|
Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi sākotnējo piedāvājumu grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā (turpmāk – ETL), ar kuriem paredzēts paplašināt iespējas elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem pašpatēriņam. Sagatavotie grozījumi ETL ir nodoti sabiedriskajai apspriešanai, tādēļ aicinām ieinteresētās puses iesaistīties normatīvā regulējuma izstrādes procesā, līdz š.g. 2.aprīlim sniedzot rakstiski savu viedokli Ekonomikas ministrijai uz e-pastu: pasts@em.gov.lv.
Latvijas Vēja enerģijas asociācija (VEA) ir nolēmusi izstāties no “Latvijas atjaunojamās enerģijas federācijas” (LAEF), lai turpmāk neatkarīgi veicinātu tirgus principos balstītu atjaunojamās enerģijas nozares attīstību.
Ar skaļām ovācijām Saeimas deputāti 10. janvāra sēdē sveica nule apstiprināto aicinājumu Ekonomikas ministrijai izstrādāt tiesību aktus obligātās iepirkumu komponentes atcelšanai no 31. marta. Protams, nekas tāds nav noticis, taču tikai tagad Jaunās konservatīvās partijas deputāts Sandis Riekstiņš skaļi pateicis to, ko visi deputāti jau zināja, spiežot balsošanas pogas – šis balsojums bija farss.
Kaut gan Saeimas lēmums Par obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu tiek tulkots kā OIK shēmas beigas, patiesībā 31. martā nenotiks pilnīgi nekas. Parlaments pēc būtības tikai pabakstījis Ekonomikas ministriju izstrādāt OIK atcelšanai nepieciešamos tiesību aktus, ko ministrija ar nemainīgi vājām sekmēm izliekas darām jau vairākus gadus.
Ekonomikas ministrija iesniegusi valdībā ziņojumu par risinājumiem attiecībā uz turpmāku elektroenerģijas ražotāju atbalstu. Ministrija piedāvā īstenot vairākus pasākumus, lai trīs gadu laikā (ar 2022. gada 1. janvāri) atceltu esošo elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmu.
Atcelta kārtējā obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atļauja – šoreiz SIA “NOPA LTD” AER koģenerācijas elektrostacijai Ilūkstes novadā, informē Ekonomikas ministrija.
2018. gada oktobrī rūpniecības produkcijas apjoms bija par 1.9% zemāks nekā pirms gada. Apjoma kritumu ietekmēja samazinājums elektroenerģijas un gāzes apgādē (-18%). Jāpieņem šī sektora svārstīgums, kas atstās iespaidu uz kopējiem rādītājiem arī turpmākajos mēnešos.
2018. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 4,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 7,8 miljardi eiro.
2018. gada oktobrī salīdzinājumā ar septembri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis samazinājās par 0,5%, savukārt eksportētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 0,7%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis pieauga par 0,3%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm - par 0,9%.
Lai gan varētu šķist, ka izaugsme ir viens no uzņēmuma dabiskajiem dzīves cikliem, nereti uzņēmumiem praksē to grūti gan prognozēt, gan sasniegt, it īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Katram uzņēmumam ir savs dzīvesstāsts, tirgus specifika, attīstības temps un iespējas, kuru dēļ attīstības posms var šķist nepārvarams vai krietni ieilgt. Lai iecerētos attīstības plānus būtu vieglāk īstenot, Finanšu nozares asociācijas eksperti iesaka četras stratēģijas, kuras, iedzīvinot uzņēmuma darbībā, uzņēmuma izaugsme varētu būt vieglāk sasniedzama.
Vēl pirms dažiem gadu desmitiem zaļais dzīvesveids drīzāk bija elitāra modes tendence, un ar to galvenokārt lepojās cilvēki, kuri vēlējās būt atšķirīgi no iedzīvotāju vairākuma. Taču sabiedrība pastāvīgi kļūst izglītotāka un zinošāka, tās noskaņojums pakāpeniski mainās, par vides aizsardzību un zaļā dzīvesveida priekšrocībām daudz tiek runāts un rakstīts, un pašlaik vismaz attīstītajās zemēs cilvēki aizvien biežāk zaļo politiku atzīst par nepieciešamu un vēlamu.
Var viegli iedomāties tieksmi patērēt pēc iespējas vairāk gandrīz jebkādu preču vai pakalpojumu: mūsdienu patērētāju sabiedrībā tā var būt gan modernākā un jaunākā mājokļa iekārta, gan ekstrēmas izklaides, labāks uzturs vai biežāk mainīts apģērbs. Taču grūtāk iedomāties (paš)mērķi patērēt vairāk enerģijas. Jo tas no patērētāja viedokļa drīzāk ir līdzeklis, nevis mērķis. Un līdzekļus, gluži kā savu fizisko spēku vai naudu, parasti tomēr taupām: ar minimālu to patēriņu cenšamies panākt vēlamo rezultātu, vai ar nemainīgu līdzekļu patēriņu – pēc iespējas augstāku rezultātu.
2018. gada septembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,42 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 5,1% vairāk nekā 2017. gada septembrī, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 1,0%, bet importa vērtība bija par 10,3% lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati. Septembrī Latvija eksportēja preces 1,03 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,38 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada septembri ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 45,4% līdz 42,8%.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome vakar, 6. novembrī, pieņēma lēmumu piemērot akciju sabiedrībai "Grindeks" soda naudu 10 000 eiro apmērā par Finanšu instrumentu tirgus likuma prasību pārkāpumu.
Apstrādes rūpniecība 3. ceturksnī saglabājusi līdzīgus izaugsmes tempus kā 2. ceturksnī. Kopumā uz pērnā gada straujā kāpuma fona varēja cerēt uz dinamiskāku nozares izaugsmi.
|
|