Regulators paskaidroja, ka lēmums ir balstīts uz mēģinājumu palielināt aizliegto produktu importu caur Kazahstānu uz Krieviju, kā arī uz tādu pārtikas produktu importu, kuriem nav spēkā fitosanitāros sertifikātu.

Dienests paziņoja, ka 2017. gada novembrī reģistrējis vairākus mēģinājumus nelegāli ievest ābolus, kas šķietami audzēti Serbijā. Serbijas iestādes gan neapstiprināja ābolu fitosanitāros sertifikātus, bet Kazahstāna, atsaucoties uz oficiāliem datiem, vispār nav importējušas nevienu ābolu no Serbijas 2017. gadā. Līdzīgas dokumentu krāpšanas gadījumi tika atklāti mēģinājumos importēt ābolus, kas Moldovas Republikā tika audzēti Krievijā caur Kazahstānu.

“Tādējādi “Rosselkhoznadzor” ir atklājis, ka Kazahstānas Republika nodarbojas ar augu izcelsmes falsifikāciju . Un tas nav vienīgais gadījums … Ņemot vērā Kazahstānas varas iestāžu neveiksmi veikt atbilstošus pasākumus, lai novērstu krāpšanu, dienests uzskata, ka tā ir spiesta aizliegt no Serbijas vai Moldovas ievesto augļu un dārzeņu importu no Kazahstānas “, sacīja Krievijas regulators.

“Rosselkhoznadzor” atgādināja, ka iepriekšējos gados līdzīgos apstākļos tai bija jāaizliedz importēt augļus un dārzeņus no trešajām valstīm, kas importēta savus produktus uz Krieviju caur Baltkrieviju. Saskaņā ar regulatora teikto, aizliegums palīdzēja gandrīz trīs reizes samazināt ievestos “sankcionētos” produktus.

Kā zināms, Krievija 2014. gada augustā aizliegusi importēt lauksaimniecības produktus, tostarp dārzeņus, no ES valstīm, Amerikas Savienotajām Valstīm, Kanādu, Austrāliju un Norvēģiju. Vēlāk saraksts tika paplašināts, iekļaujot vēl piecas valstis: Albānija, Melnkalne, Īrija, Lihtenšteina un Ukraina .

2017. gada jūlijā embargo tika pagarināts līdz 2018. gada 31. decembrim.