19. oktobris, Sestdiena
Vārda dienas: Drosma, Drosmis, Elīna
Sākuma lapa » Pārtika, veselīgs uzturs » Miltu izstrādājumi, olas un vistas gaļa kļūs dārgāka
Miltu izstrādājumi, olas un vistas gaļa kļūs dārgāka
Autors: Ilze Šteinfelde, NRA.lv / 1. oktobris 2018, 9:43
Bažas par jaunu pārtikas cenu kāpuma vilni ir pārspīlētas. Lielākajai daļai pārtikas produktu, pēc Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra prognozēm, cena nekāps. Piens, gaļa, kartupeļi, cukurs, visticamāk, noturēsies esošajā cenu līmenī, taču pircējiem jārēķinās, ka dārgāki varētu kļūt, piemēram, milti un to izstrādājumi, olas un vistu gaļa.


Graudaugu kopraža Latvijā šogad būs par 24% zemāka nekā pērn.

Kas lētāks, kas dārgāks

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe atzina, ka Latvijas lauksaimniekiem šis gads bijis ļoti, ļoti slikts. Visvairāk cietuši graudaugi, jo ražu ietekmēja gan pērnā gada rudens lietavas, kas neļāva iesēt ziemājus plānotā apjomā, gan šīs vasaras sausums. Graudaugu kopraža Latvijā šogad būs par 24% zemāka nekā pērn.

Arī citu valstu graudkopji šogad nevar lepoties ar izcili lielu graudu ražu. Pēc I. Gulbes aplēsēm, graudu raža pasaulē šogad samazināsies par 1,4 procentiem, savukārt to krājumi saruks par 11 procentiem. Ņemot vērā, ka pieprasījums pēc graudiem joprojām ir liels, to cenas kāpj. Piemēram, kviešu cenas ir par 10-30 procentiem augstākas nekā pērn. Tomēr, pēc I. Gulbes teiktā, tās nepārsniedz pēdējo desmit gadu vidējo līmeni. Šogad ir arī izteikts lopbarības trūkums, no kā cieš gan piena lopkopības saimniecības, gan putnkopība. Savukārt cūkkopības nozari joprojām vajā Āfrikas cūku mēris (ĀCM), kura turpmāka izplatība ir drauds visai nozarei.

Tomēr bažas, ka graudu cenu kāpums aizsāks jaunu pārtikas produktu cenu kāpuma vilni Latvijā, ir pārspīlētas. Pēc I. Gulbes prognozēm, vairumam pārtikas produktu cenu kāpums līdz šā gada beigām nav prognozējams.

I. Gulbe atzina, ka, visdrīzāk, dārgāki kļūs miltu izstrādājumi, putnu gaļa un olas, taču citiem pārtikas produktiem, piemēram, liellopu gaļai, cūkgaļai, piena produktiem, augļiem un dārzeņiem, cenas, visticamāk, nemainīsies.

Pēc viņas teiktā, nevienam no gaļas veidiem pasaulē cenas nav ievērojami mainījušās, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un šobrīd arī nekas neliecina, ka šai produkcijai tuvākā laikā būtu jāsadārdzinās. Tāpat I. Gulbe prognozēja, ka piena un piena produktu cenu līmenis, visticamāk, saglabāsies esošajā līmenī, jo to ražošana Eiropā pieaug. Vienīgais no piena produktiem, kas šā gada laikā ir sadārdzinājies, ir sviests, taču tā cena ir kāpusi arī citās Eiropas Savienības valstīs.

Savukārt cukurs gan Latvijā, gan citās ES valstīs kopš šā gada sākuma ir ievērojami palētinājies. Pēc Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra datiem, cukura cenas Latvijā ir samazinājušās par 30 procentiem. I. Gulbe uzskata, ka tuvākajā laikā nav gaidāms cenu kāpums šim pārtikas produktam, ja vien nemainīsies situācija pasaules tirgū. Cukura cena varētu celties, ja, piemēram, kāps naftas cenas. Tāpat kafijas cenas šobrīd ir salīdzinoši zemas, un arī tās sadārdzinājumu I. Gulbe pagaidām neprognozē.

Laba ziņa arī veselīga uztura piekritējiem - neraugoties uz sausumu, arī augļi un dārzeņi, visticamāk, nemaksās dārgāk.

Tajā pašā laikā pircējiem jārēķinās, ka nākotnē dārgāk varētu maksāt kakao, jo tā ražošana globālajā tirgū ir samazinājusies par 2 procentiem, kamēr patēriņš pieaudzis par 4 procentiem. Taču, ja kakao cenas kāps, tas notiks visā pasaulē, ne tikai Latvijā.

PVN samazināšana atmaksājusies

Starp Baltijas valstīm šobrīd vienīgi Latvijā daļai augļu un dārzeņu kopš 1. janvāra tiek piemērota samazināta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme 5 procentu apmērā. Lietuvā un Igaunijā par kartupeļiem, burkāniem, kāpostiem, āboliem un citiem produktiem pircējam jāsamaksā attiecīgi 21 procents (Lietuvā) vai 20 procenti (Igaunijā) PVN.

I. Gulbe pozitīvi vērtē samazinātās PVN likmes ieviešanu Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem, jo ieguvēji ir visi - gan pircēji (zemākas cenas veikalā), gan valsts budžets (lielāki nodokļu ieņēmumi), gan ražotāji (lielāki apgrozāmie līdzekļi, mazāka ēnu ekonomika).

«PVN ieņēmumi no augļiem un dārzeņiem valsts budžetā ir pieauguši, līdz ar to valsts nezaudē. Arī PVN maksātāju skaits ir pieaudzis. Tāpat augļu un dārzeņu cenas veikalos ir samazinājušās,» uzsvēra I. Gulbe. Viņa ir pārliecināta, ka samazinātā PVN likme būtu jāievieš arī citiem pārtikas produktiem.

Atšķirības Baltijā

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs ik gadu seko līdzi pārtikas cenu izmaiņām ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā. Izanalizējot jaunākos pārtikas cenu datus, I. Gulbe secina, ka vairāki pārtikas produkti Latvijā ir dārgāki nekā Lietuvā un Igaunijā. Piemēram, Latvijā cukura kilograms maksāja 49 centus kilogramā, bet Lietuvā identiska zīmola un iepakojuma cukurs - 39 centus kilogramā. Tāpat kaimiņvalstī var nopirkt lētāku maizi. Piemēram, lētākā rudzu maize pētījuma veikšanas laikā Latvijā maksājusi 63 centus kilogramā, kukulis baltmaizes - 87 centus par kilogramu. Savukārt Lietuvā lētākā rupjmaize maksājusi 41 centu kilogramā, bet kukulis baltmaizes - 70 centus kilogramā.

I. Gulbe to skaidro ar to, ka Lietuvā vairāk ir tādu iedzīvotāju, kuriem ir jāskaita katrs cents, kamēr konkurence kaimiņvalstī ir daudz lielāka nekā Latvijā, īpaši pēc Lidl ienākšanas. Līdz ar to arī cenas pārtikai ir zemākas. Viņa Lietuvas veiklos redzējusi, kā cilvēki kartupeļus pērk 10 kilogramu maisos. Latvijā parasti iepirkumu ratos ieliek tikai pāris kilogramu kartupeļu. Tāpat vienā veikalā Lietuvā viņa redzējusi pārdošanā izliktus kartupeļus, no kuriem daļa jau bija sākusi bojāties, savukārt citā - vienā kastē sajauktas divas kartupeļu šķirnes. Latvijā šādas ainas netika redzētas.

Atšķirībā no Lietuvas, kur dārzeņu stendos bieži gozējas produkcija no Polijas, Latvijas veikalos lielākoties pārdod vietējo audzētāju sarūpēto produkciju. Viņa atcerējās, ka iepriekšējā reizē, apmeklējot Lietuvu un iegriežoties arī Lidl veikalā, redzējusi tajā speciāli izceltu stendu ar vietējo produkciju. Šajā reizē tajā pašā veikalā šāda stenda vairs nav bijis.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk
Jaunākie komentāri
Mediju apskats