Jau pirms diviem gadiem Rail Baltica mājaslapā tika publicēta ziņa, ka šim Francijas transporta, infrastruktūras un enerģētikas gigantam ir «nopietna interese par Rail Baltica» un tas plānojot piedāvāt gan infrastruktūras izbūves, gan enerģētikas risinājumus, kā arī ritošo sastāvu – ātrgaitas vilcienus Pendolino.

«Tādu informāciju, ka uzvarētājs jau ir noteikts, dzirdu pirmo reizi, jo iepirkums vēl nav izsludināts un iepirkumi būs vairāki,» 6K norāda SIA Eiropas dzelzceļa līnijas Attīstības un sadarbības departamenta direktors Agnis Driksna. Šis uzņēmums, kura kapitāldaļu turētāja ir SM, pārstāv Latviju kā akcionārs triju Baltijas valstu kopuzņēmumā - a/s RB Rail. Tieši Eiropas dzelzceļa līnijas Latvijā organizēs iepirkumus un vadīs līgumus, un, kā atzīmē A. Driksna, visi iepirkumi tikšot izstrādāti un izsludināti pēc vienotiem, visās Baltijas valstīs apstiprinātiem principiem: «Tie visi būs atvērti, publiski iepirkumi, un Latvijā tie notiks divās kārtās - atlases kārtā un finanšu un tehniskā piedāvājuma iesniegšanā. Tā ka informācija par it kā jau izvēlētu darbu veicēju ir uzskatāma par baumām. Jo šis projekts ir triju Baltijas valstu mērogā, un to uzrauga gan a/s RB Rail, gan Eiropas Komisija (EK), netiek pieļauta iespēja, ka varētu būt kāds iepriekš noteikts uzvarētājs.»

A/s RB Rail valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa gan uzskata, ka iepirkumu procesa caurskatāmība un iespējamo koruptīvo darbību novēršana ir viens no lielākajiem izaicinājumiem visās trīs Baltijas valstīs un visam 3,68 miljardus eiro vērtajam projektam kopumā: «Par to ir ļoti norūpējušies mūsu galvenie investori - EK. Pašlaik mēs izstrādājam visām trijām valstīm saistošus vienotos nosacījumus un līgumu paraugus. Mums ir atbildība būt komisijās, kas uzrauga nacionālos iepirkumus par summu virs 40 tūkstošiem eiro.» B. Rubesa 6K skaidro, ka nevarot tikt dota simtprocentīga garantija tam, ka visi iepirkumi notiks tik caurskatāmi un godīgi, kā tas ir iecerēts, jo «visās trijās valstīs ir savi politiskās un biznesa vides izaicinājumi», bet tiekot veidoti kontroles un pārvaldes mehānismi, lai novērstu negodīgu praksi.

Jautāta, vai ir uzņēmumi, kuri izrāda pastiprinātu interesi par iespēju īstenot Rail Baltica projektu,

B. Rubesa atbild, ka kompānijas no visas pasaules jau interesējoties par specifiskiem iepirkumiem, piemēram, par elektrifikācijas un signalizācijas sistēmām. Eiropas dzelzceļa līniju Attīstības un sadarbības departamenta sabiedrisko attiecību vadītāja Rita Voronkova norāda, ka lielākie iepirkumi - piemēram, par sliežu izbūvi, signalizāciju, dzelzceļa infrastruktūru - tikšot veikti centralizēti, jo «ekonomisko efektu var sasniegt tikai tad, ja ir kopējs iepirkums un vienota kvalitāte». Savukārt katras valsts ziņā ir tās teritorijā esošie punktveida objekti, piemēram, stacijas.

265 kilometri Eiropas sliežu platuma dzelzceļa, divas lielas pasažieru stacijas, loģistikas centrs un, iespējams, vairākas mazas stacijas, kā arī citi infrastruktūras objekti - šāds ir Rail Baltica projekts Latvijā. Tuvākajā laikā - jau nākamgad - plānots izsludināt piecus iepirkumus: par Rīgas Centrālās stacijas, tilta pāri Daugavai un sadalošā uzbēruma projektēšanu un būvniecību, par tehnisko projektu līnijas izbūvei Latvijas centrālajā daļā, par savienojuma starp lidostu un Centrālo staciju būvniecību, kā arī par zemes ierīcību un mērniecību un nekustamo īpašumu vērtēšanu. Darbu summas vēl neesot zināmas, skaidrs vien tas, ka minēto objektu būvdarbiem Latvijas rīcībā pašlaik ir 292 miljoni eiro.

A. Driksna pauž viedokli, ka Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas pārbūve ir sarežģītākais objekts visā Rail Baltica trasē. Ne mazāk apjomīgi darbi gaidāmi starptautiskajā lidostā Rīga, kur tiks izbūvēta Rail Baltica stacija un estakāde. Iepirkums par šo objektu projektēšanu tika izsludināts jau novembra sākumā, un piedāvājumi iesniedzami līdz 13. decembrim.

Kādas iespējas piedalīties Rail Baltica projekta iepirkumos ir Latvijas uzņēmumiem un nodrošināt darba vietas vietējiem iedzīvotājiem? Agnis Driksna uzskata, ka tās esot pietiekami labas, taču ar nosacījumu, ja vietējie kooperēsies ar ārvalstu uzņēmumiem, kuriem ir attiecīgie speciālisti un arī pieredze līdzīgu projektu īstenošanā: «Tas ir nozares ziņā - kā tā spēj mobilizēties, kļūstot vai nu par ģenerāluzņēmējiem un piesaistot ārvalstu ekspertus, vai arī piekļaujas kādai ārvalstu kompānijai. Mērķis ir veicināt maksimāli daudz Latvijas uzņēmumu iesaisti projektā, lai viņi gūtu jaunu pieredzi un pēc tam varētu konkurēt Eiropas tirgū.»

SM pārstāvis Aivis Freidenfelds atklāj, ka Latvijas uzņēmēju interese par iespēju iesaistīties Rail Baltica projekta veidošanā esot augsta, piemēram, augustā notikušajā seminārā par projekta ieviešanu un

1. kārtu Latvijā piedalījušies 20 būvkompāniju pārstāvji. Tad arī ticis akcentēts, ka visiem iepirkumiem jāsagatavojas laikus un nepieciešamības gadījumā jāpiesaista ārvalstu partneri, lai nodrošinātu Latvijā neesošu kompetenci, piemēram, 1435 mm platuma dzelzceļa infrastruktūras projektēšanā.

Ne visas Latvijas lielākās būvkompānijas varēja sniegt atbildi uz 6K jautājumu par to, vai piedalīsies drīzumā gaidāmajos Rail Baltica iepirkumos Latvijā. Arī atbildes sniegušie uzņēmumi savu gatavību vēl neapstiprina. A/s RERE Grupa valdes priekšsēdētājs Guntis ĀboltiņšĀboliņš norāda, ka uzņēmums sekojot līdzi informācijai par iepirkumiem un pagaidām tiekot izvērtētas kompānijas iespējas un potenciālie partneri. Arī LNK Group vēl tikai vērtēšot izsludinātos iepirkumus, norāda holdinga pārstāvis Krists Leiškalns.

Rail Baltica būvniecību Latvijā plānots sākt tieši Rīgā un tās apkaimē. Arī nekustamo īpašumu atsavināšana tiks uzsākta galvaspilsētā. A. Driksna norāda, ka Rīgas teritoriju Rail Baltica trase šķērsos esošā dzelzceļa koridora ietvaros.

Projekta nākamajās kārtās plānots izbūvēt plašu staciju dzelzceļa kravu apkalpošanai, un tā, visticamāk, atradīsies Salaspilī vai Olaines novadā. Kā iepriekš norādījis Rail Baltic Estonia valdes loceklis Indreks Oravs, tieši kravas pārvadājumu pieaugums būšot viens no svarīgākajiem Baltijas valstu ieguvumiem no Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūves. Īpašas cerības tiekot liktas uz Somijas kravu pārvadājumu tirgu, kur pagaidām gandrīz 85 procenti kravu tiekot pārvadātas pa jūras ceļiem. Rail Baltica ļaušot attīstīt arī jaunas industriālās zonas Salacgrīvas, Limbažu, Salaspils, Inčukalna, Olaines, Iecavas un Bauskas novadā.

Jau ziņots, ka Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi 729 km garumā Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. EK līdzfinansēs aptuveni 85 procentus no kopējām šī projekta izmaksām.