22. septembris, Trešdiena
Vārda dienas: Maigurs, Mārica, Māris
Sākuma lapa » Makroekonomika
Makroekonomika
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Pandēmijas ietekme uz saimnieciskajiem procesiem ir vājinājusies, tomēr turpmāko mēnešu laikā tā atkal pieaugs, un negatīvo ietekmi pastiprinās elektrības un gāzes cenu kāpums, liecina jaunākais Luminor Baltijas un Latvijas ekonomikas apskats. Taču, pateicoties eksporta nozaru attīstībai un investīciju pieplūdumam, nākamā gada prognozes joprojām ir iepriecinošas, turklāt strauja izaugsme turpināsies arī 2023. un nākamajos gados.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem būvniecības izmaksas Latvijā kopš 2000. gada ir dubultojušās, taču īpaši strauja inflācija piedzīvota Covid-19 pandēmijas otrā gada laikā – šogad vien izmaksas augušas par aptuveni piekto daļu un turpina pieaugt. Šobrīd ir daudz neskaidrību par to, cik ilgi būvniecības darbi turpinās sadārdzināties.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes veikto iekšzemes kopprodukta (IKP) ātro novērtējumu 2021.gada 2.ceturksnī IKP bija par 10,3% lielāks nekā pirms gada. Ražojošās nozarēs apjomi 2.ceturksnī bija par 6,7% lielāki nekā pirms gada, savukārt pakalpojumu nozarēs izaugsme bija straujāka – par 11,3 procentiem.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

No 17. līdz 18. jūnijam Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietniece finanšu politikas jautājumos Līga Kļaviņa un Finanšu ministrijas pārstāvji piedalīsies Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) valdes sēdē, Eirogrupas un Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē, kas norisināsies Luksemburgā.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Eiropas Savienības (ES) fondu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" ietvaros būs iespēja izmantot Eiropas Komisijas (EK) papildus piedāvāto tā dēvēto REACT-EU finansējumu pandēmijas krīzes seku mazināšanai.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Šī gada pirmajos mēnešos novērota palielināta iedzīvotāju interese par patēriņa kredīta aizdevumiem, lai segtu dažādus ar ārstniecību saistītus izdevumus, liecina Luminor bankas informācija. Vidējā aizdevuma summa šiem mērķiem sasniedz 4000 eiro. 
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Jaunākais Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) pētījums “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs” tiks prezentēts 16. jūnijā, kad norisināsies jau vienpadsmitā pēc kārtas Ēnu ekonomikas konference. 
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Lai arī valsts šogad masu medijiem ir piešķīrusi 3,7 miljonus eiro  Covid-19 seku mazināšanai un nepilnus 1,7 miljonus kā ikgadējo atbalstu, tomēr tas nekompensē reklāmas ienākumu ikgadējo samazināšanos, turklāt Covid-19 situāciju ir vēl vairāk saasinājis. Līdz ar to katru gadu cieš tieši investīcijas oriģinālsaturā, ko mediji veido Latvijā, bet īpaši apdraudēts ir latviešu valodā veidots saturs.



Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Valdība ceturtdien, 1. aprīlī, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos par valsts un ES atbalstu investīciju veicināšanai lauksaimniecībā, paredzot atbalstu daļējai kredītprocentu dzēšanai, zinātniskajiem pētījumiem un lauksaimniecības produkcijas popularizēšanas pasākumu digitalizācijai. 
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Valsts prezidents Egils Levits šodien tiešsaistē tikās ar Latvijas Bankas (LB) prezidentu Mārtiņu Kazāku, pārrunājot Latvijas makroekonomiskās prognozes, Eiropas Savienības (ES) atbalsta līdzekļu gudru ieguldījumu nepieciešamību un Latvijas Bankas darbu valsts ilgtspējas laukā.


Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2021. gada februārī, salīdzinot ar janvāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,4%. Precēm tas pieauga par 0,6%, bet pakalpojumiem samazinājās par 0,1 procentu.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2021. gada februārī bija par 0,4% augstāks nekā janvārī, tomēr salīdzinājumā ar pērnā gada februāri patēriņa cenas bija zemākas par 0,2%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tādējādi deflācija Latvijā fiksēta septīto mēnesi pēc kārtas un patēriņa cenu ietekmējošie faktori praktiski neizmainījās kopš pandēmijas sākuma. Deflācija ir saistīta ar energoresursu cenu kritumu un cenu samazinājumu tajos pakalpojumos, kuri visbūtiskāk cieta no pandēmijas, proti, aviopārvadājumi un izmitināšanas pakalpojumi. Atšķirībā no pērnā gada patēriņa cenu ietekmējošiem faktoriem korekcijas cenu izmaiņās šā gada februārī ieviesa pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kritums par 0,5% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

2021. gada janvārī, salīdzinot ar 2020. gada janvāri, mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 8,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri koriģētie dati salīdzināmajās cenās. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 0,6 %, nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, – par 23,4 %, bet autodegvielas – palielinājās par 14,8 %.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati liecina, ka 2020. gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājās par 3,6 % salīdzinājumā ar 2019. gadu. IKP faktiskajās cenās pērn bija 29,3 miljardi eiro.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati par patēriņa cenu izmaiņām apstiprina, ka Latvijā cenu dinamiku turpina noteikt Covid-19 pandēmijas izraisītās sekas. Patēriņa cenas 2021. gada janvārī samazinājās par 0,5% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. Tādējādi ir saglabājusies iepriekšējā gada nogales tendence, kad Latvijā bija fiksēta deflācija.
 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats