14. decembrī ASV skolā pie Ņūtaunas pilsētas Konektikutas štatā notika vislielākā masu slepkavība izglītības iestādēs Amerikas vēsturē.
Reaģējot uz tik liela mēroga traģēdiju, demokrātu partija ASV jau janvārī gatavojas iesniegt ASV Kongresam un Senātam likumprojektu, paredzot aizliegt kaujas ieroču pārdošanu privātpersonām.
Ļoti daudzi kā cēloni 14. decembra masu slepkavībai saskata ASV piekopto šaujamieroču aprites brīvību, kāda nav raksturīga Eiropai. ASV tiesības brīvi glabāt un nēsāt šaujamieročus ir noteiktas konstitūcijā – tā saucamajos tiesību labojumos. ASV konstitūcijas pirmajos desmit labojumos ir ietvertas galvenās pilsoņu tiesības. Otrais konstitūcijas labojums attiecas uz ieroču nēsāšanu un glabāšanu. Angliski šā konstitūcijas labojuma teksts skan: «A well regulated Militia, being necessary to the security of a free State, the right of the people to keep and bear Arms, shall not be infringed.»
Latviski tas varētu skenēt šādi: «Tā kā valsts drošības pamats ir apbruņotas un organizētas tautas pašaizsardzības vienības (milicija), tad tautas tiesības glabāt un nēsāt ieročus nekādā veidā nevar tikt ierobežotas.»
Šī ir viena no visvairāk apstrīdētajām tautas tiesībām. Pirmais nopietnais mēģinājums ierobežot ieroču tiesības notika pēc tā saucamā Kolfaksas slaktiņa Luiziānas štatā 1873. gada 13. aprīlī, kad sadursmē starp balto un melno bruņotām milicijas vienībām tika nogalināti trīs baltie un vismaz 80 (pēc citiem datiem – 150) melnādainu bruņotas milicijas pārstāvju. Triju balto nogalināšana bija pamats aicināt ASV melnādainajiem pilsoņiem liegt tiesības nēsāt ieročus.
Pat 19. gadsimtā ASV augstākā tiesa neļāva interpretēt otro konstitūcijas labojumu, un šīs tiesības tiek attiecinātas uz jebkuru rasu vai etnisku minoritāti.
Rezultātā ASV pašlaik dzīvo 315 miljoni iedzīvotāju, bet reģistrētu šaujamieroču skaits tiek vērtēts virs 200 miljoniem vienību.
Kā uzskata ASV konservatīvie, 14. decembra slaktiņa upuru skaits bija tik liels, jo nevienam skolas darbiniekam nebija ieroča, lai apturētu slepkavu. Skolas direktore un skolotājas stājās pretī slepkavam neapbruņotas, tika nogalinātas un nespēja apturēt slepkavošanu. Turklāt slepkava šaujamieročus neieguva legāli, tos nopērkot. Šādu atļauju slepkava nekad nav saņēmis. Konektikuta ir štats ar ļoti stingru šaujamieroču aprites likumu. Slepkava šaujamieročus ieguva, atņemot tos pirmajam nogalinātajam upurim (sava mātei).
Konservatīvie ASV pilsoņi stingri iebilst pret legālo šaujamieroču ierobežošanu. Valstīs, kurās šaujamieroči ir grūti dabūjami, slepkavības tik un tā notiek. Slepkavnieciski noskaņoti indivīdi uzbrūk bērnudārziem (Ķīna) vai garāmgājējiem (kā Olainē) ar nažiem vai citiem ieročiem.
Turklāt jebkura automašīna, kad tā lielā ātrumā tiek ietriekta pūlī, ir vēl briesmīgāks slepkavības ierocis par jebkuru revolveri.
ASV konservatīvie visai precīzi norāda uz galveno problēmu: tā ir pieaugošā tieksme (Norvēģija, Konektikuta utt.) slepkavot. Šaujamieroču pieejamība maina slepkavošanas ieroci un izpausmes viedu. Ja, reaģējot uz masu slaktiņu, tiks pieņemts lēmums aizliegt vai vēl vairāk ierobežot šaujamieročus, tad tā būs cīņa ar problēmas sekām, nevis ar cēloņiem.
Savukārt problēmas cēloņi ir pavisam citi. Sabiedrībā arvien vairāk palielinās to cilvēku īpatsvars, kuriem nav stabilu morālo vērtību. Pakāpeniski to paaudzi, kas Rietumu civilizācijas kristīgās vērtības ieguva skolā un ģimenē, nomaina paaudze, kuras vienīgā vērtība ir vajadzību un iegribu apmierināšana. Kad no mārketinga viedokļa vislabākie iedzīvotāji ir tie, kas impulsīvi apmierina savas vēlmes pirkumu formā. Kristīgās morāles normas ir nomainījusi peļņas kāre un tolerance pret jebkuru netikumu, kad augstākā vērtība ir iegūt slavas mirkli, kopējot Holivudas galveno varoņu slepkavniecisko stilu.
Atbilde uz 14. decembra slaktiņu ir izpratne, ka civilizācija, kas tiek veidota, balstoties uz jebkuru vajadzību strauju un nemitīgu apmierināšanu, ir strupceļš. Ikvienai tautai ir jāatjauno savas tradicionālās reliģiskās, morālās un ētiskās sistēmas, atmetot pārspīlētos politkorektuma māņus.
Rādīt reklāmu
