29. novembris, Pirmdiena
Vārda dienas: Ignats
Sākuma lapa » Ziņas pasaulē » Latvijas nauda jau atdota Grieķijai
Latvijas nauda jau atdota Grieķijai
Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv / 23. marts 2015, 14:32
Latvija pagājušajā nedēļā iemaksāja kārtējos 44 240 000 eiro Eiropas Stabilitātes mehānismā (ESM), kas nodrošināja 555 miljonus eiro Grieķijai.


Ziņu par naudas atdošanu Grieķijai 11. martā latviski ir izplatījusi aģentūra LETA ar atsauci uz starptautisko ziņu aģentūru AFP. Turpat pastāstīts par stīvēšanos starp ESM pārvaldniekiem un citām Eiropas Savienības institūcijām, kas piespiedušas ESM aizdot naudu bezcerīgam parādniekam. ESM pārvaldniekiem norādīts, ka tieši tāpēc taču viņu iestāde izveidota, lai aizdotu naudu tiem, kuriem to neaizdod neviens cits. Pirms ESM pēdējais aizdevējs Grieķijai bija Eiropas Centrālā banka, kas izsniedza aizdevumus, ņemot ķīlā Grieķijas parādzīmes. Šāda aizdošanas shēma tika apturēta apmēram pirms mēneša, lai piespiestu parlamenta ārkārtas vēlēšanu rezultātā izveidoto Grieķijas valdību atteikties no solījumiem, ar kādiem tagadējais Grieķijas valdības sastāvs tika pie varas. Rezultātā Grieķija ir nonākusi dažu dienu attālumā no maksātnespējas atzīšanas. 555 miljoni eiro ir maza summa attiecībā pret Grieķijas parādiem, bet Grieķijas kreditoriem Latvijas nauda lieti noderēs.

Par Latvijas iestāšanos ESM NRA.lv informēja pagājušā gada 5. martā. Tieši gadu vēlāk, šā gada 5. martā, nācās apstiprināt, ka pirmo iemaksu ESM Latvija ir izdarījusi un nākamo – sagatavojusi. Valsts kase pagājušajā nedēļā apstiprināja gatavību šā gada iemaksu veikt 19. martā. 44 miljoni eiro ir divreiz lielāka summa par iztrūkumu, kāds Latvijas valsts 2015. gada budžetā bija radies pēc pirmajiem diviem 2015. gada mēnešiem.

Ievērības cienīgi bija Latvijas finanšu ministra Jāņa Reira apgalvojumi, ka Latvijas naudas atdošana ESM nekādi neietekmēs Latvijas valsts budžeta deficītu. Pēc tam Finanšu ministrija sagatavoja NRA detalizētāku skaidrojumu tēzei par to, ka naudas izņemšana no maka vai kases nesamazina makā vai kasē atlikušās naudas daudzumu. «Vispārīgi apskatot valsts budžeta darījumus, var izšķirt divu tipu līdzekļu plūsmas: nefinanšu plūsmas (ieņēmumi, izdevumi, kam ir ietekme uz budžeta bilanci) un finanšu plūsmas (ieguldījumi, aizņēmumi, kam nav ietekmes uz budžeta bilanci). Gan nacionālās budžeta metodoloģijas izpratnē, gan Eiropas kontu sistēmas metodoloģijas izpratnē ieguldījumi ESM pamatkapitālā tiek klasificēti kā finanšu darījumi. No ekonomiskās būtības aspekta, veicot ieguldījumu ESM pamatkapitālā, Latvija saņem pretī ESM kapitāla daļas un kļūst par ESM līdzīpašnieku, kas situācijā, kad ESM strādā ar peļņu, nodrošina arī dividenžu saņemšanu, ja tiek pieņemts lēmums izmaksāt dividendes,» teikts FM paskaidrojumā.

No «ekonomiskās būtības aspekta» naudas atdošana Grieķijai ir tieši tas pats, kas bija Latvijas naudas ieguldīšana Parex bankā, kur ieguldītās naudas daudzums būs tuvs zaudētās naudas daudzumam. Atšķirība starp abiem gadījumiem varētu rasties tad, ja ECB pabeidz savu pedagoģisko darbību un atkal pievēršas naudas drukāšanai, t. i., Grieķijas parādzīmju apmaksai ar bezskaidro naudu.

Pat ja Latvija saņems dividendes no ESM, tās varētu nesegt Latvijas izdevumus par kredītprocentiem, jo Latvija taču iegulda ESM nevis savu naudu (liekas naudas Latvijai nav!), bet aizlienētu naudu. FM apstiprina šādu izdevumu nepieciešamību un ietilpina tos tajā valsts izdevumu sadaļā, kas valsts parādus palielina.




Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: Grieķija

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats