04. decembris, Sestdiena
Vārda dienas: Baiba, Barba, Barbara
Sākuma lapa » Ziņas pasaulē » Grieķijas valdībai un eiro zonai četru mēnešu atelpa
Grieķijas valdībai un eiro zonai četru mēnešu atelpa
Autors: Māris Krūmiņš / NRA.lv / 23. februāris 2015, 13:10
Līdz šim vakaram Grieķijas valdība apņēmusies starptautiskos kreditorus iepazīstināt ar savu reformu plānu. Ja tas aizdevējus apmierinās, aizdevuma programma tiks pagarināta vēl uz četriem mēnešiem, mazinot satraukumu par Grieķijas iespējamo bankrotu un izstāšanos no eiro zonas. Tomēr ir skaidrs, ka tas ir tikai pagaidu risinājums, turklāt premjera Alekša Cipra kreisajai valdībai, par spīti uzvarošajiem paziņojumiem, jau drīzumā nāksies tautai skaidrot, kādēļ netiek pildīti priekšvēlēšanu solījumi.


Kā jau tas Eiropas struktūrās beidzamajos gados ierasts, kaut daļējs risinājums sarunās starp Grieķijas valdību un eirozonas pārstāvjiem un aizdevējiem atkal panākts pašā pēdējā brīdī. Šoreiz tas noticis vēlu piektdienas vakarā, kad no Briseles pienāca vēsts, ka saskaņots pagaidu risinājums – Grieķijai tas dos iespēju saņemt aptuveni 7,2 miljardus eiro (šī nauda ir daļa no 240 miljardiem, kas līdz šim aizdoti valstij), taču tikai tādā gadījumā, ja tās sagatavotais reformu plāns apmierinās aizdevējus.

Starptautiskās ziņu aģentūras, atsaucoties uz grieķu amatpersonu stāstīto, vakar vēstīja, ka valdība ar A. Cipru un finanšu ministru Jani Varufaki priekšgalā «strādājot dienu un nakti», lai šādu plānu sagatavotu, turklāt J. Varufakis paudis pārliecību, ka Atēnu priekšlikumi visiem būs pa prātam. Tādēļ otrdien nebūšot nepieciešams sasaukt eiro zonas finanšu ministru ārkārtas apspriedi, kas iecerēta gadījumā, ja piepildīsies sliktākais scenārijs. Jāatgādina, ka līdzšinējā aizdevuma programma oficiāli beidzas 28. februārī, pēc šī datuma Grieķija, kurai faktiski nav iespējas aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos, var nokļūt ļoti spiedīgā situācijā. Piektdien Reuters vēstīja, ka 48 stundu laikā noguldītāji no Grieķijas bankām izņēmuši aptuveni miljardu eiro – šādā veidā viņi reaģējuši uz baumām, ka pirms valsts izstāšanās no eiro zonas varētu tikt noteikti ierobežojumi kapitāla plūsmai. Pavisam kopš decembra, kad kļuva skaidrs, ka parlamenta vēlēšanās uzvarēs kreisie spēki, no Grieķijas bankām izņemti aptuveni 20 miljardi eiro, un Briseles sarunu kuluāros bijušas dzirdamas drūmas prognozes, ka sarunu neveiksmes gadījumā Grieķijas banku sistēma var tikt sagrauta jau šonedēļ.

«Mēs strādājam pie priekšlikumiem, lai padarītu efektīvāku Grieķijas civildienestu un apkarotu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas,» vietējam televīzijas kanālam Mega sacījis Grieķijas valsts lietu ministrs Niks Paps. Citas plāna detaļas pagaidām netiek izpaustas, taču, kā norāda AP, Grieķijas valdībai skaidri likts saprast, ka tās triumfējošie paziņojumi par taupības politikas izbeigšanu bijuši pāragri. «Grieķija beidzot ir sapratusi, ka tai jārēķinās ar realitāti,» intervijā Welt am Sonntag skaidrojis Vācijas valdošās Kristīgo demokrātu savienības Bundestāga līderis Folkers Kauders, piebilstot – ja Atēnu priekšlikumi apmierinās aizdevējus, Bundestāgs bez problēmām nobalsos par programmas pagarināšanu.

A. Ciprs sestdien, uzstājoties televīzijā, panākto vienošanos iztēlojis par ievērojamu panākumu, gan atzīstot, ka pagaidām «uzvarēta tikai kauja, nevis karš». Taču viņa paziņojumi par to, ka Grieķija ir izrāvusies no taupības politikas važām un atbrīvojusies no starptautisko kreditoru troikas (EK, Eiropas Centrālā banka un Starptautiskais valūtas fonds) uzraudzības, maigi izsakoties, neatbilst patiesībai. «Viņiem tagad nākas piekrist kompromisiem – ļoti nopietniem kompromisiem. No sarunu partneriem nav bijuši nekādi piedāvājumi, ko varētu uzskatīt par piekāpšanos, un Grieķijas valdības lielākā problēma ir tā, ka viņiem jāatkāpjas no saviem priekšvēlēšanu solījumiem,» intervijā RTE skaidrojis Īrijas finanšu ministrs Maiks Nūnans. Cerētā pusgada vietā Grieķija guvusi tikai četru mēnešu atelpu, turklāt tās amatpersonām skaidri norādīts uz sarkanajām līnijām, kuras tās nedrīkst pārkāpt. Tas attiecas gan uz plāniem ieguldīt vairāk naudas ekonomikas atlabšanā, gan nodomiem sniegt finansiālo palīdzību trūcīgajiem valsts iedzīvotājiem un atlaist tiem parādus. AP norāda, ka vienīgais, ko A. Ciprs spējis panākt, ir tas, ka dokumentos troika tagad tiek dēvēta par institūcijām, taču nepaies ilgs laiks, līdz grieķi sapratīs, ka tā ir tikai kosmētiska pārmaiņa, kas lietas būtību nemaina. Uz to, ka kreiso solījumi būtiski atšķīrušies no viņu rīcības, nav kavējušies norādīt politiskie pretinieki. «Ja tās var nosaukt par veiksmīgām sarunām, interesanti, ko gan uzskatīt par fiasko?» izsmējīgi jautājis bijušais premjers Antonis Samars, savukārt sociālistu pārstāvji norādījuši, ka šī vienošanās «atmet Grieķiju kilometriem tālu atpakaļ», raksta AFP.


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: Grieķija

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats