Latvijas Radio no reklāmas tirgus vēlas aiziet jau no nākamā gada.
Latvijas Televīzija ir par palikšanu reklāmas tirgū līdz brīdim, kad
valsts garantēs tai lielu budžetu.
Savukārt Nacionālo Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) vairāk satrauc abu sabiedrisko mediju apvienošanas projekts, ar ko padomes vadītājs Ainārs Dimants uz Saeimu plānojis doties vēl pirms politiķu vasaras brīvlaika. Taču viens no koalīcijas partneriem Zaļo un zemnieku savienība jau skaidri darīja zināmu, ka radio un televīzijas apvienošanu Dimanta gaumē negrasās atbalstīt. Tātad, visticamāk, arī pārējais piedāvājumu komplekts tiks izbrāķēts un sabiedriskie mediji tāpat kā līdz šim būs aktīvi reklāmas tirgus spēlētāji. Tam ir gan savi plusi, gan mīnusi.
Komercmediji pamatā ir pret reklāmas pīrāga dalīšanu ar sabiedriskajiem medijiem, jo tas kropļo konkurenci. Neskaitot ierobežotas iespējas piedalīties sabiedriskajā pasūtījumā, privātiem uzņēmumiem valsts katru gadu nepiešķir nodokļu maksātāju naudu. «Ja viņi izietu no reklāmas tirgus, tiktu nodrošināts taisnīgums un godīga konkurence,» komentē Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka. Pašlaik arī drukātie mediji sākot uztraukties par sabiedrisko mediju ielaušanos viņus interesējošajā reklāmas tirgus daļā – interneta vidē. Sabiedrisko mediju platforma lsm.lv un komercmūziku atskaņojošā pieci.lv taču arī tiek finansēts no valsts budžeta un vienlaikus var pelnīt, reklamējot lētos kredītus.
Tomēr reklāmas ienākumu atņemšanai sabiedriskajiem medijiem ir arī kāds būtisks pretarguments, un tas nav saistīts ar naudu, bet gan ar vārda brīvību. Reizēm tieši reklāma spēj nodrošināt demokrātiju. Uz to norāda Latvijas Žurnālistu savienības vadītājs Juris Paiders. Ir bijušas situācijas, kad sabiedriskais medijs kaut kādu subjektīvu apsvērumu dēļ liedzis iespēju izteikties, piemēram, sev netīkamam politiķim. Un tad reklāmas raidlaika pirkšana ir vienīgā alternatīva, kas neļauj padarīt sabiedrisko mediju par vienas kliķes ieroci. Vēl viens apstāklis par labu reklāmas atstāšanai sabiedriskajos medijos ir tas, ka Latvijas tirgū šobrīd milzīga ietekme ir vienam īpašniekam, proti, skandināvu Modern Times Group (MTG). «Tā būtu Saeimas dāvana 5 miljonu apmērā MTG grupai,» secina J. Paiders. Pieci miljoni eiro ir provizoriska cena, par kādu sabiedriskie mediji novērtējuši savu aiziešanu no reklāmas tirgus. Un tad tā būs jāsedz no nodokļu maksātāju naudas.
G. Līdaka nepiekrīt – MTG neesot nekāds monopols, tirgū darbojas arī citiem īpašniekiem piederošas kompānijas, un to pašu piecu miljonu ieplūšana apritē nozīmētu vairāk vietējās izcelsmes satura.
Šķiet, pašiem sabiedriskajiem medijiem ir vienalga, vai nauda viņu budžetā ienāk no reklāmām vai valsts budžeta. Galvenais, lai tā vispār būtu.
NRA.lv vaicāja Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājam Ivaram Beltem, vai viņš atbalsta LTV iziešanu no reklāmas tirgus. Atbilde ir šāda: «Bez skaidras, saprotamas un ilgtspējīgas sabiedrisko mediju finansējuma shēmas – nē! Ja būs redzējums par to, ka sabiedrisko mediju finansējums varētu kaut mazliet tuvoties jauno ES dalībvalstu finansējumam uz vienu iedzīvotāju vai % no IKP – jā, būtu abām rokām par.»
Arī Latvijas Radio vadība runā par to, ka, atsakoties no reklāmas, sabiedriskajiem medijiem jāsaņem attiecīga kompensācija un «konstants budžets, ar ko var rēķināties katru gadu». Tomēr atšķirībā no I. Beltes radio vadītājs Aldis Pauliņš šķiet optimistiskāk noskaņots. Aģentūrai LETA viņš atzina, ka valde rosinās un uzturēs diskusiju par radio aiziešanu no reklāmas tirgus un varbūt tas notiks vēl šogad.
Galavārds šai jautājumā tomēr pieder Saeimai.
Rādīt reklāmu
