Portāla Gudriem.lv veiktās aptaujas dati liecina, ka 96% respondentu ekonomē uz kādu no sev nepieciešamajām precēm. Visbiežāk tiek ekonomēts uz atpūtas rēķina (19,1%), ceļojumiem (16,2%), kā arī apģērba un apavu iegādes (13,1%). Katrs trešais respondents uzskata, ka, saņemot par 200 – 300 Ls lielāku mēnešalgu, viņiem nebūtu nepieciešams ekonomēt uz sev nepieciešamajiem produktiem vai pakalpojumiem. Turklāt, novērtējot šī gada perspektīvas, 52,7% respondentu uzskata, ka viņu materiālais stāvoklis uzlabosies.
Kāds Latvijas ģimenēm bijis pagājušais gads? Uz ko nācies visvairāk ekonomēt un kas tiek sagaidīts no 2013. gada? Tieši šīm tēmām tika veltīta portāla janvāra iedzīvotāju aptauja (aptaujā piedalījās 696 respondenti).
Aptaujas dati rāda, ka gada laikā ievērojami samazinājies to respondentu skaits, kuri visvairāk taupa pārtikas un pirmās nepieciešamības preču iegādei. 2011. gada aptaujas rezultāti liecināja, ka 15,6% respondentu ir spiesti taupīt(izvēloties lētāko preci), iegādājoties pārtiku. Pēc gada, skaits ir sarucis līdz 9,2%. Šobrīd iedzīvotāji visvairāk taupa atpūtai paredzētos līdzekļus(19,1%), izvēlas lētākus ceļojumus (16,2%) un cenšas ietaupīt, iegādājoties apģērbu un apavus (13,1%). Vismazāk iedzīvotāji taupa izglītībai (4,2%) un iegādājoties dāvanas draugiem vai radiem (7,8%). Tikai 1,6% respondentu atzina, ka viņiem nav nācies atteikties no sev nepieciešamajām lietām.
Komentējot aptaujas rezultātus, Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use-Cimmermane paskaidroja, ka pagājušais gads, salīdzinājumā ar diviem iepriekšējiem gadiem, lielākajai daļai iedzīvotāju ir nesis zināmu stabilitāti finanšu ziņā. „2010. un 2011. gadā, sakarā ar nodokļu palielināšanos, vidējais ģimenes budžets samazinājās par 4 – 6%. Arī 2012.gadā mēs nenovērojām būtisku lēcienu ienākumu augšanā. Swedbank Privātpersonu finanšu institūta pētījuma dati liecina, ka tikai 6% iedzīvotāju apstiprināja jūtam naudas pieaugumu savos maciņos pēc pievienotās vērtības nodokļa samazināšanās iepriekšējā vasarā. 56% respondentu apgalvoja, ka jutuši degvielas un 50% - apkures cenu pieauguma ietekmi.”
Visizplatītākais viedoklis respondentu vidū (32,5%) bija šāds: lai pietiktu visam nepieciešamajam, ikmēneša algai būtu jāpalielinās par 200 – 300 Ls. Katrs piektais jeb 22,3% atbildēja, ka viņus apmierinātu ikmēneša algas pieaugums par 100 – 200 latiem, 16,8% vēlētos 300 – 400 Ls lielu algas pielikumu, bet 19,2% minēja summas, kuras pārsniedza 400 Ls. Uz jautājumu: „Ko Jūs darītu, ja jums pietrūktu naudas līdz nākamajai algai?”, 46% respondentu sniedza atbildi, ka censtos dzīvot pēc iespējas taupīgāk. 17,6% aizņemtos no draugiem vai radiniekiem, 16,9% steidzami meklētu iespēju piepelnīties. Lai aizņemtos nelielu naudas summu, ātrās kreditēšanas uzņēmumos vērstos 14,2%.
„Mūsu dati liecina par to, ka 2013.gadā divas trešdaļas iedzīvotāju papildus pamatdarbam meklēs iespējas piepelnīties,” apgalvo Ieva Use-Cimmermane. „Visbiežāk iedzīvotāji domā par pārmaksāto nodokļu atmaksas iespēju, 17% sagaida prēmijas vai piemaksu pie pamatdarba algas un 14% meklēs papildus peļņas iespējas citos darbos. ”
Uz portāla Gudriem.lv uzdoto jautājumu – vai Jūsu finanšu stāvoklis 2013.gadā uzlabosies, 52,7% respondentu atbildēja apstiprinoši. 19,2% tic, ka tā notiks, bet 28,1% atzina, ka to ir grūti prognozēt. 40,4% ir pārliecināti, ka materiālā stāvokļa uzlabošanās ir atkarīga tikai no viņiem pašiem, 22,3% uzskata, ka tas atkarīgs no Latvijas ekonomiskā stāvokļa, 14,7% apgalvo, ka tas atkarīgs no situācijas nozarē, kurā viņi strādā un 7,9% uzskata, ka tas atkarīgs no planētu stāvokļa.
Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use-Cimmermane uzskata, ka šis gads mājsaimniecību budžetos ienesīs dažus pozitīvus aspektus nodokļu samazināšanās un algu pieauguma ziņā. „Pēc mūsu aprēķiniem, ģimenei ar vidējiem ienākumiem, budžeta pieauguma apjoms var sasniegt vidēji 100 Ls. Arī ģimenēm ar maziem bērniem palielināsies ienākumi, tomēr sabiedrībā saglabāsies piesardzības pozīcija. Pēc mūsu aptaujas datiem, 72% iedzīvotāju satraucas par pārtikas preču cenu pieaugumu, 56% - par dzīves vietas uzturēšanas sadārdzināšanos un 44% par transporta izmaksu pieaugumu.”
Rādīt reklāmu
