Valsts ietekmīgākajā uzņēmēju organizācijā – Latvijas Tirdzniecības un
rūpniecības kamerā (LRTK) –, kuras 5000 biedru gada apgrozījums
pārsniedz 13 miljardus eiro, vēsture sniedzas pirmskara gados, bet
ietekme redzama neskaitāmos valdības lēmumos, tuvojas vēlēšanas.
Konkurence uz kameras padomes locekļu amatiem ir liela, kaut gan algu viņi nesaņem. Toties iegūst prestižu, kontaktus, ietekmi uzņēmējdarbības vidē un netieši arī politikā. Uz padomes priekšsēdētāja un kameras prezidenta apvienoto amatu kandidāti gan rindā nestāv. Līdzšinējais vadītājs Gundars Strautmanis savu kandidatūru vairs nebija gatavojies pieteikt, viņš ir jau gana cienījamā vecumā, – startēšot kā padomes ierindas loceklis. Tomēr piektdien parādījās ziņa, ka atsevišķi biedri vēlas viņu virzīt priekšsēdētāja amatam uz vēl vienu termiņu. Formāli piektdien bija pēdējā pieteikšanās diena, savukārt vēlēšanas paredzētas 26. martā. Savlaicīgu kampaņu ar sabiedrisko attiecību kantora piesaisti un publicitāti medijos bija sācis vienīgi prezidenta amata kandidāts Aigars Rostovskis. Viņš ir Biznesa augstskolas «Turība»līdzīpašnieks, līdzšinējos gados bijis LTRK viceprezidents, un vēl viens būtisks fakts – viņam pieder ar miljardiera Džordža Sorosa ietekmes shēmām saistītais proamerikāniskais žurnāls Ir.
NRA.lv savulaik jau vēstīja, ka šo izdevumu kontrolē Sorosa finansēto organizāciju dibinātāji, biedri, esošās un bijušās amatpersonas. Protams, A. Rostovskim žurnāls nepieder vienam. Ir īpašnieka – akciju sabiedrības Cits medijs – akciju sadalījums ir visai komplicēts, uzbūvēts tā, lai no publiski pieejamās informācijas nebūtu iespējams atšifrēt, kuri no 30 īpašniekiem ir tie nedaudzie īstie lēmumu pieņēmēji un labuma guvēji (A klases akcionāri), bet kuri – vienkārši naudas maki (B akcionāri un priekšrocību akcionāri). A. Rostovskis NRA apgalvo, ka pieder pie otrajiem – viņa īpašumā esot pavisam neliela daļa B klases akciju, un saskaņā ar līgumu viņam nemaz neesot tiesību iejaukties satura lietās.
Protams, tas, vai A. Rostovskis, vai kāds cits akcionārs jaucas izdevuma Ir virtuvē, ir viņu pašu darīšana. Taču būtu pilnīgi aplami, ja Ir cilvēki ārpus sava žurnāla lapām sāktu diktēt, kādi valstiski nozīmīgi lēmumi lobējami Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai. Pats A. Rostovskis apgalvo, ka nekas tāds nav iespējams: «Par to stresam vispār nav pamata! Es tur ierodos reizi gadā uz akcionāru sapulci un apskatos finanšu pārskatu.» Vienreiz gan esot arī intervēts pielikumam Ir Nauda: «Esmu uzņēmējs, un man par visu pašam ir savs viedoklis.» Taču uzņēmēju kameras pārvaldība ir uzbūvēta tā, lai neviens individuāls viedoklis un neviena nozare nevarētu prevalēt pāri citām un kādas vienas intereses dominēt pāri kameras biedru vairākuma nostājai. To apstiprina arī Jānis Endziņš – LTRK valdes priekšsēdētājs, kura darba uzraudzība ir viena no padomes funkcijām: «Viens cilvēks vai viens kapitāls te nevar neko uzspiest pārējiem.» Par katru iniciatīvu un katru politiku ir jāvienojas. Arī prezidentam esot tikai viena balss – tāpat kā visiem 18 līdz 22 padomes locekļiem. Par A. Rostovska mērķiem J. Endziņam nekādu nelāgu aizdomu neesot, kolēģis jau gadiem darbojoties LTRK sistēmā, tagad nolēmis pakāpties amatā. Bet uzņēmēju biedrības mērķis paliek nemainīgs – palīdzēt saviem biedriem un vienlaikus valstij. J. Endziņš to formulē šādi: «Visiem uzņēmējiem ies labāk, ja valstij kopumā ies labāk! Tikai tad, ja IKP griežas, arī uzņēmēji var pelnīt.»
Rādīt reklāmu
