|
|
2020. gadā Latvijā saskaitīti 69 tūkstoši ekonomiski aktīvo lauku saimniecību, kas apsaimniekoja 1,96 miljonus hektāru (ha) lauksaimniecībā izmantojamās zemes. 10 gadu laikā lauku saimniecību skaits samazinājies par 14,4 tūkstošiem jeb 17,2 %, bet kopējā apsaimniekotā lauksaimniecības zemes platība pieaugusi par 163,7 tūkstošiem ha jeb 9,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2020. gada lauksaimniecības skaitīšanas provizoriskie rezultāti.
Valdība ceturtdien, 1. aprīlī, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos par valsts un ES atbalstu investīciju veicināšanai lauksaimniecībā, paredzot atbalstu daļējai kredītprocentu dzēšanai, zinātniskajiem pētījumiem un lauksaimniecības produkcijas popularizēšanas pasākumu digitalizācijai.
Zemkopības ministrija tuvākajā laikā plāno rosināt grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kas paredz izslēgt prasību juridiskas personas pārstāvjiem iesniegt valsts valodas zināšanas apliecinošu dokumentu un ES dalībvalsts pilsoņa reģistrācijas apliecību. Šāda norma likumā tika iestrādāta pirms trim gadiem, lai vismaz kaut kādā veidā ierobežotu ārzemnieku iespējas pirkt lauksaimniecības zemi Latvijā.
Pēdējo nedēļu laikā, kad norit aktīva labības kulšanas sezona, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņem krietni vairāk izsaukumu, kas saistīti ar degošu tehniku un labības laukiem, informēja VUGD pārstāve Inta Palkavniece.
Satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) pieļāvums autoceļu remontu finansēšanas nolūkā palielināt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, satraucis ne tikai sabiedrību un uzņēmumus, bet arī lauksaimniekus. Vairākās lauksaimniecības nozarēs degvielas izmaksas ir no svarīgākajām pašizmaksā. Zemkopības ministrija uzskata, ka akcīzes nodokļa celšana negatīvi ietekmētu lauksaimniecības nozari – akcīzes nodokļa paaugstināšana ne tikai palielinātu finansiālo slogu lauksaimniecības nozarē strādājošajiem, bet arī negatīvi ietekmētu Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju.
Visaugstākā graudaugu ražība novados pērn bija Dobeles novadā. Vidēji Latvijā 2017. gadā no viena hektāra nokūla 38,3 centnerus graudaugu, bet Dobeles novadā gandrīz divreiz vairāk – 64,9 centnerus no hektāra (relatīvā robežkļūda 1,6%), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) eksperimentālās statistikas dati.
Latvija šobrīd ir pirmā no Baltijas valstīm, kas daļai pārtikas produktu – šajā gadījumā augļiem un dārzeņiem – ieviesusi samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi. Pozitīvie ieguvumi, ko devusi šī iniciatīva, vieš cerības, ka nākotnē samazināto PVN likmi varētu piemērot arī citiem pārtikas produktiem, piemēram, maizei, pienam, gaļai.
Ņemot vērā, ka ilgstošā sausuma izraisītās sekas lauksaimniecībā atzītas par valsts mēroga dabas katastrofu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) varēs sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku nodokļu maksājumus lauksaimniekiem, kurus Zemkopības ministrijas deleģētā SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” būs atzinusi par valsts mēroga dabas katastrofā cietušajām personām lauksaimniecībā.
Latvijas lauksaimnieki kopā ar Lietuvas, Igaunijas un Polijas zemniekiem 18. oktobrī Briselē plāno protestēt pret nevienlīdzīgiem tiešmaksājumiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu starpā. Šāda iespēja tika pārrunāta vakar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sapulcē.
Pagājušā gada rudens un šā gada sliktie laika apstākļi Latvijas lauksaimniekiem ir radījuši aptuveni 400 miljonu eiro lielus zaudējumus. Situāciju nav glābusi arī sējumu un stādījumu apdrošināšana, jo pret sausuma radītām sekām Latvijā pagaidām neapdrošina, ziņo NRA.lv.
Ilgstošais karstums un sausums Latvijas lauksaimniekiem radījis teju 359 miljonu eiro lielus zaudējumos, liecina provizoriskās aplēses.
Ilgstošā sausuma rezultātā graudu raža Latvijā būs aptuveni par 30% mazāka nekā pagājušajā gadā, Latvijas Radio atzinis Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālists Oskars Balodis.
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” vēstīja par iespējamu cenu pieaugumu vistas gaļai un olām, jo to ražošanā tiek izmantoti graudi, kuriem sausuma dēļ šovasar ir bijusi slikta raža.
Šīs vasaras lielais karstums un sausums ir ietekmējis arī zaļbarības ražu, un lopkopji daudzviet Latvijā jau ķērušies klāt skābbarības ziemas krājumiem. Šī iemesla dēļ lopbarības trūkuma krīze vēl vairāk varētu saasināties ziemā, kas nozīmē, ka daudzas saimniecības var ciest vairāku tūkstošu eiro lielus zaudējumus, svētdien vēsta “LNT ziņas”.
Āfrikas cūku mēra (ĀCM) skartajā Saldus novada SIA “Druvas Unguri” līdz šim likvidētas 2365 cūkas, informēja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāve Ilze Meistere.
|
|
Rādīt reklāmu
