16. aprīlis, Piektdiena
Vārda dienas: Alfs, Mintauts
Sākuma lapa » Makroekonomika
Makroekonomika
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Lai arī valsts šogad masu medijiem ir piešķīrusi 3,7 miljonus eiro  Covid-19 seku mazināšanai un nepilnus 1,7 miljonus kā ikgadējo atbalstu, tomēr tas nekompensē reklāmas ienākumu ikgadējo samazināšanos, turklāt Covid-19 situāciju ir vēl vairāk saasinājis. Līdz ar to katru gadu cieš tieši investīcijas oriģinālsaturā, ko mediji veido Latvijā, bet īpaši apdraudēts ir latviešu valodā veidots saturs.



Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Valdība ceturtdien, 1. aprīlī, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos par valsts un ES atbalstu investīciju veicināšanai lauksaimniecībā, paredzot atbalstu daļējai kredītprocentu dzēšanai, zinātniskajiem pētījumiem un lauksaimniecības produkcijas popularizēšanas pasākumu digitalizācijai. 
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Valsts prezidents Egils Levits šodien tiešsaistē tikās ar Latvijas Bankas (LB) prezidentu Mārtiņu Kazāku, pārrunājot Latvijas makroekonomiskās prognozes, Eiropas Savienības (ES) atbalsta līdzekļu gudru ieguldījumu nepieciešamību un Latvijas Bankas darbu valsts ilgtspējas laukā.


Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2021. gada februārī, salīdzinot ar janvāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,4%. Precēm tas pieauga par 0,6%, bet pakalpojumiem samazinājās par 0,1 procentu.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2021. gada februārī bija par 0,4% augstāks nekā janvārī, tomēr salīdzinājumā ar pērnā gada februāri patēriņa cenas bija zemākas par 0,2%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tādējādi deflācija Latvijā fiksēta septīto mēnesi pēc kārtas un patēriņa cenu ietekmējošie faktori praktiski neizmainījās kopš pandēmijas sākuma. Deflācija ir saistīta ar energoresursu cenu kritumu un cenu samazinājumu tajos pakalpojumos, kuri visbūtiskāk cieta no pandēmijas, proti, aviopārvadājumi un izmitināšanas pakalpojumi. Atšķirībā no pērnā gada patēriņa cenu ietekmējošiem faktoriem korekcijas cenu izmaiņās šā gada februārī ieviesa pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kritums par 0,5% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

2021. gada janvārī, salīdzinot ar 2020. gada janvāri, mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 8,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri koriģētie dati salīdzināmajās cenās. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 0,6 %, nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, – par 23,4 %, bet autodegvielas – palielinājās par 14,8 %.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati liecina, ka 2020. gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājās par 3,6 % salīdzinājumā ar 2019. gadu. IKP faktiskajās cenās pērn bija 29,3 miljardi eiro.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati par patēriņa cenu izmaiņām apstiprina, ka Latvijā cenu dinamiku turpina noteikt Covid-19 pandēmijas izraisītās sekas. Patēriņa cenas 2021. gada janvārī samazinājās par 0,5% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. Tādējādi ir saglabājusies iepriekšējā gada nogales tendence, kad Latvijā bija fiksēta deflācija.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati par ražošanas apjomiem pērnā gada decembrī liecina, ka gada nogalē rūpniecībā tika reģistrēts spēcīgs izlaides pieaugums – salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri ražošanas apjomi rūpniecībā palielinājušies par 4,7%. To veicināja gan apstrādes rūpniecība, kur decembrī reģistrēta spēcīgākā izaugsme pērnā gada laikā (+5,1%), gan ieguves rūpniecība (+15,2%), kur straujš izlaides kāpums bija vērojams jau kopš pagājušā gada vidus. Turklāt decembrī mazinājās enerģētikas sektora negatīvais devums rūpniecības kopējos rezultātos, jo elektroenerģija un gāzes apgāde gada griezumā samazinājās vien par 0,6% salīdzinājumā ar divciparu skaitļos mērāmiem sarukumiem pēdējos piecos mēnešos.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2020. gada ceturtajā ceturksnī, neskatoties uz Covid-19 straujo izplatību un slimības apturēšanai noteiktajiem drošības pasākumiem, salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni palielinājies par 1,1% pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem. Līdz ar šādu pieaugumu gada griezumā ekonomikas lejupslīde ceturtajā ceturksnī veidojusi vairs tikai 1,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes IKP ātrā novērtējuma dati.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Atkopusies no pandēmijas radītajām sekām, ekonomika piedzīvos strauju izaugsmi, un jaunas investīcijas varētu iezīmēt pagrieziena punktu cīņā ar klimata pārmaiņām, liecina PricewaterhouseCoopers (PwC) sagatavotais izdevums “Global Economy Watch for 2021 – From Great Lockdown to Great Rebound”, kurā publicētas prognozes 2021. gadam saistībā ar visaptverošu ekonomikas, prasmju un sabiedrības pārkārtošanu.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Veselības ministrija novirzīs 3 miljonus eiro papildu ārstniecības personāla piesaistei Rīgā - stacionāriem, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (turpmāk – NMPD) un ģimenes ārstu praksēm.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Mājsaimniecībām vidējā svērtā dabasgāzes cena pērn 3. ceturksnī samazinājās līdz 15,17 EUR/MWh, bet juridiskajiem lietotājiem – līdz 12,99 EUR/MWh, sasniedzot rekordzemu cenas līmeni kopš dabasgāzes tirgus atvēršanas. Kopumā, salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, tā samazinājusies par aptuveni 30%.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

2021. gada 1. janvārī līdzšinējo vairāk nekā 40 nodokļu kontu vietā visus Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētos iekšzemes nodokļus1 var maksāt vienā kontā, turklāt to var izdarīt, aizpildot tikai vienu maksājuma uzdevumu. Tas ievērojami mazina iespēju kļūdas dēļ ieskaitīt nodokļu maksājumu tam neatbilstošā kontā.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

2020. gads Latvijas un pasaules ekonomikā un prognozes 2021. gadam
 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats