Pēc Latvijas valdības iebildumiem saistībā ar Ventspils ostas dalību “Nord Stream 2″ gāzesvadu būvniecībā Baltijas jūrā, rodas pamatots jautājums par to, kā intereses patiesībā aizstāv Latvija un vai ar savu bezatbildīgo lēmumu tā neapdraud valsti daudz vairāk, nekā iesaistoties projektā, kurā iesaistītas jau vairākas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis?
Ventspils osta un divi tajā strādājošie termināļi “Noord Natie Ventspils Terminals” un “Eurohome Latvija” saņēmuši piedāvājumu iesaistīties “Nord Stream 2″ gāzesvadu vidējā posma būvniecībā, nodrošinot cauruļu uzglabāšanu un piegādi caur Ventspils ostu. Saskaņā ar aplēsēm, kopējais Latvijas tautsaimniecības ieguvums no iesaistīšanās projekta realizācijā būtu 25 miljoni eiro.
Neraugoties uz ekonomisko ieguvumu, valdība, jau vienojusies neatbalstīt Ventspils brīvostas iesaisti gāzesvada projektā “Nord Stream 2”, kas nodrošinātu dabasgāzes transportēšanu vairāk nekā 1200 kilometru attālumā no gāzes krātuvēm Krievijā līdz klientiem Eiropā. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paudis, ka projekts var tikt izmantots kā aizsegs Krievijas specdienestu aktivitātēm. Ventspils mērs Aivars Lembergs nepiekrīt šim apgalvojumam, norādot, ka "Nord Stream 2" realizēšana ir Latvijas nacionālajās interesēs, un runa neesot tikai par finansiālo labumu, bet arīdzan iespēju kļūt enerģētiski neatkarīgai no Krievijas. Pēc Ventspils mēra sacītā, projekta īstenošana būtu iespēja palielināt ES energoresursu piegāžu drošību, nodrošinot papildu dabasgāzes piegādes pa jaunu maršrutu.
Ventspils pašlaik ir vienīgā lielā Latvijas pilsēta, kura nav enerģētiski atkarīga no Krievijas. Ventspils pilsētas mērs Aivars Lembergs aicina arī citas pilsētas sekot tās piemēram un atteikties no Krievijas gāzes, kas var radīt drošības riskus un nevajadzīgu enerģētisko atkarību.
Papildus tam finansiālais ieguvums no iesaistīšanās projekta realizācijā būtu 25 miljoni eiro, kā arī projekta īstenotāji piedāvā investēt 14 miljonus eiro, izbūvējot papildu kravas laukumus septiņu hektāru platībā, ko pēc tam uzdāvinātu brīvostas pārvaldei.
Kā uzsver Lembergs, šajā situācijā, kad gāzes saņēmēja ir NATO dalībvalsts Vācija, Latvijai būtu pienākums atbalstīt Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts enerģētisko drošību. Turklāt daudzas ostas, kuras iesaistītas projektā, ir ES dalībvalstu, tai skaitā Somijas, Zviedrijas un Vācijas. Arī finansiāli projektu atbalsta pieci Eiropas uzņēmumi, tostarp “Engie", OMV, "Shell", "Uniper" un "Wintershall". Taču tā vietā, lai atbalstītu ES valstis, Latvija pašlaik, šķiet, darbojas pārstāvot Baltkrievijas, Ukrainas un Polijas intereses.
Kamēr citas Eiropas valstis cenšas kļūt enerģētiski neatkarīgas, arī Latvijas valdībai vajadzētu stratēģiski izvērtēt, cik lielā mērā mēs nākotnē gribam būt atkarīgi no Krievijas gāzes. Vai tik nesanāks, ka bēgot no vilka, uzskriesim lācim?
Rādīt reklāmu
