15. septembris,
Vārda dienas: Gunvaldis, Gunvaris, Sandra
Sākuma lapa » Bez kaklasaites » Ierēdņiem būs jāuzrāda arī nereģistrēts gultasbiedrs
Ierēdņiem būs jāuzrāda arī nereģistrēts gultasbiedrs
Autors: Imants Vīksne / NRA.lv / 30. augusts 2016, 10:18
Valsts ieņēmumu dienests (VID) valdībā virza iniciatīvu, kas mazinās amatpersonu izredzes uz romantiskām attiecībām, toties plašai sabiedrībai ļaus uzzināt, kurš ar kuru guļ. Ierēdņiem deklarācijās turpmāk nāksies uzrādīt arī laulātajam pielīdzinātas personas, proti, mīļākos.


Protams, ar nosacījumu, ka šos grozījumus likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā izdosies saskaņot. Teorētiski VID interese par ierēdņu guļamistabu apmeklētājiem ir saprotama. Personiska ieinteresētība nedrīkst ietekmēt amatpersonas darbību. Tāpēc jau šobrīd deklarācijās tiek uzrādīti pirmās pakāpes radinieki un laulātie. Taču nereģistrētas kopā dzīvošanas gadījumā mīļākie krīt cauri laulību sietam. Tādējādi negodīga amatpersona var apzeltīt ar saviem lēmumiem mīļāko un uzraugošie dienesti par to neko nezināt.

Kas apliecina kopdzīvi

Dzīvošana laulībā mūsdienās kļūst mazāk populāra, pat valdībā ir vismaz pāris ministru, kas dzīvo nereģistrētās attiecībās. Tāpēc VID ieskatā visām amatpersonām jāatzīstas, kurš ar ko guļ. Tomēr rodas šaubas, vai tā nav pārspīlēta iejaukšanās cilvēku privātajā dzīvē. Runa jau nav tikai par ierēdņiem, bet arī tiem, kuri iesaistās ar viņiem romantiskās attiecībās. Pēkšņi viņus kāds iegrāmatos, dienesti pētīs un pētīs arī personas, kurām vispār gar to nebūtu nekādas darīšanas.

Politologs Ivars Ījabs piekrīt, ka šis patiešām ir privātās dzīves neaizskaramības jautājums un likuma izmaiņām varētu sekot arī kāda interesanta paraugprāva. Kopdzīves faktu tiesā pierādīt ir ļoti grūti. Un galu galā, ja piedeklarēt dzīvesvietu iespējams kaut vai pie Valsts prezidenta, tad kāpēc nepieteikties arī par viņa mīļāko. Finanšu ministrija nosauc četrus kritērijus, pēc kā persona tiek pielīdzināta laulātajam: pastāvīgi dzīvo kopā ne mazāk kā vienu gadu, ir kopīga saimniecība un cieša personiska saikne, bet nav noslēgta laulība.

Gejus pagaidām neaiztiks

Finanšu ministrijas sacerētais mīļākā/mīļākās definējums internetā izraisījis plašas diskusijas - kas notiek, ja amatpersona ar mīļoto dzīvo vienlaikus divās vietās. Ar kādām mērvienībām VID mērīs ciešo saikni. Un vai mīļākie būs jādeklarē arī valsts pārvaldē strādājošajiem gejiem?

Uz pēdējo jautājumu likumprojekta anotācijā sniegts plašāks skaidrojums: «No Latvijas Republikas Satversmes izriet, ka laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti, tātad pēc analoģijas var secināt, ka laulībai līdzīgas attiecības var pastāvēt tikai starp sievieti un vīrieti.» Tātad ar negodīgiem lēmumiem apzeltīts gejs arī turpmāk būs pasargāts no uzraugošo iestāžu un jebkura ziņkārīga vai skaudīga cilvēka uzmanības.

Advokāts Lauris Liepa spriež, ka Finanšu ministrija ar savu ierosinājumu cenšas kompensēt Partnerattiecību likuma neesamību. Taču kopumā tas būs tikai vēl viens iemesls, kāpēc nekļūt par amatpersonu Latvijā. Šo normu var traktēt kā būtisku ierobežojumu, jo noteiktai cilvēku grupai prasa atklāt lietas, ko nekādos citos apstākļos cilvēki neatklātu. «Latvija ir centusies būvēt korupcijas apkarošanas sistēmu, nevis pēc būtības novēršot problēmu, bet veidojot formālus mehānismus,» secina advokāts. Atskaites, veidlapas, datu bāzes. Un pēc būtības neviens tās nepēta.

Totāla caurspīdība pāragra

Politologs Filips Rajevskis kontekstam atgādina par VID vadītāju nekļuvušās Ingas Koļegovas gadījumu. Tas apliecināja, ka amatpersonu deklarācijas tiek pārbaudītas vien tad, ja kādam rodas padziļināta interese. Sistemātiska analīze nenotiek. Līdz ar to arī priekšlikums par mīļāko deklarēšanu «ir tikai tāda nekā nedarīšanas aizsmērēšana. Formāls priekšlikums sabiedrības nomierināšanai.» Tas tiesa, ka arī Skandināvijā tiek publiskota visa privātā informācija, taču ar to būtisko atšķirību, ka deklarācijas pilda pilnīgi visi iedzīvotāji, nevis tikai amatpersonas. Un internetā ir arī redzams, kas skatījies tavā deklarācijā. Tas piebremzē skauģus. «Latvijā mēs nespējam pieņemt lēmumu, ka gribam būt caurspīdīgi. Tāpēc sākam kaut kā šķībi ar vienu sabiedrības daļu,» konstatē F. Rajevskis. Tomēr viņa skatījumā ieviest totālu atklātību skandināvu stilā mūsu pēcpadomju sabiedrībā vēl ir pāragri. Pārāk jutīga ir attieksme pret privātās telpas un informācijas aizskārumu.

Par likumprojekta tālāku virzību lielāka skaidrība būs pēc pāris nedēļām, kad atzinumus būs sniegušas iesaistītās institūcijas. Tādas ir vienpadsmit.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk