Arī Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija atbalsta nepieciešamību sekmēt atbildīgu aizņemšanos un finanšu pratību Latvijas iedzīvotāju vidū. Tomēr nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi iebilst pret pašreizējo veidu, kā tas tiek darīts. «Ņemot vērā ierobežotos valsts budžeta līdzekļus, ir svarīgi, lai katrs eiro cents tiktu izlietots maksimāli efektīvi. Fokusējoties tikai uz vienu nozari, ietekme uz sabiedrības paradumu maiņu var būt mazāk efektīva. Turklāt šāda pieeja ir pretrunā ar finanšu sektora attīstības plānu 2017.-2019. gadam, ar kuru tika deleģēts uzdevums PTAC sadarbībā ar finanšu nozares asociācijām izglītot patērētājus kreditēšanas jomā,» uzsver LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš. Viņš uzskata, ka efektīvākai izvirzīto mērķu sasniegšanai izglītojošiem pasākumiem jāaptver visi finanšu tirgus pakalpojumi, kā arī tie būtu īstenojami sadarbībā ar nozari. «Aizvadītā gada oktobrī asociācija gan klātienē, gan rakstiski lūdza iespēju iesaistīties sabiedrības izglītošanas kampaņā, diemžēl PTAC neuzskatīja, ka papildu resursi būtu nepieciešami. Laikā, kad valsts budžeta līdzekļu pietrūkst medicīnai, izglītībai un citām jomām, ir svarīgi strādāt kopā, lai efektīvi izmantotu pieejamos resursus,» piebilst G. Āboltiņš.

Tāpat LAFPA uzskata, ka PTAC kā uzraugošā iestāde nedrīkst iejaukties konkurencē starp finanšu pakalpojumu sniedzējiem. Līdz ar to nozares uzņēmumi lūgs Valsts kontroli izvērtēt PTAC realizētās kampaņas Sauc lietas īstajos vārdos atbilstību izvirzītajiem mērķiem, kā arī valsts budžeta līdzekļu izmantošanu. Nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi norāda, ka PTAC ar kampaņu, kas finansēta par nodokļu maksātāju naudu, šobrīd iejaucas un kropļo konkurenci finanšu pakalpojumu tirgū.

***

Gints Āboltiņš, Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs

- Patiesi žēl, ka PTAC vadība pēc vairākiem nozares lūgumiem tā arī nevēlējās sadarboties, lai izstrādātu sabiedrības izglītošanas kampaņu, kas veicinātu patērētāju spēju kritiski izvērtēt savu kredītspēju un veicinātu atbildīgu aizņemšanos. Tā vietā patērētājs tiek iebiedēts, radot sajūtu, ka nebanku kredīti ir slikti un to izmantošana klientam ir pazemojoša. Ja regulators mudina patērētājus izmantot banku pakalpojumus, analizējot faktorus, kāpēc priekšroka tiek dota nebanku sektoram, nevis banku pakalpojumiem, ir grūti saskatīt PTAC spēju īstenot objektīvu un profesionālu nozares pārraudzību. Lai gan Latvijas Universitāte ir parakstījusies zem šī pētījuma, tā kvalitāte ir apšaubāma, tāpēc lūgsim Valsts kontroli šajā gadījumā izvērtēt valsts budžeta līdzekļu izmantošanu.

Baiba Vītoliņa, Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore

- Tas, ka ar katru gadu pieaug aizdevumu apjoms dažādās nozarēs, ir būtisks signāls tam, ka arvien lielāka uzmanība jāpievērš sabiedrības finanšu pratībai, kas šobrīd praktiskajā rīcībā un attieksmē ir salīdzinoši zema. Dažādu aizdevēju komunikācija ir tik piesātināta, ka patērētājam šobrīd ir sarežģīti pieņemt racionālu lēmumu, jo vilinājumu un iespēju ir ļoti daudz. Pētījuma rezultāti liecina, ka no tiem aizņēmējiem, kuriem bija problēmas ar kredīta atmaksu noteiktajā termiņā, 50% pagarināja atmaksas grafiku, savukārt 30% aizņēmās atkārtoti pie citiem kredītdevējiem vai no draugiem, lai atmaksātu parādu. Tas norāda uz to, ka ir īpaši svarīgi veicināt iedzīvotāju zināšanas un spēju salīdzināt dažādus aizdevumu veidus, izvērtējot nepieciešamību aizņemties. Sauc lietas īstajos vārdos, jebkurš aizņēmums ir parāds, kas uzliek papildu finanšu slogu aizņēmējam. Līdz ar to ir vitāli svarīgi, lai nepieciešamības gadījumā patērētājs spētu izvērtēt, salīdzināt un izvēlēties piemērotāko finansējuma avotu.