Tūkstošiem dzīvokļu īpašnieku Rīgā ir saņēmuši līdzīgus paziņojumus, kam bonusā nācis arī brīdinājums par iespējamu parāda piedziņu. Dzīvokļu īpašnieki ir neziņā, kā rīkoties, lai nenonāktu parādu piedzinēju nagos, bet Saeima, akceptējot priekšlikumus, kas ļāva tā dēvētajiem baltajiem baroniem uzpirkt zemi zem daudzdzīvokļu mājām un vēlāk no to iedzīvotājiem iekasēt piespiedu nomas maksu, tagad it kā mēģina to strēbt.

Rīdzinieks, Imantas daudzdzīvokļu ēkas dzīvokļa īpašnieks Andrejs paziņojumu no a/s Pilsētas zemes dienests saņēma šogad februārī - par laiku no 2008. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim viņš šai akciju sabiedrībai jeb zemes īpašniecei par funkcionāli nepieciešamā zemesgabala nomu neesot samaksājis apmēram 50 eiro. Tad arī uzzinājis, ka ēka atrodas uz vairākiem īpašniekiem piederošas zemes - privātas un pašvaldības.

Līdz šim Andrejs visus rēķinus kārtoja ar pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP), kas apsaimnieko ēku un kam pieder daļa zemesgabala, izrakstītos rēķinus ir maksājis un parādā nav palicis. Andrejs atrada saglabātos rēķinus tikai par 2010. gadu, tāpēc prasīto summu nomaksāja. Vīrietis atzīst - ja būtu jāmaksā vairāki tūkstoši eiro, tad tiesātos. Taču ir dzīvokļu īpašnieki, kuri saņēmuši prasību maksāt pāris tūkstošus eiro, kāda sieviete Neatkarīgajai sacīja, ka viņai prasīts samaksāt 400 eiro, kas šobrīd ir nepavelkama summa, turklāt nomaksas termiņš ir īss un nav izdevies iegūt izsmeļošu skaidrojumu par to, kā rīkoties.

RNP informē, ka kopš šā gada janvāra sākuma informāciju par iedzīvotāju pastkastītēs ievietotiem paziņojumiem uzņēmums saņēmis no 47 dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem (kopā 3000 dzīvokļu). Uzreiz visiem detalizētu informāciju RNP izsūtīt nav varējis, bet 21 dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem (1355 dzīvokļu īpašniekiem) ir sniegta detalizēta informācija rakstveidā par to, uz kādiem zemesgabaliem atrodas dzīvojamā māja un vai paziņojumos norādītajā laika periodā ir bijis noslēgts zemes nomas līgums. Detalizētu informāciju par to, uz cik zemesgabaliem atrodas konkrētā dzīvojamā māja un par kādiem zemesgabaliem paziņojumos norādītajos periodos bija noslēgti zemes nomas līgumi, RNP plāno apkopot līdz šā gada 31. martam un par to informēt arī dzīvojamo māju īpašniekus.

RNP pārstāve Santa Vaļuma saka - dzīvokļu īpašnieki jau tagad par savu īpašumu var konsultēties).

Rīdzinieks Andrejs ir saņēmis RNP skaidrojumu, kas viņam radījis vairāk jautājumu nekā atbilžu: «Ievērojot atšķirīgo tiesu praksi, nosakot zemes nomas maksas apmēru, šajā gadījumā tikai tiesa var izšķirt strīdu par zemes nomas maksas parāda apmēru periodā no 2008. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim.» Arī naudas prasītājs - a/s Pilsētas zemes dienests - atsaucas uz Augstākās tiesas Civillietu departamenta un Aizkraukles rajona tiesas spriedumiem, kas ir šai akciju sabiedrībai labvēlīgi. Tiec nu gudrs, ko darīt.

Pagaidām atbilde uz jautājumu, kā rīkoties dzīvokļa īpašniekam, nomierinās vien tos, kuri konkrētajā laikā nav bijuši šā dzīvokļa īpašnieki. Viņiem nav jāmaksā, ja laika periodā, par kuru tiek pieprasīta zemes nomas maksa, nebija konkrētā dzīvokļa īpašnieks.

Tieslietu ministrijā Neatkarīgā uzzināja, ka Saeimā iesniegts likumprojekts, kam vajadzētu pasargāt iedzīvotājus no piespiedu nomas maksas, bet necik raiti tā izskatīšana nesokoties.