''Cilvēkiem gan sirdīs, gan darbos, gan makos saikne ar Latviju ir nesaraujama. To pierāda tas, ka naudas pārskaitījumu apjoms uz Latviju sasniedz aizsardzības budžetu,'' norāda E. Pinto. Viņa arī atzīst, ka: ''Šobrīd Latvija ir nonākusi tādā situācijā, ka turpmāko 20 gadu laikā gaidāms milzīgs darbaspēka trūkums, jo jaunie cilvēki dodas uz ārzemēm. Mēs domājam, kā varētu piesaistīt šo cilvēku zināšanas Latvijas ekonomikai. Reemigrācijas plāns ir nepieciešams pašai valstij, diemžēl pagājušā gada nogalē šis plāns tika klusiņām aizmirsts un līdz ar to nav izmantots viss potenciāls.''

Taujājot par nodokļu reformu un ārzemju latviešu pensiju lomu tajā, E. Pinto skaidro, ka šis jautājums kopējā nodokļu reformas kontekstā ir samērā nozīmīgs. Kopumā tiek lēsts, ka Eiropā dzīvo 200 000 Latvijas valsts piederīgo un ir liels cilvēku skaits, kas nostrādājis citās valstīs jau kopš Latvijas pievienošanās ES, un plāno vecumdienās atgriezties Latvijā. Tomēr atgieržoties Latvijā šo cilvēku ārzemju pensijām tiek piemērots Latvijas iedzīvotāju ienākumu nodoklis. Eiropas latviešu apvienība ir ierosinājusi šo sistēmu mainīt un izdarīt tā, lai ārzemēs nopelnītajai pensijai tiktu piemērots tik pat liels nodoklis, kāds tas ir mītnes zemē. ''Turklāt vairākās valstīs pensionāri tiek ļoti atbalstīti no valsts puses nodrošinot dzīvesvietu vai kā citādi, ja tiek saņemta minimālā pensija. Interesanti tas, ka ar ASV un Krieviju jau ir izstrādāti atsevišķi noteikumi, bet ar citām valstīm nē,'' pauda E. Pinto. Cilvēki, kas atgriezušies no ASV var saglabāt noteikto minimālo pensiju, savukārt Krievijas pensionāriem netiek piemērots Latvijas iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Komentējot situāciju ar latviešu valodas prasmi ārvalstu latviešu bērnu vidū, E. Pinto atzina, ka risks, ka latviešu bērni ārzemēs pazaudēs latviešu valodu, ir reāls. Latviešu valodas uzturēšana ir viena no Eiropas latviešu apvienības prioritātēm. E. Pinto arī uzskata, ka finansējums ārzemju latviešu skolām ir jāplāno ilgtermiņā.