20. maijs, Pirmdiena
Vārda dienas: Salvis, Selva, Venta
Sākuma lapa » Nekustamais īpašums » Plaisas fasādē – ne vienā vien mājā
Plaisas fasādē – ne vienā vien mājā
Autors: Antra Gabre / NRA.lv / 5. augusts 2014, 10:12
Mežciema daudzdzīvokļu mājā Druvienas ielā 21 no jumta noslīdējusī plāksne un ieplaisājusī ēkas siena kārtējo reizi aktualizējusi jautājumu par tipveida māju ekspluatācijas ilgumu. Ir veikti vairāki pētījumi, ir Ministru kabineta noteikumi, bet katras padomju laikā būvētās ēkas mūža ilgumu precīzi nosaukt nevar neviens.


Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša intervijā Latvijas Radio sacīja, ka pašlaik sērijveida māju vidējais nolietojums ir 30–50 procenti un atkarībā no uzturēšanas tās var kalpot vēl 20–50 gadus. Būvinženieris Jānis Lancers, kurš būvniecības nozarē nostrādājis pusgadsimtu, neapmierināti iebilst – kurš eksperts gan varot mājām dot, piemēram, 70 gadu ilgu ekspluatācijas laiku? «Paneļu un dzelzsbetona izturība ir vismaz simts gadu. Mums nav regulas, lai izrēķinātu ekspluatācijas laiku. Viss atkarīgs no konstrukcijas. Doma baznīcā ķieģelis no 1200. gada stāv. Kādi tur septiņdesmit gadi?!»

Pašlaik spēkā ir Ministru kabineta noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām. Noteikumu pielikumā sevišķi kapitālām mājām ierakstīts pat 150 gadu kalpošanas ilgums. Atsevišķi kalpošanas ilgums noteikts arī sienām, pamatiem, pārsegumiem, balkoniem, lodžijām, jumtu iesegumiem utt. Tomēr mājas ilgmūžība vai īsmūžība lielākoties ir atkarīga no tās uzturēšanas un iedzīvotāju spējas maksāt un veidot uzkrājumus mājas fondā, raksta NRA.lv.

Dzīvojamās mājas pārvaldītājam ir uzlikts pienākums nodrošināt mājas, tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju tehnisko apkopi, vizuālo pārbaudi, tehnisko apsekošanu un bojājumu novēršanu. Piemēram, dzīvojamo māju un tai piederīgo ēku pamatkonstrukcijas jāpārbauda reizi gadā, pārliecinoties, vai nav notikusi pamatu nosēšanās, radušās plaisas, nav atvērušās šuves starp mājas elementiem. Pārvaldniekam vizuāli ir jāapseko arī jumta, nesošo sienu, pārsegumu, kāpņu un citas nama daļas, kā arī iekštelpas. Mežciema daudzdzīvokļu namā ar daļēji norauto jumtu pārbaude veikta pirms mēneša, saka pašvaldības uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks Komunikācijas nodaļas projektu vadītāja Santa Vaļuma. Viņa uzsver, ka jumta plāksnes noslīdēšanu veicinājis slēptais defekts, taču mājas tehniskais stāvoklis ir apmierinošs un tas, ka fasādē tagad ir plaisa, nenozīmē, ka māja sabruks vai sašķelsies. J. Lancers, pamatojoties uz savu pieredzi un zināšanām, oponē: «Jāseko, lai fasādē nav plaisu. Ja parādās, tad jāveic monitorings, vai plaisas nekļūst lielākas. Apsaimniekotājam ir regulāri jāpārbauda un jākonstatē cēlonis, kāpēc plaisa radusies vai kāpēc tā palielinās. Ja ar fasādi nekas nenotiek, tad mājai bīstamības nav.» Viņš vērtē – ja noslīdējusi jumta plāksne nav saplēsta, tātad tā bijusi normāla. Kad ēkā parādījās plaisa, izkustējās arī plāksne – tādā secībā viss noticis. Līdzīgi ziņu aģentūrai LETA stāstīja arī Mežciema ēkas augšējā stāva iedzīvotājs – vispirms parādījušās plaisas, vēlāk tās palielinājušās, visbeidzot nobīdījusies jumta pārseguma plāksne.

Pirms astoņiem deviņiem gadiem tehniskā stāvokļa novērtēšanai tika pārbaudītas vairākas 103. sērijas un 602. sērijas tipveida dzīvojamās mājas vairākās vietās Latvijā. Secinājumos neizskanēja, ka ēkas ir traģiski nolaistas, bet vairāki brīdinājumi bija gan. Piemēram, pārbaudītajām 103. sērijas projekta ēkām konstatēja konstruktīvus defektus, kas radušies, zem ķieģeļu sienu ārējiem galiem neizveidojot pamatus, bet tos balstot tikai uz metāla plāksnēm, kas ēkas ekspluatācijas laikā deformējas. Tāpēc visās ēkas sienās radušās plaisas. Arī 602. sērijas dzīvojamo māju būvtehniskā stāvokļa izpētes rezultāti apliecina būtiskākos trūkumus: ārsienu paneļu atbīdīšanos, spraugu veidošanos, plaisu parādīšanos.

J. Lancers uzsver – ja apsaimniekotājs plaisu nav ieraudzījis, tā ir viņa vaina. Arī I. Oša norāda, ka pārbaudīt ēku ir pārvaldnieka vai īpašnieka pienākums. Ja ēkā ir plaisas, bet pārvaldnieks nereaģē, īpašnieki var vērst radušos zaudējumu piedziņu pret pārvaldnieku. Savukārt S. Vaļuma aicina iedzīvotājus par pamanītiem ēku defektiem ziņot pa tālruni 8900.


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: nekustamais īpašums, palaisas

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk
Jaunākie komentāri
Mediju apskats