Preses konferences laikā veselības ministre Anda Čakša par ieguldīto darbu un sadarbību pateicās valdībai, arodorganizācijām, veselības nozares profesionālajām organizācijām un visiem, kas iesaistījās nozares pilnveidošanā.

Atskatoties uz 2017.gadā paveikto nozarē, ministre iezīmēja pozitīvu izmaiņu – veselības nozares kļūšanu par patiesu valdības prioritāti, novirzot nākamgad veselības aprūpei papildu 194 miljonus eiro, kas tiks izmantota pacientiem ārstniecības nodrošināšanai un ārstniecības personu darba samaksas palielināšanai. Šis ir pirmais gads pēc krīzes, kas nav beigušās kvotas uz valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Tāpat jūtami – vidēji par 25% – ir samazinājušās gaidīšanas rindas uz ārstniecības pakalpojumu saņemšanu.

Iezīmējot 2018.gada plānus, pie būtiskākajām izmaiņām minama E-veselības ieviešana. Veselības ministre uzsvēra, ka e-veselības ieviešanas process nav bijis viegls, bet šobrīd praktiski visas ārstniecības iestādes, tajā skaitā ģimenes ārstu prakses (92%) ir noslēgušas līgumu par piekļuvi sistēmai. Ministre uzsvēra, ka atbalsta dienests nepieciešamības gadījumā individuāli apmeklēs ikvienu ārstniecības iestādi, novēršot iespējamās tehniskās problēmas.

Būtisks pagrieziena punkts ir Veselības aprūpes finansēšanas likuma pieņemšana un ar to saistītās sistēmas izmaiņas. 2018.gads uzskatāms par pārejas periodu, kura laikā darbosies līdzšinējā kārtība veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā. Savukārt 2019.gada valsts apmaksāto veselības aprūpi varēs saņemt apdrošinātās personas. Jau ziņots, ka no 2018.gada 1.janvāra valsts automātiski apdrošinās visus legālos darba ņēmējus un visas sociāli mazaizsargātās grupas*, kas saņems pilno valsts apmaksāto pakalpojumu grozu. Sistēmai varēs pievienoties ar īpaši atvieglotiem nosacījumiem. 2018.gadā – 1% no minimālās mēneša darba algas jeb 51,6 eiro gadā. Likums arī paredz, ka valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumu saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no apdrošināšanas statusa.

Preses konferences laikā klātesošie tika iepazīstināti ar nozarei piešķirtā finansējuma sadali. Vairāk kā puse jeb 52% no piešķirtajiem 194 miljoniem eiro tiks novirzīti tiešam pacientu ieguvumam – rindu mazināšanai uz ārstniecības pakalpojumu saņemšanu – 38%; kompensējamo zāļu apmaksai – 8%; iekārtu iegādei onkoloģisko un sirds un asinsvadu slimību pacientu ārstēšanai – 6%; citām iekārtām un remontiem – 0,5%. Darba samaksas palielinājumam ārstniecības personām tiks novirzīti 48% no papildu piešķirtā finansējuma.