Aivara Lemberga advokāte Irina Kauke vairākas reizes Rīgas apgabaltiesai lūgusi atcelt Ventspils mēram noteikto drošības līdzekli, pamatojoties uz to, ka noteiktas nodarbošanās aizliegums spēkā var būt maksimums piecus gadus. Tiesa prasību noraidījusi, savu motivāciju nepaskaidrojot un neizkliedējot bažas, ka tā darbojas pēc kādiem likumos nerakstītiem principiem.

Tiesas lēmumā attiecībā uz Lembergu precīzs drošības līdzekļa piemērošanas laiks nav norādīts un jau iepriekš noraidot līdzīgu lūgumu, tiesa savu lēmumu par drošība līdzekļa atstāšanu spēkā nav pietiekami motivējusi. Kā vienīgo faktoru tiesa minējusi, ka Lembergs var mēģināt ietekmēt lietā liecinošās personas, tādējādi traucējot patiesības noskaidrošanu lietā. Ar konkrētiem pierādījumiem šim argumentam gan tiesa nav sevi apgrūtinājusi, kārtējo reizi liekot apšaubīt Temīdas kalpu rīcības pamatojumu.

Kā skaidro Lemberga advokāte Irina Kauke, gadījumos, kad pušu argumenti ir skaidri, precīzi un pamatoti, no to izvērtēšanas ir atkarīgs procesa rezultāts, tiesai ir jāsniedz uz tiem atbilde. Atbildes nesniegšanas gadījumā ir pārkāpta Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta 1. daļa.

Tiesa gan joprojām turpina ignorēt likuma varu, tostarp nepieciešamību argumentēt tiesas lēmumu, turpinot liegt Aivaram Lembergam pildīt amata pienākumus.

Krimināllikumā paredzēts, ka sods – aizliegums pildīt noteiktus amata pienākumus – nevar būt ilgāks par pieciem gadiem. Turpretī Lembergam bez notiesājoša sprieduma drošības līdzeklis – aizliegums pildīt Ventspils domes priekšsēdētāja pienākumus – ir spēkā jau desmit gadus.

Pašreizējā Saeimas deputāta Andreja Judina 2008. gadā izdotajā brošūrā “Ar brīvības atņemšanu nesaistītie drošības līdzekļi” norādīts, ka, kaut gan procesa virzītājam bieži vien ir pārliecība, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ir vainīgs nodarījumā, drošības līdzekli nedrīkst piemērot kā sodu.

“Drošības līdzekļiem ir represīvs raksturs, kas izpaužas cilvēku pamattiesību un brīvību ierobežošanā, tomēr salīdzinājumā ar kriminālsodiem tiem ir cita juridiskā daba un mērķi. [..] Jāievēro arī, ka kriminālsods ir valsts reakcija uz pierādīto noziedzīga nodarījuma izdarīšanas faktu, savukārt drošības līdzekļi piemērojami aizdomās turētām un apsūdzētām personām, t.i., pirms stājies spēkā nolēmums, kas valsts vārdā atzīst personu par vainīgu [..],” teikts izdevumā, tā apliecinot, ka drošības līdzeklis faktiski ir tikai instruments procesa virzītāja rokās, kas izmantojams, lai nodrošinātu efektīvāku procesa norisi.

Lai arī Ventspils mēram lietā joprojām nav paziņots spriedums, pēc būtības viņam jau desmit gadus ir piemērots sods, kas ir pretrunā ar valstī spēkā esošo likumu un rada bažas, ka Latvijai galu galā varētu nākties Lembergam samaksāt ievērojamu kompensāciju.

Jau vēstīts, ka Ventspils mērs vērsies Rīgas apgabaltiesā, kur iesniedzis lūgumu uz 400 lapām, aicinot tiesu novērst pret viņu vērstos kopumā 580 cilvēktiesību pārkāpumus.

Lembergs norāda, ka jau kopš 1999. gada Latvijas sabiedrība var vērot, kā pret viņu tiek organizēta politiski motivēta, uz fizisku personu biznesa strīdu pamata uzsākta kriminālizmeklēšana. Nu jau devīto gadu šī krimināllieta joprojām tiek iztiesāta Rīgas apgabaltiesas 1. instancē.