Kā liecina Eurostat dati, tad 2012. gada pirmajā ceturksnī Latvija ir kļuvusi par Eiropas līderi IKP izaugsmes ziņā. Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes ātrajam novērtējumam šā gada pirmajā ceturksnī IKP apjoms, salīdzinot ar 2011. gada pirmo ceturksni, pieauga par 6,8% (salīdzinājumam Eiropas otrajā vietā – Lietuvā – auga tikai par 4,3%, bet Igaunijā, kas ierindojās trešajā vietā, par 4,0).
Savukārt 2011. gadā Latvijas IKP salīdzinājumā ar 2010. gadu palielinājies par 5,5%.
Skaitļi ir fantastiski – Valdis Dombrovskis, iespējams, jau gatavojas rakstīt otru grāmatu ar virsrakstu, kā panākt IKP straujāko pieaugumu Eiropā. Tikai nav saprotami, kāpēc IKP spožie skaitļi neatspoguļojas iedzīvotāju makos un pirktspējā?
CSP veiktais pētījums liecina, ka 2011. gadā jau 87% mājsaimniecību bija grūtības segt nepieciešamos ikdienas izdevumus. Kā tas nākas, ka mājsaimniecības neizjūt izaugsmi, kuru sajutis Dombrovskis un Eurostat?
Lai to noskaidrotu, mēģināsim saprast, kas ietekmē IKP no tā izlietojuma aspekta. Ja neskaita ārējo tirdzniecību, tad IKP veido četri galvenie faktori. Tie ir iedzīvotāju tēriņi (patēriņam novirzītās algas, pabalsti, pensijas utt.), kā arī uzņēmumu peļņa, kas ir iztērēta patēriņam un investīcijām, patēriņa nodokļi, kā arī valsts tiešais patēriņš. Latvijas valsts tiešā patēriņa ietekme 2011. gadā uz iekšzemes kopprodukta izmaiņām nebija nozīmīga, vislielākā ietekme bija investīciju un patēriņa pieaugumam. Lielu ietekmi uz IKP atstāj arī ārējā tirdzniecība, turklāt viss imports IKP samazina, bet eksports IKP palielina.
Latvijas 2011. gada IKP izaugsmi nenodrošināja ārējā tirdzniecība. Tieši pretēji – ārējā tirdzniecība pērn Latvijai bija ar 1,6 miljonu latu lielu deficītu. Tāpēc ārējās tirdzniecības rezultāts IKP izaugsmi samazināja. Lai IKP augtu par 5,5% pie apstākļiem, kad ārējā tirdzniecība gada laikā dod tikpat lielu samazinājumu, iekšējam patēriņam un investīciju apjomam ir jāpieaug vismaz divreiz straujāk par kopējo IKP pieaugumu. Tā kā patēriņa pieaugums IKP pieaugumu ietekmēja tikai par dažiem procenta punktiem (2,8 procentpunkti 2011. gada pēdējā ceturksnī), tad galvenais faktors, kas 2011. gadā nodrošināja IKP pieaugumu, atbilstoši CSP analīzei, bija «bruto kapitāla veidošana».
Ja investīcijas kapitālā tiek īstenotas materiālu vērtību veidā, tad tām jāparādās kā iekārtām, ēkām utt. Šādām investīcijām ir jāparādās arī resursu patēriņā. Tikai Latvijas 2011. gada izaugsme norisinājās, samazinoties kopējam energoresursu patēriņam.
Papildu investīcijas, kas tika veiktas Latvijā, netiek pārvadātas (benzīna patēriņš mazāks), tās nepatērē elektroenerģiju vai gāzi apkurei utt. Šīs ir investīcijas, kurām nav vajadzīgi papildu komunālie izdevumi.
Tad minēsim trīs reizes, kas nodrošina Latvijas skaistos IKP rādītājus 2011. un 2012. gadā?
Tik liels skaitlis 6,8% ir iegūts, par spīti kraham ārējā tirdzniecībā. CSP jau ieskandina trauksmes zvanu par katastrofālu importa pieaugumu: «2012. gada janvārī–martā bija vērojama ārējās tirdzniecības bilances pasliktināšanās, samazinoties eksporta īpatsvaram kopējā ārējās tirdzniecības apjomā līdz 43,5%.» Latvijas 1. ceturksnī palielinājās par 172,9 miljoniem latu jeb 13,0%, bet importa apjoms pieauga par 293,9 miljoniem latu jeb 17,7%. Ārējās tirdzniecības deficīts šā gada pirmajā ceturksnī sasniedza 450 miljonus latu. Tik lielam importa pieaugumam, apsteidzot eksporta pieaugumu, šogad ir jāatstāj vēl negatīvāks iespaids IKP pieaugumā nekā pērn. Ārējai tirdzniecībai uz šā gada pirmo ceturksni būtu IKP pieaugums jāietekmē ar mīnus 6,5 procentpunktiem. Tas nozīmē, ka, lai IKP kopumā augtu par 6,8%, iekšējam patēriņam kopā ar bruto kapitāla veidošanu ir jāaug par skaitli, kas būtiski lielāks par 7% pret pagājušo gadu.
Secinājumi nav glaimojoši Dombrovska kursam.
Gan 2011., gan 2012. gada Latvijas ekonomisko izaugsmi nenodrošina patēriņa pieaugums, bet gan ieguldījumi kapitālā, kas, visticamāk, rodas akumulējot kapitālā jau esošo aktīvu (nekustamo īpašumu u. c.) cenas palielinājumu. 2011. un 2012. gadā norisinās grāmatvedības IKP pieaugums. Tāpēc Latvija ir Eiropas čempions izaugsmē, bet iedzīvotāji šo izaugsmi makos nav sajutuši. Latvijas IKP aug grāmatvedības pārskatos, bez liela seguma reālajā ekonomikā.
Taču šis grāmatvedības triks ar IKP ļauj pūst miglu acīs par Latvijas gatavību eirozonai un, lai tehniski izpildītu Māstrihtas kritērijus, ļauj valdībai īstenot vērienīgāko nodokļu samazinājumu kopš 2008. gada.
Rādīt reklāmu
