Vairāk nekā 18 600 Latvijas iedzīvotāju portālā manabalss.lv ir parakstījuši iniciatīvu par nekustamā īpašuma atcelšanu vienīgajam īpašumam. Lai gan kopš iniciatīvas iesniegšanas brīža ir pagājis jau gads, tikai vakar valdības komiteja vērtēja šo iespēju, izskatot Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto ziņojumu. Diemžēl secinājums vienīgā mājokļa īpašniekiem bija negatīvs - nodokli vienīgajam īpašumam nevar atcelt.

Ministrija savu secinājumu par NĪN neatcelšanu vienīgajam īpašumam pamato ar nespēju definēt vienīgā īpašuma kritēriju tā, lai tas attiektos uz visiem nodokļa maksātājiem un vienlaikus nekalpotu kā iespēja izvairīties no nodokļiem, piemēram, katru no īpašumiem pārrakstot uz savu ģimenes locekli. Atsaucoties uz Pasaules bankas pētījumu par Latvijas nodokļu sistēmu, FM norāda, ka pastāv negatīva korelācija starp nekustamajiem īpašumiem un iedzīvotāju ienākumiem - iedzīvotājiem ar lieliem ienākumiem galvenokārt pieder nekustamais īpašums, savukārt iedzīvotāji ar maziem ienākumiem to īrē.

«Liela sabiedrības daļa dzīvo īrētos dzīvokļos, līdz ar to šiem cilvēkiem atbilstoši šim principam nevar piemērot nodokļa atbrīvojumu. Tā kā īpašums kādam kalpo par ienākuma avotu, tad šis īpašums, visticamāk, būs apliekams ar nodokli, bet nodoklis netieši caur īres maksu kā obligāts maksājums tiek pārcelts uz īrnieku. Savukārt persona, kura dzīvos, piemēram, vairākus miljonus vērtā savrupmājā, deklarējot to par vienīgo mājokli, piemēros šim īpašumam atbrīvojumu. Līdz ar to šāds princips jau sākotnēji ietver zināmu nevienlīdzību un neattaisno piemērošanas mērķi. Salīdzinot ar pašreizējo nodokļa regulējumu, no vienīgā mājokļa atbrīvošanas politikas iegūs personas, kuru īpašumā ir nekustamie īpašumi, bet zaudēs personas, kuras nekustamo īpašumu dzīvošanai īrē,» secina FM.

Latvijā pērn bija aptuveni 737 tūkstoši nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju, no kuriem aptuveni 587 tūkstošiem maksātāju jeb 80% pieder tikai viens šāds īpašums. Aptuveni 150 tūkstošiem maksātāju jeb 20% pieder vairāki īpašumi. «Ja šie nodokļu maksātāji veiks nodokļa optimizāciju, tad pašvaldības zaudēs būtisku ieņēmumu daļu,» raizējas FM.

SIA ZZ Dats sniegtā provizoriskā informācija liecina, ka vienīgā mājokļa principu varētu piemērot aptuveni 63% īpašumu no kopējā īpašumu skaita, kuros ir dzīvojamie objekti. «Savukārt pārējos 37% gadījumu šādas normas piemērošana būtu apgrūtināta, jo pārējos gadījumos nodokļa administratoriem būs jāveic rūpīga datu izvērtēšana. Tādēļ, lai pielāgotu dažādas datu sistēmas, var tikt zaudēts līdz 21 miljonam eiro. Tas ir būtisks ienākumu apjoms, kas tiek izlietots pašvaldību autonomo funkciju veikšanai. Prognozējams, ka atsevišķās pašvaldībās nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu samazinājums varētu būt ļoti būtisks, tajā pašā laikā nodokļu maksātāju ieguvums būtu ļoti nevienmērīgs (visvairāk iegūtu tie, kuriem pieder dārgāki īpašumi),» norāda FM.

Diemžēl FM neiedomājas, ka daudzām ģimenēm patiešām pieder tikai viens nekustamais īpašums, kas ir arī viņu mājvieta, un NĪN kāpums tiek uztverts kā mudinājums izvākties no mājām.

Saskaņā ar Eurostat sniegto informāciju iekasētā nekustamā īpašuma nodokļa apjoms Latvijā 2015. gadā bija 0,8% no IKP, kas ir lielākais starp Baltijas valstīm (salīdzinoši Igaunijā - 0,3%, Lietuvā - 0,3%), un 2,8% no kopējiem valsts nodokļu ieņēmumiem. Tomēr Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pārskatos tiek norādīts, ka, pēc starptautiskiem standartiem, Latvijā ir zems īpašuma nodokļu ieņēmumu līmenis. Tāpēc Latvijai būtu vēlams nodrošināt ieņēmumus, palielinot īpašuma un vides nodokļus.

Arī Māra Kučinska valdības deklarācijā ir plānots īstenot ilgtspējīgu nodokļu sistēmas izveidi, kas paredz vidēja termiņa periodā līdz 2020. gadam palielināt iekasēto nodokļu apmēru līdz trešdaļai no iekšzemes kopprodukta un nodokļu sloga pārnešanu no darbaspēka uz ienākumiem no kapitāla un kapitāla pieauguma, uz patēriņu, nekustamo īpašumu un dabas resursu izmantošanu. Tas faktiski nozīmē, ka nodokļa kopējos ieņēmumus plānots palielināt, nevis samazināt.

Nekustamā īpašuma nodoklis ir būtisks Latvijas pašvaldību ieņēmumu avots, 2015. gadā NĪN ieņēmumi pašvaldību kopējos ieņēmumos veidoja 8,7%. Savukārt kopā ar iepriekšējā gada parāda maksājumiem pārsniedz pašvaldību kopējo nekustamā īpašuma nodokļa prognozi par 31,9%.

Tā vietā, lai atceltu nodokli par vienīgo mājokli, FM rosina ierobežot vai samazināt kadastrālās vērtības atbilstības koeficientu nekustamā īpašuma tirgus cenām, kā arī palielinot pašvaldību rīcībā esošos instrumentus, balstoties uz to, ka pašvaldības vislabāk pārzina vietējo situāciju un nodokļa maksātāju vajadzības un iespējas.

NĪN pieaugumu var izraisīt divi iemesli, vai nu pašvaldība maina nodoklim piemērojamo likmi, vai arī kāpj kadastrālā vērtība. Neatkarīgā jau rakstīja, ka Ministru kabinets iepriekš grozīja Kadastrālās vērtēšanas noteikumus, kas paredz ieviest virkni svarīgu izmaiņu kadastrālās vērtēšanas procesa pilnveidošanā. Daļu no izmaiņām, piemēram, kadastrālo vērtību atbilstību vidēji 85% apmērā tirgus darījumu cenām, vecuma izvērtēšanu kadastrālās vērtības aprēķinā daudzfunkcionālām ēkām u.c., plānots ieviest vienlaikus ar jaunas kadastrālo vērtību bāzes izstrādi.

***

Plānotās kadastrālo vērtību izmaiņas*, %

Individuālās dzīvojamās mājas +35

- Republikas pilsētās +45

- Novados +26

Daudzdzīvokļu mājas +37

- Republikas pilsētās +40

- Novados +24

Komercdarbības un sabiedriskā apbūve +27

Rūpniecības apbūve +6

Lauku zeme +60

Kopā +34

* 2018. gads/2016. gads

***

NĪN ieņēmumi 2016. gadā

Pašvaldība NĪN prognoze*, eiro

Izpilde, ieskaitot parāda maksājumus, salīdzinot ar prognozi, %

Skrīveru novads 123 394 -54,1 +38,6

Engures novads 784 192 -11,8 +5,0

Garkalnes novads 1 733 963 -9,2 +5,6

Jūrmalas pilsēta 9 745 542 -7,7 +5,2

Ikšķiles novads 582 088 -5,8 +6,3

Neretas novads 203 427 +60,6 +74,2

Carnikavas novads 1 041 621 +58,1 +66,6

Rundāles novads 375 632 +39,4 +52,5

Zilupes novads 106 741 +32,8 +43,7

Ērgļu novads 151 728 +31,6 +31,6

Rīgas pilsēta 81 631 208 +28,5 +36,1

*NĪN prognoze (koriģēta ar iekasējamības koeficientu 0,8), kura tiek ņemta vērā pašvaldību finanšu izlīdzināšanā

*

Avots: VZD, FM

***

Liāna HIRŠSONE, iniciatīvas Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam autore:

- Par valdības komitejas vakardienas lēmumu es, tāpat kā daudzi citi Latvijas iedzīvotāji, nepriecājos, bet visvairāk mani sarūgtināja tas, ka tajā brīdī, kad debatēs kā sabiedrības pārstāvis vēlējās runāt Estris Hiršsons, visi ministri piecēlās kājās, demonstratīvi pagrieza muguru un devās savās gaitās. Tas nozīmē, ka amatpersonām ir pilnīgi vienaldzīgs vairāk nekā 18 000 iedzīvotāju paustais aicinājums atteikties no nodokļa vienīgajam īpašumam. Esmu pārliecināta, ka drīzumā tiks savākti vairāk nekā 50 000 parakstu, un izskatās, ka būs jārīko vēl viena tautas sapulce. Finanšu ministrijas atsauce uz Pasaules banku un OECD pētījumu par nepieciešamību paaugstināt NĪN iekasējamību pret IKP ir nekorekta, jo šo savienību secinājumi ir tikai ieteikums, nevis likums. Visticamāk, ne PB, ne OECD pat iedomāties nevar, ka Latvijā ar tik augstu nodokli tiek aplikta ģimenes vienīgā mājvieta.

Sanita ŠĶILTERE, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos:

- Esam priecīgi, ka valdība beidzot ir ieklausījusies sociālo partneru teiktajā par nepieciešamību uzlabot nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību aprēķināšanu. Par to ir runāts jau gadiem. Pozitīvi ir tas, ka Tieslietu ministrija uzsākusi konceptuāli pārvērtēt kadastrālo vērtību aprēķināšanas metodiku.

Finanšu ministrija ziņojumā norāda, ka pašvaldībām jau tagad ir pietiekami liela rīcības brīvība NĪN aprēķināšanā. Taču es tam negribētu piekrist. Tas nav normāli, ja 80% mājsaimniecību pašvaldībām jāpiešķir nodokļa atlaide. Tas nozīmē, ka kaut kas ar nodokļa aprēķināšanas metodiku nav kārtībā. Nodoklim ir jābūt sabalansētam. Tāpat 85% no kopējās NĪN summas tiek iekasēts no objektiem, kas tiek aplikti ar maksimālo nodokli, bet dzīvojamo māju (neskaitot zemi) nodokļa īpatsvars ir tikai 15%. Tātad, ja pašvaldība gribētu samazināt nodokli zemei, tad kādām citām nodokļu maksātāju grupām tas būtu jāpalielina. Kam? Mājokļiem.

Nepiekrītam arī FM aprēķiniem par NĪN izpildi. Ja FM savos aprēķinos ņem vērā arī atmaksātos parādus un finanšu izlīdzināšanas koeficientu, tad īstenībā vajadzētu rēķināt patieso izpildi no 100% prognozes. Un tad aina nebūt nav tāda, kā to zīmē FM. Īstenībā tikai 14 pašvaldību ir varējušas izpildīt prognozēto. Pārējās pašvaldībās ieņēmumi ir atpalikuši no prognozes, piemēram, Skrīveru novadā par -63%, Engures novadā -29%, Garkalnes novadā -27%, Jūrmalā -26%, Ikšķiles novadā -24% utt.