Kā liecina Swedbank veiktās aptaujas dati, iedzīvotāju viedoklis par pēdējā laikā piedzīvoto nekustamā īpašuma tirgus attīstību ir neviennozīmīgs. Piektdaļa uzskata, ka tirgus drīzāk stagnē, kamēr tikpat liela daļa ir pretējās domās un uzskata, ka tirgus attīstās ļoti strauji un vērojama tā pārkaršana. Savukārt nepilna piektdaļa (17%) uzskata, ka nekustamā īpašuma tirgus attīstās stabili un saprātīgos tempos. Kopumā, pēc iedzīvotāju domām, nekustamā īpašuma tirgu šobrīd raksturo cenu kāpums atsevišķos segmentos (29%) un kvalitatīva piedāvājuma trūkums reģionos (27%). Tai pat laikā ik gadu pieaug iedzīvotāju vēlme iegādāties sev mājokli un tuvāko divu gadu laikā šādu domu apsver 15% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju.

Bēdīgi slavenā Marijas ielas grausta īpašnieki ir ignorējuši Rīgas domes prasības sakārtot īpašumu Rīgas centrā – Marijas ielā 6. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde arī nav spējusi ietekmēt abus īpašniekus, jo pašreizējie likumi, lai arī ļauj atsavināt īpašumu, bet ar nosacījumiem, un, protams, tā ir arī nauda. Ko līdz īpašums, ja to nevarēs atjaunot un uzturēt, raksta NRA.lv.

Padomju laika dzīvokļu cenas Rīgā nespēj turēt līdzi caurmēra tempam, kādā Latvijā sadārdzinās visas preces un pakalpojumi.

Tuvākā krīze Eiropā un pasaulē varētu būt saistīta ar nekustamo īpašumu tirgu un hipotekāro kreditēšanu, pieļāvis Eiropas Centrālās bankas (ECB) Uzraudzības valdes priekšsēdētājs Daniels Nuī.

Rīgas standartapbūves dzīvokļu cenu korekciju jūlijā par –29 eiro par kvadrātmetru nekustamo īpašumu tirdzniecības starpnieks Latio izskaidro nevis ar naudas aizplūšanu, bet ieplūšanu Latvijā kopumā un mājokļu tirgū tajā skaitā.

Dažviet Rīgā ir mājas ar joprojām saskatāmām uzlīmēm Occupy me (no angļu val. Okupē mani). Tādējādi tika iezīmētas tukšas, pamestas un neizmantotas ēkas, kurās uzņēmīgi cilvēki būtu gatavi ievākties un izveidot tur telpas, kurās varētu īstenot savas ieceres. Kaut uz laiku un ar nelieliem ieguldījumiem. Un aiziet prom, tiklīdz mājas īpašniekam šīs telpas vajadzēs pašam.

Dzīvojamo telpu īres likumprojekta ceļā ir likvidēti visi lielākie šķēršļi, un tas šodien tiek nodots izskatīšanai Ministru kabineta komitejas sēdē. Jaunajam likumam ir vairāki mērķi: saīsināt tiesvedību procesus, samazināt īres cenas, padarīt pieejamākus īres dzīvokļus, izskaust fiktīvus īres līgumus un pasargāt godīgus maksātājus īrniekus.