu vadītājiem.
Lēmums atcelt Latvijas valsts uzņēmumu vadītāju atalgojuma smieklīgos ierobežojumus nepalielinās popularitāti to cilvēku vidū, kas saņem mazas algas, bet ir racionāls un novērš korupcijas risku.
Rādīt reklāmu
