Tā darbosies no 10. jūnija līdz 10. septembrim ar īpaši Latvijai veltītu dienu 9. jūlijā.

Ja nav iespēju un vajadzības eksponēties Astanā mēnešiem, to iespējams darīt tikai tajās dienās, kad izstādē un tās Latvijas paviljonā notiek tādi pasākumi, kas atbilst attiecīgā uzņēmuma darbības nozarei. Līdzdalības tiesības uz tiem nopērkamas par pieciem, septiņiem vai desmit tūkstošiem eiro ar uzmundrinošu piebildi, ka daļu naudas būs iespējams atgūt no ES palīdzības fondu sadaļas eksporta atbalstam. Visi jautājumi par katram uzņēmumam piemērotāko eksponēšanās brīdi, ilgumu un veidu, kā meklēt sadarbības partnerus, kas izstādē būs ieradušies no vismaz 110 pasaules valstīm, risināmi Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRL).

LTRK uzņēmās Latvijas pārstāvniecības organizēšanu pasaules izstādē pēc tam, kad izgāzās Latvijas nodoms piedalīties iepriekšējā izstādē Milānā 2015. Latvijas līdzdalības nodrošināšanai Ekonomikas ministrija jau bija sākusi dalīt pasūtījumus kopā 5,6 miljonu eiro apmērā, bet līdz ar valdības un ekonomikas ministra nomaiņu konstatēja, ka izpildītāji nerīkojoties atbilstoši pasūtījumam. Tie, protams, nepalika parādā ar pretenzijām pret valsti. Puses iegrima tiesu procesos, Latvijas līdzdalība izstādē tika atsaukta.

LTRK šobrīd ir apņēmusies iekārtot un trīs mēnešu garumā apsaimniekot Latvijas ekspozīciju 365 kvadrātmetru platībā par 800 tūkstošiem eiro. Pasākuma galīgais budžets būs nosakāms tikai pēc tā beigām, jo interesenti un viņu nauda pasākumam vēl nāk klāt.

Milānas gadījuma dēļ Latvijas valdība paziņoja, ka šādus pasākumus vairs nefinansēs, bet pamatfinansējumu tomēr dod Latvijas valsts uzņēmumi. Pašsaprotama vieta Astanas izstādē būs uzņēmumam Latvijas dzelzceļš (LDz), jo Latviju un Kazahstānu saista viena un tā paša platuma sliežu ceļi. Atbilstoši izstādes vadmotīvam Nākotnes enerģija, LDz izstādē rādīs ar ūdeņradi darbināmas lokomotīves būvēšanu. «LDz dalībā izstādē ieguldīto finansējumu izdosies atgūt atpakaļ desmitkārtīgi,» pauž uzņēmuma prezidents Edvīns Bērziņš.