27. jūnijs, Ceturtdiena
Vārda dienas: Malvīne, Malvis
Sākuma lapa » Mārketings, reklāma » Kredītu reklāmas būs: 13.Saeima labos miljonus vērtu 12. Saeimas kļūdu
Kredītu reklāmas būs: 13.Saeima labos miljonus vērtu 12. Saeimas kļūdu
Autors: Jānis Lasmanis / NRA.LV / 13. februāris 2019, 10:53
Stājoties spēkā 12. Saeimas steigšus pieņemtajiem grozījumiem patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Latvijas raidorganizācijām būs liegti ieņēmumi apmēram 15 miljonu eiro apmērā, kas būtiski samazināšot to spēju konkurēt ar ārvalstīs reģistrētiem medijiem. Lai to nepieļautu, Saeima pirms likuma stāšanās spēkā nepilnības steigs labot.

Par ātro kredītu nodarīto ļaunumu savas spējas pārvērtējošiem indivīdiem sabiedrība un politiķi runāja ilgi, līdz, tuvojoties 13. Saeimas vēlēšanām, tika sperts solis, lai ierobežotu parādu vergturībā apsūdzētā rūpala reklāmas.

Pagājušā gada 4. oktobrī - divas dienas pirms vēlēšanām - Saeima pieņēma grozījumus, kas bija iecerēti, lai aizliegtu ātro kredītu reklāmas radio un televīzijā. Par likumprojektu atbildīgajā Saeimas tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā likumprojekts pirmajos divos lasījumos tieši tā arī tika pozicionēts, līdz uz trešo lasījumu parādījās redakcija, no kuras izriet, ka aizliegta visu kreditēšanas pakalpojumu reklāma. Šim priekšlikumam nozare, uz kuru tas attiecas, pat nepaspēja iebilst. Saskaņā ar Saeimas lēmumu likuma grozījumi spēkā stāsies 1. jūlijā.

«Valdība bija piesardzīga [attiecībā uz šo likumprojektu], bet Saeimā deputāti sacentās, kurš lielāks kredītu nīdējs,» raksturojot steigu, kādā likumprojekts tika pieņemts, saka bijušais premjerministrs Māris Kučinskis, kurš darbojas 13. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, kurā, norādot uz draudiem vietējiem medijiem, vērsusies Latvijas Raidorganizāciju asociācija un Latvijas Reklāmas asociācija.
Jāatgādina, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis aizvadītajā nedēļā atgādināja par savu vairākkārt pausto iniciatīvu veikt grozījumus Saeimas kārtības rullī, nosakot, ka trešajā lasījumā nav pieļaujama tādu priekšlikumu izskatīšana, kas ir ārpus iepriekšējos lasījumos apspriestā likumprojekta mērķa un tvēruma. «Tas ļautu izvairīties no sasteigtiem pēdējā brīža risinājumiem, kuros ir liela kļūdu iespēja,» savā vēstulē Saeimai norāda Valsts prezidents.

Saeimā palīdzību meklējošo organizāciju pārstāvji atgādina, ka vietējo mediju spēja ražot pašiem savu saturu ir tieši atkarīga no par reklāmām ieņemtajiem līdzekļiem. Bet, iespējams, vienkāršas neuzmanības dēļ apstiprinātais likumprojekts nozīmē, ka reklamēties nevarēs arī bankas, kas piedāvās kredītus mājoklim, un pat mazumtirgotāji, kas piedāvās, piemēram, mobilos telefonus uz nomaksu. Nozares speciālisti aplēsuši, ka šādi elektroniskajiem medijiem gada laikā būs liegts iekasēt 15 miljonus eiro. Latvijas Televīzijai, kas līdzekļu trūkuma dēļ apsver vairāku popularitāti guvušu programmu slēgšanu, tas vien maciņā radītu 500 tūkstošu eiro lielu robu.

Latvijas Raidorganizāciju asociācijas pārstāvis Andris Ķēniņš deputātiem arī norādīja, ka nevienā Eiropas Savienības dalībvalstī nav kreditēšanas pakalpojumu aizlieguma. Īrijā esot ierobežots šo pakalpojumu reklamēšanas laiks, bet Igaunijā aizliegta «ātro kredītu» reklāma.

Artusa Kaimiņa vadītās komisijas deputāti atzina, ka iepriekšējā Saeima pārsteigusies, ieviešot tik plašu aizliegumu, un apņēmās šo kļūdu labot, lai tā nestātos spēkā, un jau 20. februārī kopīgā sēdē ar tautsaimniecības komisiju izskatīt nozares piedāvātos risinājumus.

Raidorganizācijas un reklāmisti zondēja arī deputātu attieksmi pret citu reklāmu ierobežojumiem. Tika ierosināts, ka varētu atteikties arī no aizlieguma radio un televīzijā reklamēt azartspēles un stipros alkoholiskos dzērienus. Šo reklāmu aizlieguma dēļ netiekot iekasēti aptuveni 2,5 miljoni eiro. Nozaru pārstāvji atgādināja, ka aizliegtās reklāmas tāpat sasniedz savu auditoriju internetā, bet, ierobežojot šādu reklāmu raidlaiku, varētu panākt, ka vietējie elektroniskie mediji gūst lielākus ienākumus, kurus varētu investēt vietējā satura ražošanā. A. Ķēniņš pat atsaucās uz Finanšu ministrijas pētījumu, kurā norādīts, ka azartspēļu reklāmas aizliegums ne tikai nemazina šā pakalpojuma lietotāju skaitu, bet arī veicina nelegālo biznesu.

Vairums komisijā strādājošo deputātu gan pauda aizdomas, ka šo abu ierobežojumu atcelšana nav iespējama vai pieļaujama, taču A. Kaimiņš un viņa kolēģe partijā KPV LV Linda Liepiņa bija citās domās. A. Kaimiņš, piemēram, uzskata, ka tas ir muļķīgi, ja azarta spēles ir likumīgas, bet to reklāmas nav, jo vairāk tādēļ, ka digitālajā laikmetā šo aizliegumu var apiet bez lielām pūlēm.

Šie jautājumi nav A. Kaimiņa vadītās komisijas kompetencē, bet viņš apsver iespēju virzīt grozījumus attiecīgajos likumos, lai azarta spēles varētu reklamēties.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk
Jaunākie komentāri
Mediju apskats