Prokurors Juris Juriss melo sabiedrībai arī par to, ka advokāts Krastiņš “vairākkārtīgi debatē par vienu un to pašu faktu vai arī debatē par tādiem apstākļiem, kam nav vispār saistības ar konkrēto lietu,- tātad vilcina.” Juris Juriss jau kopš aizstāvamās puses debašu sākuma advokātam neļāva izklāstīt to aizstāvības runu, kādu advokāts Krastiņš bija iecerējis un uzskatīja par pareizu tiesas prāvā. Pret advokātu Krastiņu visas iepriekšējās nedēļas garumā bija izvērsts morāls spiediens un psiholoģisks terors – viņš tika vairākkārt pārtraukts, pamācīts, kas, par ko un cik lielā apjomā jārunā t.s. debašu runā, tādējādi prokuroram rupji iejaucoties advokāta profesionālajā darbībā. Nožēlojami, ka arī tiesa demonstrēja absolūti vienaldzīgu attieksmi pret notiekošo un ignorēja advokāta argumentus. Ja prokuroru un viņu pavadā arī tiesas morālais terors pret maniem aizstāvjiem turpināsies, tad tiks sasniegts acīmredzami vēlamais rezultāts, ka man būs grūti atrast advokātu savai aizstāvībai un nāksies vien to darīt pašam. Par tiesu darbības principiem, tādiem kā līdztiesības, sacīkstes, patiesības, tiesības uz aizstāvību u.c., šajā tiesvedības procesā izteikties vairs nav vērts, jo tie man ir liegti, lai gan Latvija ir EP, ES, NATO, OECD u.c. starptautisku alianšu dalībvalsts. Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātas cilvēka pamattiesības garantē, ka valsts atzīst un aizsargā tās saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem. Diemžēl jāatzīst, ka reāli darbībā tā ir tikai fikcija, kā savulaik PSRS. Nekas nav mainījies.