"Jūlija mēnesis ir izteikti sliktāks nekā iepriekšējie visi seši mēneši. Salīdzinot ar plānu šobrīd septiņos mēnešos ir mīnuss 35 miljoni," teica Pētersone, piebilstot, ka neraugoties uz kritumu, salīdzinājumā ar pērnā gada septiņiem mēnešiem nodokļu ieņēmumi šogad pieauguši par 4,5%.

Viņa atzīmē, ka ņemot vērā ģeopolitisko situācija, Latvijas tautsaimniecība šobrīd neattīstās tik strauji kā plānots, piebilstot, ka būtisku ietekmi atstājis ne tikai pārtikas embargo, bet arī nekorekti normatīvie akti, kas varētu radīt 20 miljonu eiro ieņēmumus budžetā.

Par piemēru viņa minēja grozījumus, kas attiecas uz informācijas saņemšanu no kredītiestādēm.

"Jūlija iztrūkums rada bažas ne tikai man, bet arī visiem politiķiem un valdībai, jo it sevišķi tāpēc, ka šobrīd notiek aktīvas sarunas par nākamā gada budžetu," sacīja Pētersone.

Viņa norādīja, ka neraugoties uz pretrunīgiem pētījumiem, Latvijā ēnu ekonomika tomēr samazinās.

Jau vēstīts, ka Finanšu ministrija informējusi, ka kopbudžeta izdevumu pieauguma temps šā gada sešos mēnešos bija straujāks nekā ieņēmumu pieauguma temps. Kopbudžeta izdevumi pirmajā pusgadā bija 4 368,6 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu pieauga par 281 miljonu eiro jeb 6,9%.

Lai gan kopbudžeta nodokļu ieņēmumi iekasēti vairāk salīdzinājumā ar pirmajiem sešiem mēnešiem gadu iepriekš, nodokļu ieņēmumu pusgada plāns nav izpildīts par 9,9 miljoniem eiro. Lielākā neizpilde 20,2 miljonu eiro apmērā vērojama ieņēmumos no pievienotās vērtības nodokļa (PVN).