Reaģējot uz publiskajā telpā izskanējušajām ziņām par Valsts ieņēmumu dienesta rīcību, kā arī ņemot vērā Tiesībsarga biroja rīcībā esošo informāciju, tiesībsargs ir nosūtījis vēstuli VID ģenerāldirektorei un finanšu ministrei par risināmajiem problēmjautājumiem. Iestādei ir jādarbojas nevis represīvi, bet uz klientu orientēti, par ko jāspēj pārliecināt arī sabiedrību.

Intervijā viņš skaidroja, ka, piemēram, ja persona kavējas ar kādas informācijas sniegšanu VID, tad dienests reaģējot diezgan represīvi, savukārt, ja pats VID nereaģē uz personu iesniegumiem likumā noteiktajā termiņā, tad par to nekas neesot.

Vēl vēstulē pausts, ka Valsts ieņēmumu dienests aktīvi veic dažāda veida preventīvos pasākumus ēnu ekonomikas apkarošanai, mēģinot identificēt personas, kas veic saimniecisko darbību interneta vidē, izīrējot dzīvokļus, nereģistrējot saimniecisko darbību, tādējādi arī nemaksājot nodokļus. Diemžēl ir novērojams, ka VID neveic visu gadījumu rūpīgu pārbaudi, nepārbaudot juridiski nozīmīgu informāciju, uz pieņēmumu pamata traucē nodokļu maksātājus ar paziņojumiem par nepieciešamību reģistrēt saimniecisko darbību un sniegt paskaidrojumus. Analizējot situācijas, var secināt, ka vai nu VID ir nepietiekami izstrādāta un apzināta nodokļu nomaksas pienākuma izpildīšanas prevencijas metodika, vai arī tā ir izstrādāta, bet VID amatpersonas to neizprot kopsakarā ar vispārējiem administratīvā procesa un valsts pārvades darbības principiem. Par nožēlu, minētais kopumā rada priekšstatu, ka VID rīcība robežojas ar patvaļu.

Tiesībsarga pārliecība ir, ka laba pārvaldība un uz klientu vērsta valsts pārvalde, līdz ar to arī priekšstats par iestādi, tās misiju un prioritātēm sākas ar katru nodokļu maksātājam adresētu vēstuli, it īpaši, ja runājam par VID komunikāciju ar nodokļu maksātājiem par dažādiem preventīviem pasākumiem.

Tādējādi tiesībsargs ir vērsies pie VID ģenerāldirektores un finanšu ministres ar aicinājumu risināt šo jautājumu, piedāvājot pārskatīt iekšējos normatīvos aktus, kas reglamentē prevencijas procesus, kā arī veikt apmācības darbiniekiem.

Turklāt tiesībsargs norādījis uz apstrīdēšanas iesniegumu izskatīšanas termiņu kavējumiem, piemēram, audita lietās, datu atbilstības pārbaudes un administratīvo pārkāpuma lietās. Šāda termiņu kavēšana pasliktina nodokļu maksātāju tiesiskās intereses un neatbilst labas pārvaldības principam. Nodokļu maksātājiem un sabiedrībai tas rada priekšstatu par nesodāmību un bezatbildību valsts pārvaldē, kas, tiesībsarga ieskatā, nav pieņemams.